Black Ops izveidoja Treyarch, tā pati studija, kas divus gadus atpakaļ izveidoja Call of Duty: World at War un vēl divus gadus atpakaļ radīja Call of Duty 3, un viņiem tas likās, kas svēts – pievienot Call of Duty formulai stāstu. Tas viņiem ir izdevies. Daudz maz. Spēle norisinās aukstā kara laikā 1960. gados un spēlētāji pārņem kontroli pār ASV karavīru Aleksu Meisonu, kurš vienā no saviem uzdevumiem tiek sagūstīts un nosūtīts strādāt tālu Krievijā, vergu darbu ogļraktuvēs. Pēc vairākiem gadiem viņam izdodas izbēgt, lai piepildītu savu tik kāroto atriebību un novērstu jauna toksiska ieroča izplatību pasaulē.
Spēles sižetam piemīt forma sākumā un pašās beigās, bet vidū tas to pazaudē un kļūst pat ļoti garlaicīgs. Tas ir viduvējs un nepārdomāts, vien ar pāris centieniem sasniegt ko šokējošu, bet arī tas pat īsti nenostrādā, jo stāsts ir pārāk paredzams. Varoņi arī ir viegli aizmirstami un noteikti ne tādi, kuriem ir vērts sekot līdzi. Varbūt vien atsevišķi tēli ir nedaudz piesaistoši, bet tie tāpat nomirs. Bet jāatzīst, ka priekš šāda tipa spēles sižets ir apmierinošs.
Kampaņas misijas turpretī nav spilgtas un atmiņā paliekošas. Pat neviena. Spēle sākas vāji, neinteresanti, radot garlaicīgu iespaidu par kampaņu kopumā. Vēlākās misijas gan izdzēš šo iespaidu, bet lieki teikts, ka izmēru ziņā divreiz lielākā spēle Modern Warfare 2 saturēja kampaņā daudz episkākus momentus un pat vispārējus līmeņus. Iekš Black Ops kampaņas ir vien atsevišķi mirkļi, kur ieplest muti vai klusībā pie sevis nočukstēt „šitais bija forši”.
Spēlējamībā runājot, es domāju, ka visi zina, kas ir Call of Duty. Un daudz kas jau ar nav mainījies. Tāpēc te arī īpaši nav par ko runāt. Ir pāris jauni ieroči, kas piederīgi šai ērai un ar visiem ieroču papildinājumiem tie izskatās vairāk gan pēc mūsdienu ieročiem, un daudz neatšķiras no Modern Warfare 2 redzētajiem. Toties pāris jaunie piederumi, kā arbalets, piedod nelielu svaiguma iespēju. Kampaņā vienā punktā ir iespējams pat peldēt un ienirt, kas ir stilistiski izveidots patiešām labi. Tik labi, ka spēlē tas notiek tikai divās vietās un šī iespējamība nav arī ievietota daudzspēlētāju režīmā, par ko ir patiešām žēl. Toties viena jauna lieta spēlējamībā ir iespēja palekties skrienot un piezemēties uz vēdera, tādā veidā izvairoties no lodēm. Sākotnēji gan varbūt nespēsiet pie šī veida pierast, bet tas strādā un kad iemācīsieties to pielietot, tad tas var atmaksāties gan spēles kampaņā, gan daudzspēlētāju režīmā. Tomēr ir pozitīvi šie divi jauninājumi, kas kaut nedaudz liek kustēties uz priekšu šai tik neinovatīvajam šaušanas spēles veidam, kas ir bijis redzams ne tikai iepriekšējās daļās, bet arī daudzās citās spēlēs.
