Vēl pirms nopūtis ceturtās dzimšanas dienas sveces, trauslais Wasalu ticis nodarbināts karatē treniņos, un jau desmit gadu vecumā Gregorija Jaco, inženiera, bijušā Melno Panteru dalībnieka un cīņas mākslu eksperta dēls, ieguva pirmo no četrām viņam piederošajām melnajām jostām, no kurām divas ir samuraju zobenu cīņas mākslā. Sekojoši, vēl pirms varējis vadīt auto, apguvis arī kā rīkoties ar šaujamieročiem. Šī iemaņa tika attīstīta ne tādēļ, lai veicinātu, tā jau bīstami saspringušo, situāciju bēdīgi slavenajā Čikāgas rietumu daļā, bet lai aizsargātu sevi un savu ģimeni, no tur pat kaimiņos mītošajiem, narkotiku dīleriem, kā arī liktu viņiem zināt, ka šī ģimene, kas savu ziņkāri remdē ar „National Geographic” raidījumu sniegtajiem augļiem un pie vakariņām klausās Čaikovski, netiks iebaidīta. Wasalu māte ir pasauli apceļojusi - pavārs gastronoms. Cik vien apstākļi to ir ļāvusi, vecāki vienmēr centušies, lai dēls tiek izpausts pilnīgi uz visu - gan labo, gan ļauno. No turienes arī nāk mākslinieka spēja adaptēties gandrīz jebkurai situācijai un rīmēt par ļoti daudzpusīgiem tematiem.
Ko nozīmē un kā radies skatuves vārds Lupe Fiasco? „Man vienmēr ir bijis Lu kas atrodams mana īstā vārda galotnē, aizņēmos pe no kolumbiešu skolasbiedra, kuru sauca Lupe. Savukārt Fiasco nāk no grupas „The Firm” dziesmas nosaukuma „Firm Fiasco”. Tā, saliekot abus kopā, radās - Lupe Fiasco. Piedevām man patika, kā pseidonīms izskatījās uz papīra”, - skaidro mākslinieks. Jāatzīst, ka uzzinot šo stāstu man nācās nedaudz vilties, jo biju domājis, ka šo vārdu salikumā būs atrodama kāda dziļāka nozīme. Kā zināms, Fiasco taču nozīmē – neveiksmi vai izgāšanos, bet varbūt noklusēts tiek apzināti, lai nemanāmi pierādītu mākslinieka atbalstīto, pilsoņtiesību aizstāvja Kornela Vesta, teoriju - tā sludina, lai panāktu kādu sociālu izmaiņu šajā pasaulē, visas mums zināmās, tā sauktās, ‘krutās’ lietas ir jāpadara par ‘nekrutām’ un otrādi. Būtībā tas arī ir uzmundrinājums neuztraukties par to, ko par jums padomās citi, ja darāt ko tādu, kas atkāpjas no jums apkārt esošās sabiedrības standartiem. Man šķiet, ka šī doma gluži vai pilnība apraksta šī raksta galvenā varoņa ideoloģiju. Vai neveiksme spēj pārtapt veiksmē? Protams.
Sākotnēji pilnība izvairījies no Hip-Hop mūzikas, jo neesot bijusi pieņemama vulgaritāte un vardarbība, kuru, mazs būdams, saklausījis tēva atskaņotajos „N.W.A.” grupas ierakstos. Sava debijas albuma dziesmu “Hurt me Soul” Lu iesāk ar frāzi: “Es mēdzu ienīst Hip-Hopu”, taču viss izmainījās 1996. gadā, kad savā īpašumā ieguvis Nas albumu “It Was Written”. Šo, nu jau hip-hop leģendas otro gara darbu, mākslinieks atzīst kā sev tuvāko un min par savas iedvesmas pirmavotu. Kaut arī šis albums arīdzan ir vardarbīgu ainu pilns, Lupe minējis, ka dziesmas tādas kā „Black Girl Lost”, nosedz vismaz pusi no tām.
