Viņš dzimis 1813 gadā Leizigā Vācijā, bet miris 1883 gadā Italijā Venēcijā.
Viņš bijis 9ais bērns Karlam Fredriham Vāgneram, taču tēvs nomira 6 mēnešus pēc viņa dzimšanas, Pēc gada viņa māte apprecējās vēlreiz un aizbrauca uz Drēzdeni, pirmos 14it dzīves gadus Vagneru dēvēja par Vilhelmu Ričardu Gejeru, vēlak viņš sapratu ka Gejers bija viņa bioloģiskais tēvs un kļūdas pēc noturēja viņu par žīdu.
Vāgneru sāka fascinēt opera un gotiskā arhitektūra 20ito gadu beigās viņš apguve klavierstundas.
Gejers nomira kad Vagneram bija 6i gadi,
1829 gadā vāgners redz dramatisko soprāno dziedātāju "Vilhelmīnu šrīver-devrientu" kas kļust par viņa idealu savienojumā ar drāmu un mūziku.
1836 gadā vāgners apprec aktrisi " Kristini Vilheminu "Minnu" Planeru" 1837 gadā vāgners kopā ar kundzi pāceļas uz Rīgu, kur Vāgners kļūst par vietējās Operas direktoru, 1939 gadā Vāgners zimanto Rīgu lai aizlaistos no kreditoriem, šajā laikā viņam arī rodas ideja par " klīstošo Holandieti", 1842 gadā pāris dodas uz Drēzdeni kur pavada 6us gadus un uzraksta operu "Rienzi"
notiek reformas un Vāgneram Jabēg vinu vajā 12it gadus un tikai tad viņs var beidzot atpūsties.
1852 pabeidza liberto 4ām operamun uzsāk komponēt "reingoldu" 1953 un pēc tam " Valkiriju" 1854, tad pabeidz " zigfrīdu" 1856, bet pabeidzot tikai pirmos 2us darbus viņš ķeras klāt jaunai idejais " tristanam un izoldei" .
Vagners nomira ar sirds trieku.