Black Ops, tāpat kā World at War, sevī iekļauj Zombie mode, kur spēlētājam vienam vai ar online draugiem, vai split-screen ir jāatvairās no zombiju viļņiem, kas cenšas ielauzties telpās, no kurām jums neizkļūt. Vienkārši, lai noskaidrotu cik ilgi varat izilkt. Ja toreiz tas likās kaut kas aizraujošs, jo bija pilnīgs jaunums, tad tagad tā ir vien sagaidīta atgriešanās. Spēlē ir pieejami trīs zombiju spēles veidi. Pirmie divi ir tieši tādi paši vai ļoti līdzīgi kā World at War redzētajam, bet trešais ir pilnīgi savādāks, apslēpts un ļoti patīkams bonus retro stilā, kas jums ir jāizbauda pašiem uz savu ādu.
Ak, jā! Daudzspēlētāju režīms! To nevar aizmirst, jo liekas, ka daudzspēlētāju režīms ir pavisam cita spēle un nevis no Black Ops komplekta. Tādu iespaidu manī varbūt izraisa fakts, ka šī režīma galvenā izvēlne jeb main menu vairāk atgādina Modern Warfare 2. Bet varbūt arī tāpēc, ka tas ir pārbāzts ar iespējām. Daudzspēlētāju režīmā ir pieejamas 14 kartes, jauni dažādi ieroči, perki, piederumi u.c. lietas. Tas nebūtu nekāds jaunums. Bet kādi ir lielākie jaunumi? Create A Class tagad ir vēl padziļinātāks kā jebkad, jo ir iespējams izkrāsot savu ieroci, ieroča tēmekli, to noķēpāt ar dažādiem simboliem, izkrāsot pat sava veča seju un izveidot savu playercard simbolu pilnīgi pats no nekā izmantojot simtiem simbolus, kurus ir iespējams lipināt kopā un kas garantēs jūsu atšķirību no miljoniem citu spēlētāju. Pirmo reizi Call of Duty ir parādījušies punkti. Kāpjot pa pakāpēm spēlētājs gūst ne tikai pieredzes punktus, bet nu arī COD punktus. Ko tie dod? Iegūtās pakāpes atvērs jums ieročus un tad jūsu rīcībā būs iespējams iegādāties visa veida ieroča papildinājumus uzreiz. Kas piedod spēles daudzspēlētāju režīmam tikai lielāku veidolu, jo tagad pat mazākās pakāpes spēlētāji var atļauties iegādāties lielākās pakāpes cienīgus perkus vai piederumus. Ja aptrūkstas nauda, tad ir pieejami tā saucamie kontrakti, kurus iegādājoties, jūs apsolāties 40 minūtēs paveikt kādu uzdevumu. Ja tas tiek paveikts, iegūstat dubultīgi daudz punktus. Pirmo reizi arī daudzspēlētāju režīms satur tik daudz statistikas datus par jums un jūsu draugiem. Ir iespējams arī noskatīties katru jūsu maču video formātā no visiem leņķiem. Bet ja aptrūkstas naudas, tad lekt var iekšā derību mačos jeb wager matches, kur saderot uz naudu, piemēram, jums būs dota tikai viena lode un trīs nāves. Vēl ir spēles veids, kur par katru nošauto jums iedod jaunu nākamo ieroci līdz brīdim. Uzvarētājs ir tas, kurš pirmais nošauj ar visiem ieročiem. Nu kaut kā tā ātros vilcienos. Ak jā, kā arī ienākot online, būs pieejamas vairākas dienas ziņu par pasaules mēroga un jūsu draugu statistiku Black Ops spēlē. Tas nav nekas īpašs un tomēr ir jauki, kad apakšā parādās „Have a nice day.”
