Franču rakstnieks Žils Verns (1828-1905) tiek uzskatīts par mūsdienu zinātniskās fantastikas žanra pamatlicēju. Viņš ir arī visā pasaulē slavenās jaunatnes piedzīvojumu romānu sērijas autors.
Apbrīnojama ir rakstnieka spēja iejusties citā laikmetā, 19. gadsimtā iztēloties tādas mašīnas un mehānismus, kas tika izgudroti daudz vēlāk. Pat viņa daiļrades pētnieki nesaprot, kā viņš spēja savās grāmatās paredzēt tik daudz nākotnes atklājumu!
Jau savas dzīves laikā viņš bija sasniedzis mulzīgus panākumus, tācu lieteratūras kritiķi apgalvoja, ka viņa grāmatām nav ilgs mūžs. Viņi kļūdījās: arī mūsdienās Žila Verna romāni ir ļoti populāri.
Starp citu- kļūdījās arī tā laika zinātnieki, nodēvējot viņa fantāzijas par muļķībām. Daudzas "muļķības", kas bija Žila Verna iztēlē, mūsdienās kļuvišas par reālas dzīves sastāvdaļu. Piemēram, vairākus gadu desmitus pirms kinematogrāfa izgudrošanas Žils Verns sāka runāt par kustīgo attēlu; turklāt viņa romānos parādās zemūdenes un helikopteri, Zemes mākslīgie pavadoņi, vadāmās raķetes, kosmosa kuģi, debesskrāpji un pat šķembu bumbas.
Par visdrosmīgākajiem pareģojumiem var izlasīt romānā "Ceļojums uz mēnesi". Verna iztēlē radītā kosmosa kuģa nosaukums bija "Kolumbiāda", tas startēja no Taunas zemesraga, kas starp citu atrodas netālu no Kanaveralas zemesraga (kosmosa kuģa "Apollo 11" starta vieta), lidoja ar ātrumu 40 000 km/stundā un nolaidās uz Mēness pēc 97 lidojuma stundām. "Apollo 11"- pirmais kosomosa kuģis, kas nogādāja cilvēkus uz Mēness, un lidoja ar ātrumu 38 500 km/stundā, nolaišainās modulis Zemi sasniedza pēc 102 lidojuma stundām, un kuģa vadības moduļa nosaukums bija "Kolumbija".
Vai Tu zini, ka...
1886. gadā, kad Žils Verns devies pie sava izdevēja, viņa brāļadēls nezināmu iemeslu dēļ bija izšāvis ar revolveri uz rakstnieku, ievainojis to kājā. Ievainojums viņu praktiski padarīja par invalīdu, tāpēc par ceļojumiem nācās aizmirst.
Teksts norakstīts no Lielās noslēpumu grāmatas.
Iepriekšējais raksts ir http://www.spoki.lv/aktuali/Mata-Hari/121912
