Pablo Pikaso nāk no Spānijas. Dzimis zīmēšanas skolotāja ģimenē un savā laikā bijis Barselonas mākslas skolas brīnumbērns. Deviņpadsmit gadu vecumā viņš ieradās Parīzē un gleznoja motīvu, ubagus, klaidoņus, sabiedrības atstumtos, cirka māksliniekus. Taču tas viņu neapmierināja un jaunais mākslinieks pievērsās primitīvās mākslas studijām, viņš iemācījās, ka cilvēka sejas vai kāda priekšmeta veidolu var uzbūvēt no pāris ļoti vienkāršiem elementiem. Tas bija kaut kas jauns un arī atšķirīgs no iepriekš praktizētās redzes iespaidu vispārināšanas. Mākslinieki dabas formu vienkāršošanā bija nonākuši līdz plakanam ornamentam. Bet varbūt eksistēja ceļi, kā izvairīties no šīs plakanības un veidot vienkāršu priekšmetu kompozīcijas, vienlaikus saglabājot arī apjoma un dziļuma sajūtu. Tāpēc viņš atgriezās pie Sezana, kurš ieteica uztvert dabas formas kā lodes, konusus un cilindrus. Pikaso nekad nedomāja apgalvot, ka kubisma principi varētu aizstāt visus pārējos redzamos pasaules attēlošanas paņēmienus. Tieši otrādi, viņš vienmēr bija gatavs mainīties un laiku pa laikam pamest jaunrades eksperimentus, lai atgrieztos pie tradicionālajām metodēm. Varbūt tieši Pikaso apbrīnojamais talants un tehniskā virtuozitāte viņam lika ilgoties pēc vienkāršā un nemākslotā. Māksliniekam tas droši vien bija liels prieks - uz brīdi aizmirst savu veiklību un lietpratību, lai ar paša rokām izveidotu kaut ko līdzīgu zemnieku vai bērnu darinājumiem. Pats Pikaso gan noliedza, ka nodarbojās ar eksperimentiem. Viņš apgalvoja, ka nekad neko nemeklējot, tikai atrodot, un smējās par tiem, kuri centās izskaidrot viņa daiļradi. "Visi grib saprast mākslu," viņš sacīja, "bet kādēļ tad nemēģina saprast putna dziesmu?
Pablo Pikaso (mākslas mīļotājiem) :)8
34
1
Pablo
Picasso
(1881-1973)
Pablo Pikaso nāk no Spānijas. Dzimis zīmēšanas skolotāja ģimenē un savā laikā bijis Barselonas mākslas skolas brīnumbērns. Deviņpadsmit gadu vecumā viņš ieradās Parīzē un gleznoja motīvu, ubagus, klaidoņus, sabiedrības atstumtos, cirka māksliniekus. Taču tas viņu neapmierināja un jaunais mākslinieks pievērsās primitīvās mākslas studijām, viņš iemācījās, ka cilvēka sejas vai kāda priekšmeta veidolu var uzbūvēt no pāris ļoti vienkāršiem elementiem. Tas bija kaut kas jauns un arī atšķirīgs no iepriekš praktizētās redzes iespaidu vispārināšanas. Mākslinieki dabas formu vienkāršošanā bija nonākuši līdz plakanam ornamentam. Bet varbūt eksistēja ceļi, kā izvairīties no šīs plakanības un veidot vienkāršu priekšmetu kompozīcijas, vienlaikus saglabājot arī apjoma un dziļuma sajūtu. Tāpēc viņš atgriezās pie Sezana, kurš ieteica uztvert dabas formas kā lodes, konusus un cilindrus. Pikaso nekad nedomāja apgalvot, ka kubisma principi varētu aizstāt visus pārējos redzamos pasaules attēlošanas paņēmienus. Tieši otrādi, viņš vienmēr bija gatavs mainīties un laiku pa laikam pamest jaunrades eksperimentus, lai atgrieztos pie tradicionālajām metodēm. Varbūt tieši Pikaso apbrīnojamais talants un tehniskā virtuozitāte viņam lika ilgoties pēc vienkāršā un nemākslotā. Māksliniekam tas droši vien bija liels prieks - uz brīdi aizmirst savu veiklību un lietpratību, lai ar paša rokām izveidotu kaut ko līdzīgu zemnieku vai bērnu darinājumiem. Pats Pikaso gan noliedza, ka nodarbojās ar eksperimentiem. Viņš apgalvoja, ka nekad neko nemeklējot, tikai atrodot, un smējās par tiem, kuri centās izskaidrot viņa daiļradi. "Visi grib saprast mākslu," viņš sacīja, "bet kādēļ tad nemēģina saprast putna dziesmu?
Pablo Pikaso nāk no Spānijas. Dzimis zīmēšanas skolotāja ģimenē un savā laikā bijis Barselonas mākslas skolas brīnumbērns. Deviņpadsmit gadu vecumā viņš ieradās Parīzē un gleznoja motīvu, ubagus, klaidoņus, sabiedrības atstumtos, cirka māksliniekus. Taču tas viņu neapmierināja un jaunais mākslinieks pievērsās primitīvās mākslas studijām, viņš iemācījās, ka cilvēka sejas vai kāda priekšmeta veidolu var uzbūvēt no pāris ļoti vienkāršiem elementiem. Tas bija kaut kas jauns un arī atšķirīgs no iepriekš praktizētās redzes iespaidu vispārināšanas. Mākslinieki dabas formu vienkāršošanā bija nonākuši līdz plakanam ornamentam. Bet varbūt eksistēja ceļi, kā izvairīties no šīs plakanības un veidot vienkāršu priekšmetu kompozīcijas, vienlaikus saglabājot arī apjoma un dziļuma sajūtu. Tāpēc viņš atgriezās pie Sezana, kurš ieteica uztvert dabas formas kā lodes, konusus un cilindrus. Pikaso nekad nedomāja apgalvot, ka kubisma principi varētu aizstāt visus pārējos redzamos pasaules attēlošanas paņēmienus. Tieši otrādi, viņš vienmēr bija gatavs mainīties un laiku pa laikam pamest jaunrades eksperimentus, lai atgrieztos pie tradicionālajām metodēm. Varbūt tieši Pikaso apbrīnojamais talants un tehniskā virtuozitāte viņam lika ilgoties pēc vienkāršā un nemākslotā. Māksliniekam tas droši vien bija liels prieks - uz brīdi aizmirst savu veiklību un lietpratību, lai ar paša rokām izveidotu kaut ko līdzīgu zemnieku vai bērnu darinājumiem. Pats Pikaso gan noliedza, ka nodarbojās ar eksperimentiem. Viņš apgalvoja, ka nekad neko nemeklējot, tikai atrodot, un smējās par tiem, kuri centās izskaidrot viņa daiļradi. "Visi grib saprast mākslu," viņš sacīja, "bet kādēļ tad nemēģina saprast putna dziesmu?
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Tev patiks šie raksti
