Patiesība par Dievu!9

“Ak, Dievs, cik es esmu vientuļš!”
Cik bieži gan izlaužas no cilvēku mutēm šis sāpīgais kliedziens, jo viņi jūtas vientuļi. Vientulība ir mūsu laikmeta slimība. Mūsu pasaule ir pilna ar vientuļiem cilvēkiem. Viņi ir visapkārt mums!
Salamans reiz sacīja: Sal.Māc.4:10. -"Nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ!
Psihologi apgalvo, ka katram vajadzīgs kāds cits cilvēks, par ko parūpēties un kas par mums parūpētos. Nelaimes, nospiestība, pašnāvību skaits ir vientulības rezultāts, kuru izjūt cilvēki. Ja pagātnei nav nozīmes, bet nākotnei cerības, un tu neesi nevienam vajadzīgs, tad kāda jēga dzīvot?
Daudzi cilvēki dodas bīstamos piedzīvojumos, lai izbēgtu no vientulības. Daži sāk lietot narkotikas, citi nonāk ielas bandās. Trešie pievēršas alkoholam, ceturtie sāk aizrauties ar azartspēlēm un citām izklaidēm.
Prostitūcijas saknes, mantas krāšanas kāre pamatojas vientulībā. Visi šie cilvēki ir aizņemti ar ziepju burbuļa ķeršanu, bet tie plīst un atstāj aiz sevis vēl lielāku tukšumu, rada vēl lielāku vientulību, nekā iepriekš.
Vai ir vērts dzīvot? Vai ir kāds, kas mīl mani?  Jā, ir vērts dzīvot, jo tā ir kas vairāk, kā tikai īsa pauze mūžībā. Ir arī kāds, Kas mūs mīl.
Jēkabs, līdz nāvei pārbijies no sava brāļa dusmām, atstājis sava tēva mājas un savus tuviniekus, gulēja zemē un galvu lika uz akmens spilvena vietā. Jusdamies pilnīgi vientuļš, Jēkabs domāja, ka viņu ir atstājis arī Dievs!
Kad Jēkabs aizmiga, viņš redzēja sapni. Viņš redzēja kāpnes, kuru augšgals sniedzās debesīs. Un eņģeļi nolaidās un pacēlās pa tām. Tā Dievs parādīja Jēkabam, ka Viņš mīl viņu un rūpēsies par viņu.
Dievs griezās pie vientuļā Jēkaba un sacīja mierinājuma un iedrošinājuma vārdus:  1.Moz.28:15. -"Es, lūk, esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu eji, un Es likšu tev atgriezties šinī zemē, jo Es tevi neatstāšu, līdz būšu piepildījis visus solījumus, kādus Es esmu devis."
Vai nav brīnišķīgi? To, ko Dievs sacīja tik daudzus gadus atpakaļ Jēkabam, Viņš saka arī šodien katram cilvēkam. Tu neesi vientuļš!  Dievs vienmēr ir tev tuvumā, kad Viņš tev ir vajadzīgs. Tev nav jāstāv kādā rindā un nav jādomā, ka Dievs kaut kur tālumā vada Visumu. Viņš vienmēr ir blakus!
Kāds varētu piebilst: "Bet Dievs taču ir tik tālu. Kā var ticēt Dievam, kuru nevar redzēt? Vai ir iespējams zināt, kāds ir Dievs?
Jūs varat iepazīt Dievu, jo Bībele saka: Ījaba 22:21. -"Iedraudzējies taču ar Dievu un saglabā mieru ar Viņu, tad tavs liktenis izveidosies svētīgi."  Mums tiek ieteikts iepazīties ar Dievu, un Bībele saka, ka tad kad mēs to izdarīsim, mēs iegūsim mieru.
Vai varam teikt, ka Dievs patiešām eksistē? Vai ir atrodami Viņa esamības pierādījumi?  Pravietis Jesaja zināja, ka pierādījumu ir. Viņš aicina studēt astronomiju. (ne astroloģiju)
Jes.40:26. -"Paceliet savas acis uz debesīm un raugait: Kas to visu radījis? Viņš ir tas, kas izved visu viņu pulku pēc skaita un visus sauc vārdā pēc sava lielā spēka un varas, un tur netrūkst neviena."
