Zolītes slenga vārdnīca26

Jelgavnieks, arī jelgava - vientuļš netrumpja desmitnieks, ar kuru lielais cer dabūt stiķi. Attēlā ir parādīts, kā tas ir iespējams (ja mazais izies nevis ar kreica dūzi, bet ar kreica kungu). Šādi lielais mēdz rīkoties, kad nav citu variantu, lai uzvarētu. Ja mazie spēlē pareizi, tad ar jelgavnieku dabūt stiķi daudz cerību nav. Gribētos zināt, no kurienes aug kājas šim apzīmējumam.

Kosties, arī nokosties - palaist garām ar salīdzinoši stiprām, tomēr riskantām kārtīm, piemēram tādām, kādas ir attēlā. Spēlētājus, kuri kožās, mēdz dēvēt par kodējiem. Labi spēlētāji mēdz saprātīgi kosties - plusus var nopelnīt arī iegāžot lielo.

Lauznis - spēcīgas kārtis.

Liekais - netrumpis. Par lieko neuzskata vientuļu dūzi vai dūzi ar piekabi, jo ar šīm kārtīm bieži ir iespējams paņemt stiķi, tādēļ tās tik liekas nemaz nav.

Lielais, arī izspēlētājs - tas spēlētājs, kurš spēlē viens pats pret diviem pārējiem.

Masts, arī šlaka - kāršu tips vai veids. Masti pavisam ir četri: kreici, pīķi, erceni un kāravi, taču zolītē trumpji, kuri sastāv no dāmām, kalpiem un visiem pārējiem kāraviem, ir uzskatāmi par atsevišķu mastu.

Mazā zole - tāds spēles veids, kurā lielā uzdevums ir nepaņemt nevienu stiķi. Galda kārtis turklāt paliek neatvērtas, tajās drīkst skatīties tikai pēc izspēles beigām. Tiklīdz mazie ir lielajam iedevuši kaut vienu stiķi, lielais ir uzreiz zaudējis. Punktu** uzskaites ziņā mazā zole ir tas pats, kas zole jaņos. Turnīros mazo zoli nespēlē. Runā, ka mazā zole ir nokopēta no preferansa. Attēlā ir tipiskas kārtis, ar kurām spēlēt mazo zoli.

Mazie, arī partneri - spēlētāji, kuri kopā spēlē pret lielo. Mazo paņemto stiķu punktus* skaita kopā, no punktu* skaitīšanas viedokļa ir vienalga, kurš no mazajiem paņem stiķi. Mazie nedrīkst sarunāties par spēles gaitu, rādīt rokā esošās kārtis viens otram, vai vēl kā citādi nodot informāciju par tām. Lai mazie uzvarētu, viņiem par abiem jāsavāc 60 vai vairāk punktus*. Spēles iznākums ir lielā mērā atkarīgs no mazo pareizas spēles. 

Meklēt asti - šāda situācija: lielais iet ar netrumpja A, vienam mazajam ir divas kārtis prasītajā mastā, otram nav nevienas. Ja tagad pirmais mazais tiks pie gājiena un izies tai pašā mastā, tā būs astes meklēšana, proti, cerība, ka lielajam bija dūzis ar asti, un šī aste joprojām ir viņam rokā (var, protams, gadīties, ka tā ir norakta). Ja pirmajam mazajam mastā bija 10 un 9, un otrajā reizē viņš iet ar 10, otrs mazais mēdz atmesties, jo ir iespēja, ka lielais liks netrumpja K.

Nākt, nākt ārā, arī staigāt - uzsākt stiķi, likt pirmo kārti stiķī.

Norakt, norakties, arī nolikt - pēc tam, kad lielais ir piecēlis 2 galda kārtis, viņam kopā ir 10 kāršu, no kurām 2 ir jānoliek, lai rokā paliktu 8. Nolikt var jebkuras 2 kārtis, gan tās, kuras viņam jau bija rokā, gan tās, kuras viņš piecēla klāt. Šajās kārtīs līdz partijas beigām skatīties vairs nevar, taču to dotie punkti* ir pieskaitāmi lielā paņemto stiķu punktiem*.

