Nosaukums: Age of Mythology (turpmāk: AoM)
Gads: 2002
Žanrs: RTS
Izstrādātājs: Ensemble studios.
Izdevējs: Microsoft game studios.
Platforma: PC, MAC
Ieskats spēlē: Arkantos ir atlantiešu cīnītājs. Viņš dodas meklēt mīnotauru, lai to nogalinātu, bet viss izvēršas daudz plašāk. Tiek iekarota Troja. Tiek atrasts cits ļaundaris, kurš atver ceļu uz pazemes valstību. Arkantos ilgi ceļo pa pazemi kamēr pamostas Ēģiptē. Tur savukārt viņam palīgos nāk kāda varone, kura grib atdzīvināt Ozīrisu, savācot trīs tā pazudušās daļas. Arkantosu sagaida arī citi piedzīvojumu!
Manas domas par spēli: Nekad šajā sadaļā neesmu pratis uzrakstīt ievadu. Nu labi, sāksim ar pašu sižetu. Būšu kritisks - tas ir garlaicīgs! Pie tam arī vēsturiski nepareizs! Varbūt dažiem liksies interesants iesākumā, jā arī man kādas pirmās 10 misijas likās interesantas un vieglas, bet jo tālāk, jo trakāk. Ir jau arī taisnība - lai uzzinātu sižetu tālāk vajag pacensties, bet tomēr man pašam nepietika pacietības un es padevos. Nožēlojami, ne? Veiksmi visiem citiem!
Singleplayer, jeb vienspēlētāja režīms gan ir interesants. Tu izvēlies vienu no deviņiem galvenajiem dieviem, attīsties (pie tam var izvēlēties lighting režīmu, kas visu spēlēšanu padara ātrāku) un iznīci pretiniekus. To var darīt visdažādākajos veidos - iegūt visas relikvijas, uzcelt pasaules brīnumu vai vienkārši noslaucīt pretinieku no kartes.
Šī spēle nedaudz atšķiras no Age of Empires vai citām RTS spēlēm ar pāris lietām. Te ir atdzīvināti mīti! Tu, piemēram, pieņem ticību dievam Ra, spēlē, attīsties un tu vari savākt no kartes vajadzīgās relikvijas, lai izsauktu šo dievu (tas tiešām ir tā vērts!). Vēl te ir dievu spēki! Ar tiem tu vari pat vinnēt, ja ej viens pats pret 100 cilvēku karaspēku. Piemēram, efektīgākais dieva spēks ir meteorīti - tie var noslaucīt ēkas ļoti ātri vai arī ar pāris lodēm iznīcināt šo 100 cilvēku karaspēku. Protams, meteorīti var trāpīt arī tev. Tempļos tu arī vari radīt dažādus mītiskos radījumus, kā mīnotaurus, pegazus, fēniksus, vai vienkārši apmācīt varoņus, kā pazīstamāko - Hēraklu jeb Herkulesu (tikko atcerējos par to seriālu bērnībā, nenormāli sagribējās ^^). Vēl viena atšķirība ir tā, ka izsaukšanai vajag ticību (īsti nezinu kā tulkot). Kā iegūt ticību? Katrai tautai tās iegūšanas veids atšķiras. Grieķi var iet lūgties, kamēr savukārt ēģiptieši var uzcelt skulptūras un iet tālāk cirst kokus un tikai saņemt šos lūgšanas punktus. Bet ir vēl kas - te nav akmeņu. Biju diezgan šokēts. Arī zivis - ūdenī tās ir bezgalīgas nevis kā Age of Empires var beigties.
Grafika, nu par to nav īsti, ko sūdzēties. \'\'Geimeri\'\' teiks, ka tā sūkā, es saku, ka tā ir atbilstoša savam gadam un diezgan interesanta. Varbūt cutscenes varēja uzlabot, bet tas tā. Ir gan viena grafiskā lieta, kura te man ļoti patika. Izstrādātāji centās riskēt! Viņi izveidoja vienu ļoti sarežģītu animāciju, kuru es neesmu redzējis vecākām spēlēm par 2008. gadu (gan jau citi būs). Te bija tāds viens milzīgs cilvēciņš, ar milzu dakšveidīgu šķēpu. Viņš spēja cilvēkiem durt ar to, lai arī netrāpija, viņš cilvēku pacēla augšā (ar šķēpu), cilvēks divreiz apgriezās ap šķēpu un tad aizlidoja tālu prom. Neizskatījās, protams, īpaši labi, bet patika, ka viņi vismaz centās!
Skaņas, nu te nav daudz ko runāt. Nekad neesmu spējis īsti novērtēt spēļu skaņas. Man gan ne visai patika, piemēram, daudzu karavīru teicieni kā \'\'Yes, sir\'\' vai kaut kā tā izklausījās vienādi. Un kāpēc pie velna karotājs uz zirga ir sieviete vienā brīdī, bet citā balss ir vīrieša? Tas bija dīvaini.
Daudzspēlētāju režīms: patiesībā ar šo spēli mani kāds cilvēks iepazīstināja un piedāvāja uzspēlēt. No sākuma atteicu, bet tagad gan uzspēlētu. Oficiāli vairs spēlētāju nebija, bet varu derēt, ka caur Hamachi atrastu.
Mans vērtējums: 7.5/10 - nōōrmāla spēle. Laika nosišanai vienspēlētāja režīms ir aizraujošs!
Gamespot vērtējums: 8.9/10 gan kritiķiem, gan spēlētājiem!
Treileris: (es pat īsti neteiktu, ka tas ir treileris. Drīzāk gan sākuma video!)