Ja tomēr baidīsieties spēlēt online, kur nevarētu teikt, ka apkārt skraida nemākuļi, tad uztrenēties ir iespējams ar dummies jeb konsoles kontrolētiem pretiniekiem. Interesants ir fakts, ka viņi tiek nosaukti jūsu draugu vārdos un uzvedās tik reāli, cik vien domājošiem spēlētājiem iespējams. Tomēr ir jauki, ja vēlaties uzspēlēt spēli, bet nevēlaties sastapties ar sīčiem, kas domā, ka ir COD karaļi. Un tomēr jāsāka… un tomēr, jā - nevar teikt, ka online ir bez kļūdām. Bieži spēle, kā tautā sauc – lago, jeb citiem vārdiem, raustās. Te pēkšņi arī samazinās savienojuma kvalitāte un sāk notikt nemitīga servera saimnieka jeb host pārmaiņa. Un vēl nez kāpēc vienā brīdī tevi izmet ārā no servera neizprotami nesalasāma iemesla dēļ. Atdzīvošanās dažreiz arī notiek izcili smieklīgās vietās, tieši pretī ienaidnieka sejai. „Hei, čau, nošauj mani tūlīt!” Labi, ka vismaz killstreaki šoreiz ir sabalansēti (izņemot to mazo, kaitinošo mašīnīti) un loģiski ne gluži no vēsturiskā viedokļa, bet no dizaina un spēlējamības.
Grafika spēlē ir līmeni zemāka par Modern Warfare 2. Kaut arī apgaismojums un ēnas ir uz desmit, bet tekstūras ir neizteiksmīgas un nez kāpēc sienu stūri ir palikuši nevis taisni, bet gan robaini. Spēles skaņu celiņš ir tuvu vārdam briesmīgs. Neesmu fans spēlēm, kur paralēli šaušanai iet roks vai smagais metāls, kā tas arī bija World at War. Liekas tik neprofesionāli salīdzinājumā ar Modern Warfare 2 Hansu Zimmeru. Varoņu balsis turpretī ir ierunātas izcili un kā nu ne, ja ierunātāji ir visiem labi zināmi Holivudas aktieri (urrā, Gerijam Oldmenam it īpaši). Pretinieku balsis arī beidzot izklausās caurmērā krieviskākas, nu vismaz ne tik amerikāniskas.
Nu ko lai saka par šī gada izgājienu, kas saucas Black Ops? Kampaņa ir vienveidīga vien ar pāris superīgiem un aizmirstamiem mirkļiem. Zombiji ir gaidīta atgriešanās, bet vairs nepārsteidzoša. Daudzspēlētāju režīms turpretī ir paņemts no Modern Warfare 2, izlabotas tā kļūdas, pamatīgi pārbāzts, patīkami uzlabots, bet iegūtas ir arī savas pāris kļūdas, kas izpaužas tā stabilitātē. Vispār visa spēle pārāk atgādina Modern Warfare 2, jo tā ir izbūvēta uz tā bāzes. Arī Call of Duty 3 atgādināja Call of Duty 2 un World at War atgādināja par Call of Duty 4: Modern Warfare.
Treyarch pierāda sevi kā izcilus novilcējus. Ja Infinity Ward ir tie, kuri cenšas iepūst kādu svaigu elpu ar katru savu spēli šajā sērijā, tad Treyarch vienkārši pārņem viņu veidolu un cenšas to uzlabot. Viņiem tas izdodas, bet pārmaiņu ceļā, nez kādēļ viņu spēles pazaudē savu spēļu dvēseli un tajās kā pietrūkst. Kā tāda, kas tās padarītu par neaizmirstamām. Un tieši tāpēc šis ir visinteresantākais brīdis visā Call of Duty franšīzē. Ar Infinity Ward teorētiski, bet ne praktiski mirušu, nav zināms kāds izdosies viņu nākamais veikums. No tā var būt atkarīgs nākamais Treyarch veikums, bet jauniesaukto veidotāju Sledgehammer games spējas nav izzināmas un viņu skatījumu varam vien mēģināt paredzēt. Un tieši tāpēc šis ir visinteresantākais brīdis. Call of Duty franšīze tagad atrodas riska sliekšņa priekšā vairāk kā jebkad, jo nākamjos gados to sagaida turpināts kāpums, vai nu straujš kritums.
Plusi Daudzspēlētāju režīms Zombiju spēles veidi Ierunātas balsis
Mīnusi Kampaņa ir aizmirstama Grafika Skaņu celiņš
