Neatvairamais smukulītis Breds Pits4

Viljams Bredlijs Pits dzimis 1963. gada 18. decembrī Oklahomā, taču ģimene drīz pārcēlusies uz Springfildu, Masačūsetsas štatu. Viņa māte bija skolotāja-psiholoģe, bet tēvs strādāja firmā, kas nodarbojās ar smago automašīnu tirdzniecību. Vecāki savus bērnus (Bredam ir vēl brālis un māsa) audzināja stingri un katru svētdienu veda viņus uz baptistu baznīcu. Skolā zēns izcēlās ar labām sekmēm mācībās un aktīvi piedalījās skolas dramatiskajā pulciņā. Pēc skolas beigšanas Breds iestājās Misūri universitātē žurnālistikas nodaļā un specializējās tādās tēmās kā reklāma, dizains un grafika. Taču burtiski dažas nedēļas pirms studiju beigām viņš mācības pameta.

«Tuvojās studiju noslēgums, un pēkšņi manī kaut kas nodrebēja: es varu aiziet. Tas būtu tik vienkārši un tik viegli! Tu sakrāmē visu savā mašīnā, stūrē uz rietumiem, un esi jau prom. Un viss vēl tev ir priekšā…» par savu toreizējo pēkšņo lēmumu stāsta Pits.

Viņš bija sapratis, ka vēlas savu dzīvi veidot citādu. Piekrāmējis auto ar savu iedzīvi, jauneklis ar dažiem simtiem dolāru kabatā devās uz Losandželosu, kur apmeklēja aktiermākslas nodarbības pie ievērojamā pasniedzēja Roja Londona, kurš 70. gados bija Šaronas Stounas skolotājs. Pirmajā stundā Londons licis viņam nospēlēt pavedināšanas etīdi. Breds pārsteidza visus ar to, ka nebaidījās būt smieklīgs. Viņš uzlika uz savas partneres krūtīm divas šampanieša glāzes un sāka glāstīt viņas kājas. Klases daiļā dzimuma pārstāves laimē izkusa, bet puiši smējušies, līdz zemei locīdamies.

Iejušanās svešajā pilsētā nebija vienkārša. Viņš dzīvoja kopā ar vēl astoņiem puišiem, bet naudu iztikai un dzīvošanai pelnīja, strādājot par oficiantu, cigarešu pārdevēju, šoferi, izvadājot striptīza meitenes, un pat cilvēku-reklāmu, proti, cāli, kurš aicināja uz krodziņu El Pollo Loco.

Tuvāk mērķim

Ietekmīgu kinoļaužu uzmanību Pits pievērsa sev ar parādīšanos Levis džinsu reklāmā, lai gan pirms tam viņš bija pavīdējis šādās tādās lomiņās, šādās tādās filmās, arī ziepju operā Dalasa. 1990. gadā Breds Pits debitēja lielajā kino ar Billija lomu filmā Par jaunu, lai mirtu. Skaidrs, ka jaunajam censoņam piemita gan talants, gan mērķtiecība un nepieciešamā izlēmība. Sākumā viņš spēlēja dažādas lomas otršķirīgās filmās, līdz 1991. gadā piedzīvoja savu zvaigžņu stundu. Ridlija Skota feministiskajā road-movie Telma un Luīze Breds Pits ar savu vieglo un atraisīto zaglīgā donžuāna tēlojumu apbūra skatītājus un pārsteidza kritiķus.

Turpmāk viss notika tā, kā tam bija jānotiek. Pita mērķis bija skaidrs — jāspēlē vēl labāk un vēl pārliecinošāk. Viņš sagrāva to skeptiķu ilūzijas, kuri domāja, ka jaunais aktieris, pateicoties savam erotiskajam starojumam, var spēlēt tikai vienveidīgas lomas.

«Es nedomāju par seksa simbola slavu. Laiku pa laikam šis apzīmējums tiek piekabināts te vienam, te otram. Tas ir jauks kompliments, bet tas nekādi neattiecas uz darbu,« — tā savu imidžu komentē aktieris.

Kādreizējais puisēns no baznīcas kora negribēja būt tikai skaistulītis, tāpēc sāka izvēlēties antivaroņu lomas — noziedznieku filmā Kalifornija (1993), vampīru Intervijā ar vampīru (1994), maniaku-anarhistu filmā 12 pērtiķi (1995), par kuru aktieris saņēma Zelta globusu un Oskara nomināciju.

