Slavenu cilvēku muļķīgās nāves.
Šādi nomirt bija stulbi53
270. gadā pirms mūsu ēras dzīvoja kāds filozofs un dzejnieks vārdā Filēts (Philetas of Cos). Viņš uzskatīja, ka fizisks darbs ir domāts tikai stulbeņiem un nedzērājiem, savukārt filozofija un tamlīdzīgas lietas prētēja rakstura personībām. Lai nu kā, bet Viņu nodarbināja kāds paradokss - meļa paradokss, kuru viņš centās atrisināt vairākas negulētas naktis. Meļa paradokss skan šādi - "Ja cilvēks apgalvo, ka viņš ir melis, tad kas viņš īsti ir? Ja viņš patiešām sameloja, tad nav nekāds melis. Bet, ja viņš nav nekāds melis, tad viņš nemeloja un sanāk, ka tomēr it melis." Tā to var turpināt bezgalīgi. Tā nu Filēts kādu nakti nomira, jo nebija vairākas dienas gulējis, domājot par šo paradoksu.
260. gadā pirms mūsu ēras Romas imperators Valeriāns cieta sakāvi persiešu priekšā un nokļuva ķīlnieka lomā. Persiešu vadonis Šapurs sākumā nenogalināja Valeriānu, bet gan izmantoja par ķeblīti, uz kura atstutēt kājas (tātad ar humoru viņam viss bija kārtībā). Valeriānam kādu reizi tas apnika un viņš piedāvāja lielu izpirkšanas naudu Šapuram apmaiņā pret savu brīvību. Šapurs ilgi nedomājot lika Valeriāna rīklē ieliet izkausētu zeltu, tad novilkt ādu, bet iekšējos orgānus aizstāt ar salmiem. Tā nu Valeriāna izbāzenis nostāvēja persiešu templī vairākus gadus. Secinājums - neizsaki pretenzijas cilvēkam, kuram ir vara tevi nolikt četrrāpus.
Publiskas anāla rakstura spīdzināšanas dīvainā kārtā stipri piesaistīja cilvēku uzmanību senākos laikos. 1327. gadā tika izpildīts nāvessods Eduardam II, kurš tolaik bija Anglijas karalis. Eduarda II valdīšana nebija īpaši veiksmīga, tādēļ tauta pavisam droši nopriecājās, kad viņu karali nogalināja, iebāžot taisnajā zarnā līdz baltkvelei nokaitētu krāsns kruķi vai dzelzs stieni (avoti vēl strīdas, lai gan īpašu atšķirību nejūtu). Karalis ir miris. Lai dzīvo karalis!
Fransuā Votēls bija karaļa Ludvika XIV personīgais pavārs - tam laikam pat ļoti cienījama profesija. Taču 1671. gadā Fransuā izdarīja pašnāvību, jo bija dikti noakunējies. Lieta tāda, ka Fransuā virtuvei laicīgi nepiegādāja zivi, kuru celt galdā karalim. Fransuā tik ļoti to pārdzīvoja, ka izdarīja pašnāvību. Ironija slēpjas tajā, ka viņa līķi atrada cilvēks, kurš ar nelielu nokavēšanos atveda ēšanai paredzēto zivi. Ja nespēj pārciest kaunu, tad pašnāvība ir izeja.
16. gadsimta astronoms Tiho Brahe, kura pētījumi palīdzēja arī Ņūtonam veikt savus atklājumus, mira, jo laicīgi neapmeklēja tualeti. Tajos laikos pamest galdu dzīru vidū nozīmēja necieņas izrādīšanu pret mājas saimnieku. Būdams ļoti pieklājīgs cilvēks, Tiho tā arī neuzdrošinājās aiziet, taču tas viņam izrādījās liktenīgi. Plīsa astronoma astronomiskā izmēra urīnpūslis un pēc 11 dienu ilgas mocīšanās viņš nomira. Lūk, cilvēks ar labām manierēm.
Cits 16. gadsimtā slavens cilvēks bija Fransiss Bēkons. Lai arī viņš bija filozofs un šķietami apķērīgs cilvēks, tomēr mira sava stulbuma dēļ. Viņš centās ar sniegu piebāzt izķidātu vistu, jo domāja, ka tādā veidā varēs ilgāk saglabāt tās gaļu. Tolaik gaļas uzglabāšanai pārsvarā izmantoja iesālīšanu. Eksperimenta gaitā vistas gaļa tā arī nesasala, bet toties apsaldējumus un hipotermiju guva pats Bēkons, no kā arī mira.
Slavenais fokusmeistars un iluzionists Harijs Hudini kļuva atpazīstams savu neticamo triku dēļ. Vēl mūsdienu iluzionisti viņu uzskata par savas profesijas labāko pārstāvi. Taču nelaimīgā kārtā tieši šis darbs + stulbums piebeidza zelta talantu. Viņš saviem skatītājiem ļāva sist sev pa vēderpresi, tādējādi demonstrējot tās neticamo spēku. Pēc vienas šadas sišanas reizes Hudini nonāca slimnīcā, kur mira no iekšējo orgānu bojājumiem.
Frančiem kādu brīdi bija lieliski dziedātāji un viens no tādiem pavisam noteikti bija Klods Fransuā. 1978. gada 11. martā viņš pēc darba Šveicē atgriezās savos apartamentos Parīzē. Nākamajā dienā bija paredzēts uzstāties Tv šovā, tādēļ Klods gribēja ieiet relaksējošā vanna. Piepildījis vannu ar ūdeni, viņš nolēma nomainīt izdegušo spūldzīti, kas atradās tieši virs tās. Spuldzītes maiņa stāvot līdz ceļiem ūdenī nav laba doma - Klods saņēma nāvējošu elektrisko triecienu.
ASV bija daudz prezidentu un nebūs brīnums, ja tu nebūsi dzirdēji Zaharija Teilora vārdu, kurš bija prezidents 19. gadsimta vidū. 1850. gada 4. jūlija dienā bija ārkārtīgi karsts, tādēļ viņš nolēma atvēsināties, saēdoties aukstu, bet garšīgu saldējumu. Kā jau mēs labi zinam, tad pārāk daudz saldējuma nevajag ēst - it īpaši, ja tas gatavots 19. gadsimtā. Teilors saslima ar smagiem kuņģa darbības traucējumiem un mira pēc piecām dienām. Prezidenta amatā viņš pabija vien 16 mēnešus.
"Jack Daniel's" viskijs glābj ne vienu vien nedēļas nogali un ne vienu vien depresijā nomāktu cilvēku. Tā radītājs Džeks Deniels nenomira no alkaholisma vai dzērumā iegūtas traumas (varbūt vienīgi drusku iereibis bija). Viņš mira no asins saindēšanās, ar kuru mocījās vairākus gadus. Šo nepatīkamo slimību viņš ieguva kādu reizi, kad salauza kājas pirkstu, dauzot ar kāju savu seifu - Džeks bija aizmirsis seifa paroli.