Novilkt trumpjus, arī iztrumpēt - vairākkārt iet ar nepārsitamiem trumpjiem, tā piespiežot pārējos spēlētājus izlikt savus trumpjus.

Ņemt galdu, ņemt augšā, arī pacelt - spēlēt kā lielajam, ņemot galdu, un pēc tam norokoties.

Otrā, arī vidējā vai vidus roka* - spēlētājs, kuram otrajam ir jāizvēlas, vai viņš laiž garām, zolē, ņem galdu, vai spēlē mazo zoli. Būt lielajam otrajā rokā ir visriskantāk, jo tas nozīmē, ka arī pirmajā stiķī viņam būs otrā roka**.

Otrā, vidējā vai vidus roka**, vidū - spēlētājs, kuram stiķī jāliek otro kārti. Neizdevīgākā pozīcija priekš lielā, jo trešā roka** var vai nu pārsist viņa likto kārti, vai atmesties, atkarībā no situācijas. Mazajiem jācenšas spēlēt tā, lai lielais būtu vidējā rokā.

Palaist garām, arī pasēt vai nopasēt - neizmantot iespēju spēlēt kā lielajam.

Pa*ist tubu - zaudēt zoli pirmajos divos stiķos. (Lejā pievienotajā video to var redzēt 1:55, bet ir vērts noskatīties visu.)

Piekabe, arī aste - ja ir divas kārtis vienā mastā, no kurām viena ir dūzis, tad otru mēdz dēvēt par piekabi.

Pirmā roka* - spēlētājs, kurš atrodas pa kreisi no dalītāja. Viņam pēc kāršu izdalīšanas pirmajam ir jāizvēlas, vai viņš pasē, ņem galdu, spēlē zoli vai mazo zoli. Viņam arī jāuzsāk pirmo stiķi, neatkarīgi no tā, vai viņš pasēja vai nē. Spēlējot kā lielajam, pirmajai rokai ir tāda priekšrocība, ka viņš kontrolē situāciju un var uzreiz novilkt mazajiem trumpjus, nebaidoties, ka mazie trāpīs viņa liekajā, ja viņam tāds ir.

Pirmā roka** - spēlētājs, kuram jāuzsāk stiķi, proti, spēlētājs, kurš paņēma iepriekšējo stiķi, vai, pirmā stiķa gadījumā, pirmā roka*. 

Platais - dūzis vai desmitnieks. Atkarībā no konteksta, platais var būt domāts jebkurš dūzis vai desmitnieks, vai arī tikai trumpju dūzis vai desmitnieks. Platais, jo dod daudz punktu*.

Pliks dūzis, arī blanks, vientuļš vai tukšs dūzis - tāds netrumpju dūzis, kuram nav klāt nevienas kārtis no tā paša masta. Attēlā ir divi pliki dūži un viens dūzis ar piekabi.

Prasītais masts - tas masts, kurā stiķis uzsākts. Piemēram, ja pirmā kārts stiķī ir pīķa desmitnieks, tad prasītais masts ir pīķis. Trumpji šai ziņā ir uzskatāmi par atsevišķu mastu. Piemēram, ja stiķi uzsāk ar kreica kalpu, tad prasīti tiek trumpji, nevis kreici. Pārējiem ir obligāti jāliek kārti prasītajā mastā, izņemot, ja prasītajā mastā kāršu nav. Tad drīkst likt jebko pēc saviem ieskatiem.

Pule - atzīme par to, ka nākamā partija ir vērtīgāka nekā parasti. Pules ir divu veidu. 1) Kopējās jeb kolektīvās pules tiek ierakstītas tad, ja visi spēlētāji nopasējuši. Ja spēlē trijatā, tad katru reizi, kad tā ir noticis, ieraksta vienu kopīgo puli. Spēlējot četratā vai piecatā, ja nevienas citas neizņemtas pules nav, tad ieraksta uzreiz divas kopīgās pules. Ja kaut viena pule jau bija, tad ieraksta vēl tikai vienu. 2) Personīgās pules. Tās var dabūt, zaudējot kā lielajam (bet ne zolē vai mazajā zolē), ja tai brīdī ir bijusi kaut viena pule. Vēl tās mēdz piešķirt par dažādiem pārkāpumiem, piemēram, atkārtota nepareiza kāršu izdalīšana, prasītā masta neuzlikšana, u.c.