Gadsimtiem ilgi cilvēki apbrīnoja Debesu noslēpumus, domādami - kādi noslēpumu tur ir atrodami.
Viduslaikos baznīca centās aizliegt cilvēkiem pētīt kosmosu ar teleskopu. Baznīca baidījās, ka iepazīstot debesis tuvāk, varētu atrast kaut ko tādu, kas sašūpos ļaužu ticību Dievam.
Taču, jo vairāk cilvēki pētīja debesis, viņu ticība Dievam tikai pieauga
Psalmi 19:2-5. -"Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.  Diena dienai to pauž, un nakts naktij to dara zināmu. Nav nekādas valodas, nedzird ne vārda, neskan to balss, Tomēr to vēsts iziet pa visu pasauli un to pausme līdz zemes galiem."
Līdz brīdim, kad tika izgudrots teleskops, cilvēki bija saskaitījuši zvaigznes, kuras varēja redzēt ar neapbruņotu aci - un nonāca pie slēdziena, ka to ir 5119. Un ne vairāk! Bet Bībele cauri gadsimtiem apgalvoja ko citu:
Jer.33:22. -"zvaigžņu pulku pie debesīm nevar saskaitīt…"
Šodien, virzot pret debesīm gigantiskus teleskopus, mēs atklājam, ka daudzie mazie mirgojošie punktiņi patiesībā nav zvaigznes, bet gan veselas galaktikas, kurās ir miljoniem  apžilbinošu sauļu, ar neskaitāmām planētām, kas riņķo apkārt tām.
Raugoties uz Piena Ceļu, mēs redzam tikai daļu no zvaigžņu sistēmas, kurā paši atrodamies. Piena Ceļš - ir redzamā mūsu galaktikas daļa.
Astronoms Frics Konns apgalvo: " Mūsu mājas visumā ir kā spirāle, kas sastāv no 200.miljardiem zvaigžņu.
Katras 24.stundas mūsu galaktika veic 2.miljonus km lielu attālumu ar vairāk kā 100.000 km stundā lielu ātrumu. Vai spējam to aptvert? Neviens cilvēks nespēj sapņot par šādiem attālumiem un ātrumiem. Bet aiz mūsu Piena Ceļa - augstāk, zemāk, visapkārt mums, plešas miljoniem citu zvaigžņu sistēmu!
Ar (200djuimu) Heila reflektora palīdzību uz Palomara kalna… tikai Lielajā Lācī vien var ieraudzīt aptuveni vienu miljonu galaktiku! (žurnāls “Nacional Geographic”, 1974.g.maijs, 522.lpp.)
Šodien zinātnieki ir guvuši nojausmu par 100.miljardu galaktiku esamību, un katrā no šīm galaktikām ir apmēram 200-500 miljardu zvaigžņu, un katra no šīm zvaigznēm ir aptuveni 1.miljonu reizes lielāka par mūsu Zemi.            Neaptverami? Jā!  Dievs izmantoja divas ilustrācijas, lai palīdzētu mums aptvert šos gigantiskos mērogus.
Dievs izveda naktī no mājokļa sentēvu Ābrāmu un aicināja to saskaitīt zvaigznes. Un tad Dievs sacīja: "Tikpat daudz tev būs pēcnācēju." (1.Moz.15:5.)
Citā reizē Dievs atkal sacīja: "Es vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā smiltis, kas jūras krastmalā." (1.Moz.22:17.)
Kāds astronoms reiz sacīja tā: - ja mēs saskaitītu visas pasaules smilšu graudiņus, tad to skaits būtu līdzīgs zvaigžņu skaitam debesīs. Ja jūs dosities peldēties, tad paņemiet līdzi bērna spainīti, ieberat tajā smiltis un pamēģiniet atpūtas brīdī šos smilšu graudiņus saskaitīt. Es iesaku jums bruņoties ar pacietību!
