Brūss Viliss dzimis 1955. gada 19. martā amerikāņu militārajā bāzē Rietumvācijā amerikāņa un vācietes (viņš perfekti runā vāciski) ģimenē, kur mazajam Brūsam drīz pievienojās vēl trīs knauķi. 1957. gadā, kad tobrīd divgadīgā Brūsa tēvs tika demobilizēts, jaunā ģimene pārcēlās uz Ņūdžersiju, kur nākamā zvaigzne arī pavadīja rosīgus bērnības gadus. Šarmanto vienkāršību Viliss iemantojis no sava tēva — rūpnīcas metinātāja, bet aktiera gaitām pievērsies iedzimta defekta — stostīšanās — dēļ, kas dīvainā kārtā pazudusi tikai tajos brīžos, kad Viliss atradies uz skatuves publikas priekšā. Tā skatuve kļuvusi teju par brīnumlīdzekli pilnvērtīgai Brūsa dzīvei. Šā iemesla dēļ vidusskolas gadi aizvadīti drāmas klubiņā un pildot skolēnu padomes priekšsēdētāja pienākumus, kas... arī savā ziņā taču ir teātris! Studējot lomas un strādājot pie runas, stostīšanās ar laiku (Brūsam bija jau 17!) pazudusi pavisam, turklāt Viliss pamanījis, ka aktiera statuss dod vēl kādu nozīmīgu priekšrocību, proti, panākumus daiļā dzimuma vidū.
Pēc tam kad izšķīrās Vilisa vecāki, viņš pēc vidusskolas beigšanas devās tēva pēdās, kļūstot par vienkārša darba darītāju — smagās automašīnas šoferi. Brūss pārvadāja uz rūpnīcu strādniekus līdz brīdim, kad kāds viņa kolēģis tika darbā nogalināts, un zaudēt dzīvību tik necilā veidā nākamajam ekrāna varonim, kas glābs cilvēci un vajās teroristus, būtu muļķīgi. Vajadzēja kaut ko skaistāku un cēlāku. Brūss sāka studēt drāmu Montklēras valsts koledžā, kas ātri vien izrādījās pārlieku garlaicīga iestāde, kur Brūss bastoja lekcijas, lai apmeklētu lomu noklausīšanās Ņujorkā, tāpēc īpaši nepārdzīvoja, kad viņu no turienes izmeta.
Brūss Viliss sāka piestrādāt bāros par oficiantu. Taču, tā kā no nākamā «cietā rieksta» Džona Makleina nekāds dižais oficiants nesanāca, Brūss tika «nolikts aiz letes» par bārmeni, kas viņam netraucēja palaikam piehalturēt arī komercreklāmās. Tobrīd Viliss atklāja sevī vēl kādu talantu — prasmi spēlēt mutes harmonikas.Pirmais pieturas punkts mūziķa Brūsa Vilisa karjerā bija R&B grupa «Loose Goose». Starp citu, Viliss joprojām muzicē ar savu grupu «The Accelerators», ar ko kopā viesojās arī kara pārņemtajā Irākā. Starptautisku mūziķa atpazīstamību Brūss Viliss ieguva pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, kad klajā nāca viņa motown stila mūzikas albums «The Return Of Bruno».
Viliss strādāja arī par sargu kādā kodolreaktorā, taču aktiera karjera tomēr šķita pievilcīgāka. Viņš saprata, ka sargs var būt katrs otrais amerikāņu vīrietis, kas skolas gados vismaz reizi sadevis kādam pa seju. Brūss vēlējās būt arī astronauts, detektīvs, gangsteris, psihoanalītiķis, policists utt. Un, kā jau lielākā daļa topošo aktieru, viņš atgriezās bārā, tikai šoreiz nevis ar mērķi nomaksāt parādus un rēķinus, bet iepazīties ar slavenībām un nobruģēt sev ceļu uz Slavas olimpu.
2001. gadā viņš nāca klajā ar dīvainu paziņojumu, ka nekad vairs nepiedalīšoties trilleros vai filmās, kuru sižeta galvenā līnija būs pasaules glābšana, tomēr šie solījumi netraucēja aktierim divus gadus vēlāk kļūt par speciālo operāciju komandieri Votersu Antuāna Fukuā trillerī «Saules asaras» (2003), kur viņam Nigērijas džungļos bija jāglābj ja ne gluži pasaule, tad skaistā Monika Beluči gan.
Solījumi pamest trillera žanru kā ziepju burbuļi pazuda nebūtībā ar Roberto Rodrigesa stilīgo vardarbības slavinājumu «Grēku pilsēta» (2005), ar ko, jādomā, iesākta jauna Brūsa Vilisa lomu — «dzīves nogurdinātā policista» — sērija, kas turpinās arī «16 kvartālos» (2006), kas uz ekrāniem iznāca maijā. Šeit Vilisa ekrāna partneris ir melnādainais reperis Moss Defs pļāpīga sīka likumpārkāpēja lomā, kura mūža lielākais sapnis ir personīgā beķereja. Visās intervijās, kas sniegtas šīs filmas reklāmas kampaņas laikā, Viliss nebeidz vien slavēt Mosa Defa aktiera talantu.
BRŪSA VILISA DĪVAINĪBAS
Kā jau ikvienam no mums, Vilisam piemīt savas dīvainības. Piemēram, viņš pulksteni nēsā otrādi, ar ciparnīcu uz iekšu, kas arī redzams daudzās filmās, kuru veidotāji nav īpaši palūguši to pagriezt kā visiem «normāliem cilvēkiem»…Turklāt, kā jau daudzi talantīgi cilvēki, Viliss ir kreilis.
Dažkārt (ja vien ir pareizais noskaņojums) kreisajā ausī Viliss nēsā četrus auskarus, kas nedaudz draiskulīgi kompensē viņa caururbjošo skatienu. Tie Brūsa kreiso ausi periodiski daiļo jau kopš 14 gadu vecuma.