Punkti*, arī acis - atsevišķas izspēles rezultāta noteikšanas vienība. Lai uzvarētu, lielajam ir jāsavāc 61 punktu no 120 kopā esošajiem, pie 60:60 uzvar mazie. Kārtis dod šādu punktu daudzumu: dūzis 11 punktus, desmitnieks 10, kungs 4, dāma 3, kalps 2 punktus. Devītnieki, astotnieks un septītnieks punktus nedod.

Punkti**, mazie punkti, plusi/mīnusi, arī acis - rezultātu uzskaites vienība. Lielajam uzvarot parastu spēli, viņš no katra mazā dabū pa 1 punktam, ja atstāj mazos jaņos, tad vēl pa punktam, ja bezstiķī, tad vēl pa punktam. Ja lielais turklāt izņem puli, tad vēl pa punktam. Lielajam zaudējot, viņš katram mazajam maksā pa 2 punktiem, par jaņiem un bezstiķi vēl pa punktam klāt. Ja bija pule, tad lielajam ieraksta personīgo puli, bet par zaudējumu nav jāmaksā vairāk nekā tad, ja pules nebūtu. Uzvarot zoli, no katra mazā saņem pa 5 punktiem, zaudējot atdod pa 6 punktiem, par jaņiem un bezstiķi tāpat kā parastas spēles gadījumā pienākas papildpunkti. Puli ar zoli nevar ne izņemt, ne ielikt. Mazā zole no punktu skaitīšanas viedokļa ir tas pats, kas zole jaņos, arī ar to pules nevar ne izņemt, ne ielikt. Zaudēt galdiņā no punktu skaitīšanas viedokļa ir tas pats, kas zaudēt kā lielajam nepaliekot jaņos. Attēlā punktu uzskaites piemērs, kur pirmajā dalījumā visiem nopasējot ir ielikta kopīgā pule, kuru pēc tam, uzvarot kā lielais, ir izcēlis Brencis. Tālāk ir ielikta vēl viena kopīgā pule, tad Zigmārs ir uzvarējis zolē, tādēļ puli nav izņēmis. Pēc tam gan Oļģerts, gan Zigmārs pa reizei zaudēja kā lielie, ieliekot pa personīgajai pulei.

Punkti***, arī lielie punkti - turnīra rezultātu uzskaites vienība. Turnīri notiek vairākās kārtās. Katrā kārtā 1. vietas ieguvējs dabū 6 lielos punktus, 2.vietas ieguvējs dabū 4 punktus, 3. vieta dabū 2, bet 4. vieta dabū 0 punktus. (Turnīros parasti spēlē četratā pie galdiņa, dalītājs paliek bez kārtīm, viņam mazos punktus** attiecīgajā izspēlē skaita kā mazajam). Ja ir neizšķirts, tad lielos punktus dala uz pusēm. Piemēram, ja uzvarētājam ir +38, 2. un trešajai vietai pa -5, bet pēdējai ir -28 mazie punkti**, tad pirmā vieta iegūst 6 lielos punktus, gan otrā, gan trešā vieta dabū (4 + 2)/2 = 3 punktus, pēdējā vieta dabū 0 lielos punktus.

Pusplatais - kārava kungs.

Sliede - trumpis, kurš nedod punktus*. Sliedes ir pavisam trīs, kārava 7, kārava 8 un kārava 9.

Skrieties, arī saskrieties - kad kādā mastā abiem mazajiem ir kārtis, tad mēdz sacīt, ka šis masts skrienās. Šai mastā nevar iziet tā, lai otrs mazais varētu sist vai atmesties*.