Nav brīnums tādēļ, ka Dāvids izsaucās: "Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes… Kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? (Ps.8:4,5.)
Vai jūs kādreiz esat sev uzdevuši jautājumu: "Vai Dievam, kas valda pār tik milzīgu Visumu, ir svarīgas cilvēku problēmas - kuri dzīvo it kā šī Visuma nomalē?
Jēzus Kristus sacīja, ka pat vismazākais putniņš nekrīt zemē bez Dieva ziņas. Un tad turpināja: "Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi." (Mat.10:31.)
Uzsverot Dieva mīlestību un rūpes, Jēzus sacīja: "Arī jūsu galvas mati ir visi skaitīti." (Mat.10:30.) Kāds brīnišķīgs Dievs!
Mūsos izraisa izbrīnu neskaitāmās saules un galaktikas. Bet kad mēģinam aptvert Visuma izmērus, tad tas izraisa bijību. Vistuvāk Zemei stāvošā zvaigzne - Proksima Centaura atrodas no mums 4.gaismas gadus lielā attālumā jeb apmēram 40.triljonus km.tālu.
Ja mēs lidotu kosmiskajā kuģī ar ātrumu 40.000 km/h, tad mums būs nepieciešami 120.000 gadi, lai aizsniegtu šo zvaigzni. Vai jūs nojaušat, cik liels ir Visums?
Nav brīnums, ka Ījabs izsaucās: "Skaties uz zvaigžņu augstumu, cik tās tālas!" (22:12.)
Cilvēka prātam ir neiespējami aptvert neskaitāmās pasaules, bezgalīgo Visuma telpu, visur valdošo Augstāko Saprātu. Un tomēr, viss šis milzīgais mehānisms darbojas precīzi kā pulkstenis.
Ap.Pāvils runā par to spēku, Kurš uztur visu šo pulkstenim līdzīgo mehānismu pilnīgā kārtībā: "Bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā." (Kol.1:17.)
Doktors Edvīns Frosts, observatorijas direktors, rakstīja: "Nav nekādu pierādījumu tam, ka Visums darbotos automātiski. Visumā pašā nav tāda spēka, kas pakļautu to pašizstrādātajiem likumiem. Tādos mērogos tas nav iespējams."
Visums - tas nav debesu ķermeņu gadījuma rakstura savienojums. Tur nekas nenotiek bez sistēmas un kārtības. Visums ir Visuvarenā atklāsme. ("Wonder Worlds" - "Apbrīnojamās pasaules" - 13.lpp.)
Vai mēs pētam netveramos atomus vai gigantiskās galaktikas - visur mēs atklājam dziļu izdomu un Visuaugstā saprāta noteiktu kārtību. Viss radītais liecina par Radītāju.
Pirmais Bībeles teikums skaidri norāda uz Radītāju. "Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi" 1.Moz.1:1.
Pievērsiet uzmanību Bībeles vārdiem: "Ar tā Kunga vārdu ir radītas debesis, … Jo Viņš runāja un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās." (Ps.33:6,9.)
Savu neierobežoto enerģiju Dievs pārvērta matērijā. Pravietis Jeremija stāsta, kā tas notika: "Viņš, tas Kungs, radīja zemi ar Savu spēku, lika stiprus pamatus pasaules ēkai ar savu gudrību, un izplēta pār visu debesis ar savu atziņu." (Jer.10:12.)
Dievs ir atstājis mums daudz liecību par Savu Mūžīgo esamību. "Viņa neredzamās īpašības, tiklab Viņa mūžīgā vara kā dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas Viņa darbos." Rom.1:20.
Ja jūs, nokļuvuši uz neapdzīvotas salas, ieraudzīsiet pēdas smiltīs, jūs droši vien nodomāsiet, ka šeit ir bijis kāds cits, kaut jūs viņu neesat redzējuši. Ko tādā gadījumā mums vajadzētu secināt, redzot Dieva pēdas visā, ko Viņš ir Radījis?
