Pats neesmu panks un nekad neesmu bijis, bet nedaudz painteresējos par šo stilu dēļ viena, kas netieši uzbrauca man par to, ka nezinu, kas ir panks. Lūk atradu manuprāt labāk saprotamo un plašāko aprakstu latviešu valodā.
Panks ir cilvēks, kas ir izvēlējies savu ceļu un rīkojas atbilsoši savam viedoklim, nevis sabiedrības uzspiestiem standartiem. Sabiedrības normas un iekārta ierobežo cilvēka individualitāti, kas protesta veidā laužas ārā, sasaucoties ar panku mūziku un ģērbšanās stilu. Panku kultūra pastāv kā pretošanās un nepadošanās alternatīva tam, ko māca skolā un uz ielas.
Panks ir cilvēks, kas ir izvēlējies savu ceļu un rīkojas atbilsoši savam viedoklim, nevis sabiedrības uzspiestiem standartiem. Sabiedrības normas un iekārta ierobežo cilvēka individualitāti, kas protesta veidā laužas ārā, sasaucoties ar panku mūziku un ģērbšanās stilu. Panku kultūra pastāv kā pretošanās un nepadošanās alternatīva tam, ko māca skolā un uz ielas.
Avoti: intervija ar Mārci Pumpuru un Raimondu Lagimovu (27.04.2004.) un aptauja Rīgas ielās «Ar ko Jums asociējas vārds panks?» (23.04.2004.). Steidzoties cauri Vecrīgai, šad un tad nākas ievērot trokšņainus jauniešus ar netradicionālu matu sakārtojumu un izaicinošu apģērbu. Stereotipi par šo cilvēku grupu ir daudz un dažādi — alkoholiķi un narkomāni, deģenerējusies jaunā paaudze, anarhisti, nacionālisti, utt. Tikai retais zina, ka panku kultūrai Latvijā ir vairāk kā 20 gadu ilga vēsture un ka pastāv vairāki atšķirīgi panku novirzieni ar pilnīgi pretējiem uzskatiem un tomēr vienotu mērķi — uzlabot šo pasauli. Panku kultūra Latvijā iesakņojās 80.gadu sākumā, kad jaunieši ar interesi tvēra visu, kas nāca no Rietumiem. Tā bija pasaules uzskata forma, kas pretojās tā laika padomju propagandai un attīstījās kā alternatīva tam, ko mācīja skolā un uz ielas. Vispārējs «bums» panku kultūrai jauniešu vidū bija 80.gadu vidus: modē bija noplēstas un aprakstītas drēbes, izbalināti mati, utt. Nozīmīga loma bija arī vietējiem blakusfaktoriem — tautas atmoda, lielais iebraucēju skaits no PSRS, ielu boksi… Mūsdienās situācija ir mainījusies — nav tik viegli definēt jēdzienu «panks». Sabiedrības vairumam Latvijā panki asociējas ar noteiktu ģērbšanās stilu un skaļu mūziku, kamēr uzskati pašu panku vidū ir diezgan atšķirīgi. Vieni sevi uzskata par baru ideālistiski noskaņotu jauniešu, citiem ideoloģiskie aspekti ir tas, kas viņus saista pie šīs kultūras. Jaunā viļņa panki ir sociāli aktīvāki un ideoloģiski noskaņoti par pasaules uzlabošanu, piemēram, Hardcore novirziena pārstāvji. No panku vides nāk cīnīšanās par cilvēku un dzīvnieku tiesībām, pretošanās visa veida ierobežojumiem. Pretošanās kā tāda ir izplatīts cīņas līdzeklis, kas pievērš sabiedrības uzmanību uz tajā valdošajām nepilnībām un problēmām. Tomēr panku kultūra nebūt nav viendabīga. Tajā pastāv dažādi novirzieni, katrs ar savām idejām un uzskatiem — vieni sapņo par anarhiju, citi par pasauli bez kapitālisma, vēl kāds par Dieva valstību, utt. Pēdējos gados jaunieši arvien vairāk radikalizējas. Tas, ka Latvija būtībā ir divkopienu valsts, atspoguļojas arī panku kultūrā. Latviešu un krievu panki dzīvo dažādās informatīvās telpās, līdz ar to klausās atšķirīgu mūziku. Latviešu panki vairāk klausās Rietumu punk, bet krievi — krievu punk. Krievijas panku kultūra ir ļoti atšķirīga no Rietumu. Latvija kā vienmēr ir frontes līnija jebkurā laikā, uzskata panki. Jaunieši, kas