Esmu pārliecināta, ka ikviens, kurš apmeklēja Ramazzotti koncertu man piekritīs- ar „lieliski” šoreiz vien nepietiks! Koncerts bija īsts laimes eliksīrs! Karstasinīgajam itāļu mūziķim izdevās uzrunāt visus- pat beigu rindās sēdošos.
Pirms koncerta sākuma bija iespēja papētīt milzīgās un apjomīgās skatuves un apgaismojuma konstrukcijas, kas vakara gaitā nodrošināja satriecošu šovu. Skatiens apstājās pie kā līdzīga milzīgai koka kastei, kas iesieta trosēs atradās vairāku metru augstumā. Vai dziedātājs būtu paslēpies tur? J Patiešām, aizdomas apstiprinājās, kad sākoties koncertam, konstrukcija tika piezemēta un atklāts pats mākslinieks. Starta signāls neaizmirstamam vakaram tika dots!
Jau pirmās dziesmas sākumā skatītājus pāršalca milzīgs enerģijas vilnis, kas nerimās, bet gan kā cunami turpināja attīstīties visa koncerta gaitā. Pēc dažu dziesmu izpildījuma, vēloties izveidot vēl ciešāku saikni ar auditoriju, mūziķis nolēca no skatuves un ,pārkāpdams nožogojumam, pārliecinoši tuvojās skatītājiem. Dažām laimīgajām pirmo rindu vietu īpašniecēm tika dota iespēja ne vien baudīt mākslinieka samtaino balss tembru, bet arī tā kompāniju, kad dziedātājs, bez liekas vilcināšanās pamanījās apsēsties starp lēdijām . Protams, tas izsauca vētrainas ovācijas pārējo klausītāju vidū. Māksliniekam tika dāvāti ziedi un veltīti gaisa skūpsti.
Atgriežoties uz skatuves, Eros mūs priecēja ar brīnišķīgu izrādi, veidojot saspēli ar virtuozu saksofonistu. Dziedātājs tam deva uzdevumu- atkārtot viņa izdziedātās melodijas saksofona spēlē, kas pamazām pārauga humora pilnā sacensībā, lai noskaidrotu, kurš būs labākais. Tomēr kulmināciju koncerts sasniedza brīdī, kad izdzirdot tik zināmās melodijas „Cosas de la vida” pirmās taktis, bariņš saviļņotu meiteņu, neskatoties, ka koncerts jāpavada sēdvietās, piecēlās un strauji devās skatuves virzienā, veidojot spēcīgu ķēdes reakciju. Pavisam drīz pie skatuves pulcējās ļaužu pūlis, kas azartiski kustējās mūzikas ritmā veltot dziedātājam aplausu un uzmundrinošu izsaucienu vētru . Mākslinieks to atzinīgi novērtēja, tuvojoties fanu pūlim un sniedzot tiem roku. Un atkal tika izmantota izdevība pasniegt māksliniekam ziedus kā arī iemūžināt mūziķi tuvplānā . Ap skatuvi veidojās tik dzīvīga un pozitīva aura, kas tā vien sauca- „ Mēs mīlam dzīvi un priecājamies par visu ko tā sniedz!”
Koncerta laikā mūziķis apbūra klausītājus ne vien ar savu skaisto un melodisko balsi, bet arī ar iemaņām elektriskās un akustiskās ģitāras spēlē, kā arī savu latviešu valodas prasmi, tiem novēlot priecīgas Lieldienas un sakot paldies par aplausiem un dāvātajiem ziediem. Domājams, māksliniekam par lielu prieku, zālē atradās arī itāļu valodas pratēji, kas dziedātājam izkliedza cildinošas frāzes viņa dzimtajā valodā. Neskatoties uz to, ka šo svešvalodu neprotu un visas dziesmas tika dziedātas tikai itāļu valodā, mani uzrunāja ikkatrs Erosa izdziedātais vārds,liekot gan vaļsirdīgi smaidīt, gan sajust kā pakrūtē kaut kas mazliet iesmeldzas...
Paceļoties tik augstu uz emociju un prieka viļņa, kā kaut kas nepieņemams likās koncerta beigas. Fanu ovācijas nespēja rimties, izsaucot mākslinieka vārdu atkal un atkal, tādējādi aicinot viņu atpakaļ uz skatuves. Mūziķi uzklausīja mūsu lūgšanas, atgriežoties un veltot sajūsminātajiem klausītājiem vēl dažas dziesmas.
Pat tad, kad dziedātājs iekāpis atpakaļ milzīgajā kastē, gluži tāpat kā ieradies koncerta sākumā, atstāja skatuvi, un prožektoru gaismas nomainīja ierastais zāles apgaismojums, daļa klausītāju vēl neatstāja telpas, raugoties augšup un klusībā cerot, ka gaismas atkal izdzisīs, un harizmātiskais mākslinieks visā savā spožumā atkal iekaros skatuvi, aicinot līdzi uz vietu kur valda karsta saule un neviltots, nekad nezūdošs prieks!
Koncertu apmeklēja ap 5000 skatītāju, to vidū Latvijā cienījamas un atpazīstamas personības.