Stiķis - viena gājiena laikā liktās kārtis. Vienā stiķī katrs spēlētājs liek pa vienai kārtij. Stiķi paņem tas spēlētājs, kurš licis stiprāko kārti prasītajā mastā, bet, ja viens vai vairāki spēlētāji ir likuši trumpjus, tad stiķi paņem tas spēlētājs, kurš lika stiprāko trumpi. Attēlā trešajam spēlētājam kreicu nav, viņš liks pusplato un paņems stiķi. Nākamo stiķi uzsāk tas, kurš paņēma iepriekšējo. Pirmo stiķi uzsāk tas, kuram bija pirmā roka*.

Studentu zole - zolītes paveids, kuru spēlē divatā. Izdala katram no 2 spēlētājiem uz galda pa 4 aizklātām kārtīm, kuras neredz neviens no spēlētājiem, tad katrai no aizklātajām virsū liek pa atklātai kārtij, kuras redz abi spēlētāji, un tad katram spēlētājam rokās pa 4 kārtīm, kuras redz tikai viņš pats. Pirmais ņemt vai pasēt izvēlas tas, kurš nedalīja, norakt var gan atklātās kārtis, gan tās, kuras ir rokā. Tālāk spēlē pēc parastajiem zolītes noteikumiem, vienīgi katrā stiķī ir tikai divas, nevis trīs kārtis. Kad ir izmantota atklātā kārts, tad atklāj zem tās esošo aizklāto.

Tikt pāri - pārsist.

Torpēda - 10, K un 9 vienā netrumpju mastā. Ja uzsāk stiķi ar kādu kārti no torpēdas, tad būtu to jādara ar desmitnieku, lai gan obligāti tas, protams, nav. Nosaukums, kā liekas, radies no tā, ka, ja dūzis atrodas pie lielā, tad mazajiem ir iespēja uzreiz paņemt ļoti daudz punktu*, kas palielina iespēju lielajam "nogrimt".

Trešā, arī beidzamā vai pēdējā roka* - spēlētājs, kuram pēdējam ir jāizvēlas, vai viņš laiž garām, zolē, ņem galdu, vai spēlē mazo zoli. Būt lielajam trešajā rokā mēdz būt izdevīgi, jo arī pirmajā stiķī būs trešā roka**. Uz pēdējo roku reizēm mēdz ņemt ar pavājām kārtīm, cerot, ka būs stiprs galds*, ja reiz pirmās divas rokas nejūtas tik stipras un palaida garām.

Trešā, arī beidzamā vai pēdējā roka** - spēlētājs, kuram stiķī jāliek trešo kārti. Atrasties trešajā rokā ir izdevīgi, jo var vai nu pārsist, vai atmest nevajadzīgu kārti, atkarībā no situācijas.

Trumpis - zolītē trumpji ir visas dāmas, visi kalpi un visi pārējie kāravi, pēc spēka sakārtoti tā, kā attēlā, kreica dāma visstiprākā. Ievērojiet, ka 10 ir stiprāks par K.

Tumšā zole - zole, kuru piesaka, nepaskatoties kārtīs. Pēc pieteikšanas kārtīs paskatās un kādas ir, ar tādām spēlē. Punkti**, gan par uzvaru, gan zaudējumu, tiek rakstīti dubultā. Ir visādas kompānijas, gan tādas, kas neatļauj spēlēt tumšo zoli uz trešo roku, gan tādas, kas prasa, lai to piesaka pirms kāršu izdalīšanas. Turnīros tumšo zoli, protams, nespēlē.

Zole, arī solo - tāds spēles veids, kur lielais galdu* atdod mazajiem. Galdā* esošās kārtis apskatīt var tikai pēc pēdējā stiķa izspēles, un to dotos punktus* pieskaita mazo savākto stiķu punktiem*. Zoli uzvarot, var iegūt vairāk punktu**, nekā pieceļot galdu (zaudēt arī var vairāk). Spēlējot zoli, puli nevar ne uzvarot izņemt, ne zaudējot ielikt.