nesen iesaistījušies panku kustībā, bieži nespēj skaidri formulēt, kāpēc tajā iekļāvušies un kāda ir viņu misija. Visbiežāk tas ir protests pret vecāko paaudzi, skolu un sabiedrību, kas nepārtraukti norāda uz to, ko drīkst un ko nē. «Sabiedrības normas un iekārta ierobežo cilvēku, un tas protesta veidā laužas ārā, sasaucoties ar panku mūziku un ģērbšanās stilu», uzskata Raimonds Lagimovs (grupas Inokentijs Mārpls līderis). Panki uzskata sevi par sabiedrības spoguli, piemēram, panku mūziķi nebaidās dziedāt par sabiedrībai sāpīgām tēmām, kuras popmūzikā vispār netiek aizskartas, un tikai tādēļ, ka sabiedrībai nepatīk, ja tai norāda uz tās trūkumiem. Panki dzīvo «bezpieprasījuma» kultūrā, kuru neierobežo patērētājs, un līdz ar to ir iespējams brīvi paust savu viedokli. Panku kultūra pastāv kā neformāla organizācija bez līderiem. «Sabiedrības tolerance pret pankiem ir strauji uzlabojusies. Reti sastopama tik radikāla rīcība kā 80.gados, kad uz ielas bieži sanāca aizstāvēt savu viedokli», skaidro Raimonds Lagimovs. Kā interesants fakts minams tas, ka Rīgas sabiedrība tolerances ziņā izceļas uz citu Austrumeiropas valstu pilsētu fona. Runājot par izplatītāko ar pankiem saistīto stereotipu (daļa sabiedrības liek vienādības zīmi starp vārdiem punk, alkohols un narkotikas), panki uzsver, ka šāds uzskats veidojies agrīno 70.gadu iespaidā, kad grupas «Sex Pistols» dalībnieks Sids Višess (Sid Vicious) nomira, pārdozējot narkotikas. Tiek uzsvērts, ka panku subkultūra Latvijā ir lielās kultūras sabiedrības modelis — lielajā sabiedrībā ir narkomāni, arī mazajā tādi ir. Panku būtība ir apolitiska, bet vērojot procesus, kas norisinās valstī un pasaulē, arī pankiem ir savs viedoklis. Dažādo novirzienu dēļ šeit gan nevar runāt par visas grupas vienotu viedokli, turklāt arī viena novirziena pārstāvju viedokļi var atšķirties. Panku sabiedrībā populārs ir viedoklis, ka Rietumu sabiedrība ir pārāk nodevusies patērēšanai, kas neizbēgami ved uz tās galu (lielisks piemērs ir grupas «in Stora» dziesma «Humanoīds»). Cīņas veidu, kas izplatīts Rietumos (demonstrācijas un grautiņi), Latvijas panki uzskata par pārtikušās sabiedrības sindromu. Latvijā primārais nereti ir sadzīvisko problēmu risināšana — kā paēst un samaksāt par dzīvokli. Par ikdienas dzīvi runājot, Mārcis Pumpurs (grupas PND līderis) uzsver: «Dzīve pati visu iekārto, pārliecība un idejas paliek tāpat, neraugoties uz to, kā viss izmainās». Diskusiju vērts ir Mārča Pumpura viedoklis par to, ka šobrīd valstī norisinās kontrolēšanas un aizliegumu mānija: «Grib ierobežot alkoholismu — jāaizliedz dzert alus; grib, lai visi tagad runā latviski — aizliedz mācīties krieviski. Tās ir primitīvas kontroles metodes, kas neatrisina problēmas pēc būtības. Ar primitīvām kontroles metodēm neko nevar panākt». Savu kultūru panki lielākoties popularizē ar mūzikas palīdzību. Tajā pašā laikā viņi atzīst, ka jaunieši bieži vien panku kultūrā ienāk kādu estētisku parametru iespaidā, vēloties atšķirties no masas. Izaicinošs apģērbs un uzvedība— tas sākumā šķiet normāli. Pēc tam ir tikai divas iespējas — vai nu šo lietu pamest, vai tieši otrādi — iedziļināties tajā. Raimonds Lagimovs uzskata, ka panks ir cilvēks, kas izvēlējies savu ceļu un rīkojas pēc sava viedokļa, nevis sabiedrības uzspiestiem standartiem. Tajā pašā laikā vērojams, ka tas, kurš vēlas mainīt pasauli, beigās konstatē, ka pasaule izmaina viņu
Avots www.dialogi.lv