Vēl par vienu no iemesliem savas mākslinieciskās izpausmes sākumam, kurš skan diezgan uzjautrinoši, Lupe min skaudību. Stāsts ir šāds - Bishop G., mākslinieka vidusskolas draugs un izpildītājs, ar kuru vēl joprojām tiek sacerētas dziesmas, ceļots un koncertēts kopā, piedalījās poēzijas klasē. Lu ieraudzījis, ka draugs saņem balvas, nospriedis, ka pats nemaz nav sliktāks. Tā sācis nodarboties ar poēziju, kas protams vēlāk pārvērtas repošanā. Tālāk kā virpulis sekoja talantu šovi, kā arī uzņemta pieredze uz skatuves, jaunu dziesmu sacerēšana un ierakstīšana. Līdz abi nolēma, ka neturpinās mācības universitātē, bet kļūs par profesionāliem reperiem. Kamēr lielākā daļa skolotāju šo ideju nosodīja, uzskatot to par pārdrošu, vai pat traku, taču atradās daži, kas cienīja šo izvēli. Tas esot devis pietiekami pārliecības un ticības sev. Šī rīcība attaisnojās, jo vēl pirms vidusskolas beigšanas grupai „Da Pak”, kurā tolaik bija iesaistījies pats 18 gadus vecais Lupe, tika piedāvāts ierakstu līgums.
„Da Pak” bija mākslīgi izveidota grupa no zaļiem, mūzikas biznesa ķetnās nepabijušiem, talantīgiem reperiem, kuri, parakstot vilinošo līgumu ar lielo ierakstu kompāniju „Epic”, nebija kārtīgi pārdomājuši, ko viņiem nozīmēs līguma punkts, kurā tika runāts par lirisko kontroli. Īsāk sakot, kompānija bija nopirkusi rīmju ražotāju mašīnas. Tādēļ projekta laikā aptuveni 50 ierakstītās dziesmas bija klubu šabloni, arīdzan pilnas vardarbības, status-quo. Nesaprašanas tikai auga apspiestās kreativitātes dēļ līdz „Da Pak” no līguma tika atbrīvoti. Taču pieredze viennozīmīgi tika gūta pamatīga: apceļoti lielākie Amerikas štati, satiekoties un koncertējot uz vienas skatuves kopā ar cilvēkiem, par kuru faniem vēl nesen būts, kā arī protams pirmā peļņa un līgumsaistību pieredze.
Lupe Fiasco kā solo mākslinieks spožākā atpazīstamības gaismā nokļuva jau pēc pirmajiem, par miksteipu klasiku sauktajiem, 1/15 Farenheit sērijas ripuļiem. Tajos Lupe parāda savu daudzveidību gan flowa, gan liriskajā ziņā, izmantojot atpazīstamu mākslinieku singlu instrumentāļus, paceļot tos citā līmenī. Vēl, solo līguma meklējumu starplaikā, Fiasco bijis saklausāms arī „Fort Minor” miksteipā „We Major”. Tieši tolaik pats Jay-Z izdzirdējis Lupe ierakstus un aicinājis pievienoties „Roc-A-Fella”. Te, kā pārsteigums var nākt – Lupe atteikums, pamatojoties uz tā, ka ar partneri Chilly Chill tieši bija uzsākuši savu ierakstu kompāniju. Kā zināms, trijotne tomēr saglabājusi labas attiecības, un Jay-Z ne tikai nosauca Lu vārdu spēli par atsvaidzinošu, bet arī vēlāk, kad jaundzimušo „1st&15th” paspārnē bija paņēmusi varenā „Atlantic”, pats pieteicas par mākslinieka debijas albuma izpildu producentu!
Kops ta laika ir pagājuši aptuveni divi gadi kuru laika klausītājus ir priecējusi divi albumi „Food&Liquor” un „The Cool”. 2006. gada rudeni Lupe Fiasco ieskeitoja meinstrima ar dziesmu „Kick Push” - kas ir izjusta dziesma, kura stāsta par kāda jaunekļa aizraušanos ar skeitošanu. Bet liels izbrīns pārņēma to žurnālu fotogrāfus kas speciali sagatavojusies foto sesijām ar skeitiem, kad Lupe kategoriski atteicas bildēties ar tiem turpmāk atrunājoties : „Es esmu daudzprofilu mākslinieks un negribu, lai mani saista ar kādu lietu, kura ir tikai viens no maniem vaļaspriekiem!” Tālāk Eiropai veltītais otrais singls „Daydreamin” iekaroja daudzu klausītāju sirdis piedaloties apburošas balss īpašniecei Jill Scott. Šī dziesma arī ieguva prestižo Grammy mūzikas balvu ka labākā Urbānā/Alternatīvā dziesma. Vēl albums ticis nominēts trīs balvām, ieskaitot nomināciju par labāko repa albumu. Nākamais, šoreiz jau internacionālais singls bija „I Gotcha” kuru producējis neviens cits ka Pharrell. Vel albuma producentu sastāvā ir Kanye West, Soundrakk kurs ir „1st&15th” producents un Mike Shinoda no „Linkin Park”.