Grēka apgānītā un cilvēka piesārņotā pasaule joprojām parāda elpu aizraujošu Dieva pēdu attēlu. Visnegaidītākajās vietās un brīžos mēs redzam mūsu Radītāja varenības pēdas. Neatkārtojami skaistajos saulrietos, kas noslēdz dienu.
Vissīkākajās sniegpārslās un to ģeometriski ideālajā uzbūvē.        Smaržīgu ziedu pārpilnībā, vismaigākajās krāsās, kas rotā ainavu.
Smaržīgajos priežu mežos un rudenīgās kļavās.
Aukstā ziemā un sniegotās virsotnēs – katrā plaukstošā pumpurā un sīkā sēkliņā mēs redzam Radītāja pēdas.
Mēs varam līdz ar Dāvidu teikt: “Lieli ir tā Kunga darbi; … slaveni un brīnišķi ir viņa darbi…” Ps.111:2,3.
Dievs ne tikai ir radījis cilvēku un skaisto pasauli, kurā tas dzīvo. Viņš rūpējas par cilvēka  vajadzībām:   “… jo Viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” Mat.5:45.   Paskatīsimies, kā Dievs rūpējas par Savu radījumu.
Ūdens, kuru mēs dzeram, ir daudz vecāks par piramīdām. Tas ir tik vecs kā vissenākie kalni.
Ūdens var tikt piesārņots ar ķīmiskām vielām vai atkritumiem, bet saulē tas iztvaiko un kļūst tīrs, un lietus, rasas vai sniega veidā nonāk atpakaļ uz zemes, kur to var izmantot atkal no jauna.
Cik brīnišķīgu ūdensapgādes sistēmu ir radījis Dievs!
Dievs ir novietojis debesīs milzīgu enerģijas avotu. Ja saule būtu nedaudz lielāka vai nedaudz tuvāk Zemei, iztvaikotu visi okeāni.
Ja tā būtu nedaudz mazāka vai nedaudz tālāk no Zemes, atmosfērā viss sasaltu.. Tad dzīvība ietu bojā. Bet Dievs ne tikai ir radījis visu dzīvo, viņš uztur dzīvību visā savā radībā.
Gaiss, ko mēs elpojam ir Dieva dāvana, liecība par Viņa mīlestību un rūpēm. Dievs, kas ir radījis Visumu, zina precīzi, kāds gaisa sastāvs ir nepieciešams elpošanai un dzīvības uzturēšanai uz Zemes. Bībele saka:
“Viņa rokās ir visu dzīvo dvēseles un visu cilvēku miesu gars.” ĪJ.12:10.
Dievs šo pasauli nav radījis veltīgi. Viņš to radīja dzīvām būtnēm, lai tās tur dzīvotu un priecātos par dzīvi. Lūk, ko saka Bībele:  “Viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota.” Jes.45:18.
Dabas brīnumi ir bezgalīgi. Bezgalīgas ir arī Dieva rūpes par savu radību. Padomājiet par putnu migrāciju – vienu no lielākajām dabas mīklām. Kā putns, kas sver mazāk par 30.g. var pārvarēt tūkstošiem km lielus attālumus līdz vietai, ko tas nekad nav redzējis? Kā zivs var atrast nārsta vietu, nopeldot vairāk par 1500.km okeānā?
Kā dzīvnieki zina, kur un kā pārvietoties? Kas iemācīja biti gatavot šūnas – to brīnišķīgo šedevru, ja tās smadzenes ir kniepadatas galviņas lielumā?
Kāds saprāts aiz tā visa stāv? Ījabs mums stāsta par Viņu: “Bet prasi dzīvniekiem, tie tevi pamācīs, un debesu putniem – tie tev pavēstīs; … un jūras zivis tev to izstāstīs … tā Kunga roka to visu, visu pasauli ir darījusi.” (Īj.12:7-9.)
Jā, Viņš ir radījis to visu. Mūsu pienākums un privilēģija pielūgt Dievu balstās uz to, ka Viņš ir mūsu Radītājs un Viņā viss esošais ir iesācies.
