Sērijveida slepkavu top325

Edmunds Kempers. Upuru skaits 10. Bērnībā viņš izrādīja sociopātiskas iezīmes-viņš nogalināja dzīvniekus, nodarbojās ar piromāniju, seksuāli uzmācās savai māsai. Reiz viņa māsa viņam teica lai nobučo skolotāju, kurā kemprers ir ieķēries, uz ko viņš atbildēja ''Man viņa vispirms būtu jānogalina''. Visu ļaunāk padarīja viņa māte, kura viņu slēdza pagrabā. VIņa naids pret pasauli auga vēl vairāk. 14 gadu vecumā viņš nogalināja savus vecvecākus lai ''zinātu kāda ir sajūta kad nogalina grandma''. Viņu aizsūtīja uz stingras uzraudzības psihiatrisko slimnīcu. Tur konstatēja ka viņa IQ ir 136 (tas ir daudz). Viņš ir pārliecināšanas meistars, un viņam izdevās pārliecināt psihiatrus ka ar viņu viss ir kārtībā, tapēc viņu pēc 5gadiem izlaida, un aizsūtīja atpakaļ pie cilvēka pie kura viņu nevajadzētu sūtīt-pie viņa mātes. VIņš cerēja atgriezties normālā dzīvē, tapēc gribēja kļūt par policistu, bet viņu noraidīja, dēļ viņa varenajiem izmēriem (2,06m garš, 160kg smags). Kempers mēģināja izdarīt pašnāvību bet tas neizdevās. Tad viņš atgriezās pie slepkavošanas. Slepkavoja viņš meitenes, kuras viņš paņēma mašīna, kad viņas stopēja. VIņš mācēja pilnībā iegūt viņu uzticēšanos, tapēc meitenēm nebija ne jausmas ar ko viņām ir darīšana. Viņš mēdza piekopt orālo seksu ar upuru atdalitajām galvām, ar tām gulēja vairākas dienas un runāja ar tām. Viena upura galvu viņs apraka viņas mātes dārzā, jo meitene viņam mašīnā pateica ka viņas mātei patīk apkārtējo uzmanība (humora izjūta čalim). Slepkavības beidzās ar viņa mātes un mātes draudzenes slepkavību. Kempers māti ienīda vairāk par visu, un pēc kārtējā strīda viņam bija zb tas viss, tapēc viņu nosita ar āmuru, viņas galvu viņš izmantoja priekš orālā seksa(kkas viņam ir ar tām galvām), tad kā šautriņu metamo. Itkā nebūtu pietiekami, viņš izgrieza viņas balssaites un izmeta tās miskastē. Un tād nogalin;aja viņas draudzeni, nožņaudzot viņu. Pēctam viņš pats piezvanīja un atdzinās policijai. Tiesā pats pieprasīja nāvessodu, bet viņam piesprieda mūža ieslodzījumu. Tagad viņš cietuma radio lasa grāmatas, un ir paraugieslodzītais, bet ir stinri aizliegts viņam uzticēties, ņemot vētā viņa pārleicināšanas spējas.

Džefrijs Dammers. Milvoki kanibāls. Upuru skaits 17. Bērnība bija gandrīz normāla, ja neskaita vecāku šķiršanos. Šķiršanās dēļ vai citu iemeslu dēļ viņš kļuva par antisociālu cilvēku, ar tieksmi uz alkaholismu. Ja neskaita to, tad viņš bija visai gudrs cilvēks. Bērnībā viņš meklēja sabrauktus dzīvniekus, kuru ķermeņus viņš graizīja un pētīja pēc sirds patikas. Dammers bija vientuļš cilvēks, kurš dzīvoja savu fantāziju pasaulē, kuras viņam aizvien vairāk gribējās īstenot dzīvē. Pirmā slepkavība notika 1978tajā gadā, tēva mājas. Nākamos 9 gadus nesekoja neviena slepkavība, bet 1987tajā viņs atgriezās pie šī hobija, un 1991.gadā viņš jau slepkavoja clvēkus katru nedēļu. Upuri bija jauni vīrieši, pārsvarā melnādainie un aziāti. Upurus viņš savāca ageju bāros, aizveda viņus pie sevis, sazāļoja, un tad nogalināja viņus (vai bik pavilka procesu garumā). Dammers gribēja lai viņa upuri paliek ar viņu mūžigi (negribēja lai aizet prom kā viņa vecāki), tapēc pie'versās kanibālismam un nekrofilijai. Vienam upurim viņš injicēja skābes šķidrumu smadzenēs, cerībā ka tas kļūs par viņam paklausīgu zombiju. Tika nogalināts cietumā.