Food&Liquor” jeb „Ēdiens un Dzēriens”, kurā ēdiens simbolizē labo un dzēriens jeb alkohols -ļauno, sākot no dziesmas „He say, she say”, aizsāk stāstu par kādu ģimeni, no kuras aiziet tēvs, atstājot savu dēlu bez parauga - kā izaugt par sabiedrībā cienījamu cilvēku. Tālāk, laikam ejot, šis puika tiek nogalināts, tirgojot narkotikas. Tomēr viņš atgriežas no mirušajiem, atrokot pats savu kapu un izrāpjoties no tā. Viņam tiek dots vārds „The Cool”, vēl joprojām ir „svaigs līdz nāvei”, kas ir kā metafora viņa gaumīgajam uzvalkam, dimantu auskariem ausīs un zelta ķēdei ap kaklu. Notikumi apraujas vietā – kad šis tēls atgriežas savā rajonā, kur viņu cenšas aplaupīt ar to pašu ieroci, ar kuru viņš ticis nogalināts - lai turpinātos un attīstītos mākslinieka otrajā relīzē. Šādi šis albums pārtapa bezmaz vai par filmu kuras otro dalu lika gaidīt ar vel lielāku nepacietību.
Piecpadsmit mēnešu starplaikā līdz „The Cool” nākšanai pasaulē, jā tieši šādi mākslinieks nosauca savu otro albumu, Lupe Fiasco ir satriekuši divi pamatīgi zaudējumi: pirmkārt, aizsaulē aizgājis tēvs; otrkārt, Chilly Chill, tika piespriesti 44 gadi aiz restēm. Šo notikumu iespaidu spēcīgi var sajust albumā, kurš ir krietni smagāks par iepriekšējo, tomēr pozitīvo vēstījumu saglabājis. Šis albums stāsta par grūtību pārvarēšanu, atteikšanos padoties, taustoties pēc panākumiem kaut vai ar aizsietām acīm. Protams turpinās arī metaforu pilnais stāsts par „The Cool” - mums jau pirmajā albuma iepazīstināto tēlu, kuram pievienojas audžuvecāki – tēli kuru ietekmei uz galvenā varoņa pirms un pēckapa dzīvi kā izradās ir bijusi liela nozīme: „The Streets” un „The Game”.
Āķīgie, piezemētie un asprātīgie singli „Superstar” un „Paris Tokyo” šķiet albuma noskaņā nemaz neiederas, tomēr kā galvenie masu pievilinātāji lieliski paveic savu darbu, Amerikā jau nopelnot diskam zelta statusu .
„Es mīlu mūziku, es mīlu biznesu, bet es ienīstu mūzikas biznesu, tas tevi padara par sava veida vergu” - tā Lupe sacīja pirms pasaule uzzināja par mākslinieka plāniem drīzumā pamest skatuvi. Šobrīd, iesaistījies modes biznesā, un laidis klajā savu ekskluzīvo apģērbu līniju „Fall of Rome”, mākslinieks ir 90% drošs, ka nākamais jeb „lupEND” būs viņa pēdējais albums. Ja tā notiks es hip-hopa un sevis dēļ ceru ka tas būs tikai pēdējais solo albums, un Lu kopā ar Kanye un Pharrell jaunizveidotās grupas „CRS” sastāvā mudinās mūs pieskarties debesīm vēl ne reizi vien! autors Tomašs Beinarovičs. njemts no draugiem.lv Lupe Fiasco domubiedru grupas.