Viņš zina visas mūsu vajadzības un var tās apmierināt.  “Ak Kungs, Kungs! Tu radīji debesis un zemi, … Tev nekas nav neiespējams!”  Jer.32:17.
Vai tas nav brīnišķīgi – zināt, ka Dievam nav nekā neiespējama – kā visumā, tā mūsu dzīvē.  Nav problēmas, kas būtu pārāk sīka Dievam, kurš ir radījis atomus;  nav arī pārāk lielas problēmas Tam, kurš notur kustībā neskaitāmas pasaules.
Bet vismierinošākā ir vēsts par to, ka Dievs nemainās. Viņš vienmēr ir tas pats.  “Jo Es esmu tas Kungs, un es nepārveidojos.” (Mal.3:6.)
Kāds miers un pārliecība mums būs, zinot, ka mūsu dzīvē nav nekā tāda, par ko Dievs nevarētu parūpēties. Viņš ir visvarens, uz Viņu vienmēr var paļauties. Viņš vienmēr dara to, kas mums ir vislabākais.
Bet, pats galvenais, Viņa mīlestība uz mums ir mūžīga!  “Dievs ir mīlestība.”(1.Jāņa 4:8.) 
“Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību.” (Jer.31:3.)
Nekas visā pasaulē mūs nevar šķirt no Dieva mīlestības!  “Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne kāda cita radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Jēzū Kristū, mūsu Kungā.” (Rom.8:38,39.)
Dievs mīl mūs tad, kad mēs esam Viņa mīlestības cienīgi un arī tad, kad neesam tās cienīgi. Viņš mīl mūs neatkarīgi no ādas krāsas, dzimuma un izskata. Nav neviena līdzīga Viņam.
Lai izgaisinātu mūsu pēdējās šaubas par Viņa mīlestību, Dievs izskaidro Savu mīlestību vienkāršā un saprotamā valodā. Viņš jautā: “Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu!”  Tomēr pat tas ir iespējams, tā notiek.
Bet paklausieties, ko saka Dievs:  “Un ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu. Redzi, abu savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis.” (Jes.49:15,16.)
Dievs gribēja cilvēkiem parādīt Savu mīlestību, to, kāds Viņš ir īstenībā, bet ar vārdiem un vēstīm, kas dotas caur eņģeļiem un praviešiem, nepietika.
Tāpēc Dievs sūtīja Savu Dēlu. Jēzus Kristus pilnīgi atklāja Dieva Tēva personību un raksturu. Viņš teica: “Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” Jāņa 14:9.   Ja mēs vēlamies uzzināt, kāds ir Dievs, mums ir jāpēta Jēzus Kristus dzīve. Viņš pieņēma cilvēka dabu, lai apmierinātu cilvēka vajadzības. Viņš sludināja prieka vēsti par glābšanu – nabagiem. Viņš dziedināja nelaimīgos un atdeva redzi aklajiem. Viņš deva maizi izsalkušajiem. Viņš piedeva grēkus un deva cilvēkiem cerību. Viņš nesa dzīvību un prieku pilsētās un ciemos, caur kuriem gāja.
Kad mēs redzam Viņu, kurš mazgāja kājas nodevējam, mēs sākam daļēji saprast Dieva mīlestību pret saviem bērniem uz Zemes.
“Jo Dievs tik ļoti ir pasauli mīlējis, ka devis savu vienpiedzimušo Dēlu…” Jāņa 3:16.    Dievs sūtīja savu Dēlu uz kritušo civilizāciju, uz sacēlušos planētu. Kristus nomira par jums un par mani. Viņš pacietīgi panesa sāpīgos sitienus, ērkšķus, kas dūrās viņa pierē, naglas, kas caururba Viņa rokas un kājas. Viņš būtu varējis pasaukt desmitiem tūkstoš eņģeļu, kuri atbrīvotu Viņu, bet Viņš nevarēja vienlaikus glābt sevi un citus. Tā bija mīlošā Dieva vislielākā dāvana kritušajai cilvēcei.
Tā ir dāvana jums un man. Pienaglots pie krusta, Kristus lūdza:  “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko dara!” Tāds ir Dievs!