90. gados Pitu mēdza dēvēt par jauno Robertu Redfordu. «Skaidrs, ka man tas glaimoja,» toreiz piekrita aktieris. «Taču nekad nespēšu kļūt tāds kā viņš. Velns parāvis, Roberts taču filmējies tik daudz filmās, kas iezīmējušas gadsimta kino seju! Turklāt arī pats viņš uzņēmis vairākas satriecošas filmas, bet man tas nez vai kaut kad izdosies. Protams, man gribētos būt jaunajam Redfordam, ja ar to saprot spēju būt tikpat godīgam un brīvam no kompromisiem, kāds ir Bobs. Taču attiecībā uz karjeru man gribētos atrast pašam savu nišu, nevis kopēt jau cita sasniegto.»

Nekad nesaki — nekad. Un par kopēšanu nevar būt ne runas. Breda Pita vārds kino pasaulē kotējas ļoti augstu.

Liktenīgais Septiņi

1995. gadā Pita karjera sasniedza savu kulmināciju. Filma Septiņi ar Bredu galvenajā lomā kļuva par superhitu, bet filmas partnere Gvineta Paltrova — par viņa līgavu. Par spīti smagajam sižetam, filma par septiņiem nāves grēkiem pasaulē guva lielu atsaucību (to gan nevarēja teikt par Latviju). Breds Pits filmā spēlēja pārlieku pašapzinīgu, aizrautīgu iesācēju izmeklētāju, kuram maniaks piesūta kastē iesaiņotu sievas galvu, bet Gvineta Paltrova — jauno sieviņu. Cik liktenīgi! Abi aktieri ieskatījās viens otrā un iemīlējās. Tas esot bijis kā zibens spēriens no skaidrām debesīm.

Gods un slava aktierim, kurš neizvairās spēlēt dažādas lomas dažādās filmās. Turpmākajos gados sekoja lomas filmās Septiņi gadi Tibetā, Iepazīt Džo Bleku, Cīnītāju klubs, Ķēriens, Meksikānis, Oušena banda, Spiegu spēle. Ir nācies dzirdēt divdomīgu jautājumu — cik ilgi viņš vēl spēlēs jauneklīgas lomas, jo četrdesmit gadu slieksnis iezīmē arī zināma brieduma iestāšanos.

Interese par arhitektūru

Vēl kāda aktiera kaislība ir arhitektūra. Breds Pits apgalvo, ka, ja viņš nebūtu kļuvis par aktieri, tad būtu studējis arhitektūru. «Es pilnībā izmainītu Losandželosas veidolu. Paskatieties tik, ko viņi izdarījuši ar Holivudas bulvāri! Viss notiek tikai komerciālos nolūkos. Tirdzniecības centru vietā varēja uzcelt apbrīnojami skaistas un neparasta dizaina ēkas. Kādreiz Losandželosa bija pilsēta ar lielisku arhitektūru. Bet tagad viss atstāts pašplūsmā. Man sāpīgi uz to skatīties, un es vienmēr iekarstu, ja ir runa par šo tematu.»

Pirms dažiem gadiem Pits tiešām bija nopietni pievērsies šim hobijam un sava gadu ilgā atvaļinājuma laikā pārveidoja divas ēkas. «Man pašam šķiet, ka iznākums nebija slikts. Man gribējās paeksperimentēt ar modernisma elementiem vecās, klasikas stila mājās. Līdz ar to gribu teikt: ja nebūtu kļuvis par aktieri, es nebūtu pazudis cilvēks.» Taču tajā pašā laikā viņš nenoliedz, ka neprotot novērst mājās sīkas ikdienišķas nebūšanas.

Sievietes aktiera dzīvē

Dzeltenās preses pārstāvji Breda Pita mīlestības dēkām sekoja vēl pirms viņš bija kļuvis tā pa īstam slavens. Aktieris bija ievērojams ar to, ka pratis iekarot daudzu sieviešu sirdis. Pie viņa galvenajām uzvarām šajā laukā var pieskaitīt vētraino romānu ar melnādaino skaistuli Robinu Givensu (Maika Taisona bijušo dzīvesbiedreni), romantiskās attiecības ar kinozvaigzni Džillu Šolēnu un Priscilu Presliju, ar kuru satikās seriāla Dalasa uzņemšanas laukumā. 1990. gadā filmēšanās laikā Breds Pits iepazinās ar Džuljetu Luisu un abi kļuva par mīlas pāri par spīti tam, ka Džuljetai bija tikai 16 gadu.

Taču nopietnākais romāns izveidojās starp Bredu Pitu un Gvinetu Paltrovu. Šīs attiecības sākās filmas Septiņi uzņemšanas laukumā un ievirzījās daudzsološā gultnē. Aktuālas kļuva runas par laimīgā pāra laulībām. «Pašlaik es esmu neprātīgi iemīlējusies — pirmo reizi mūžā un man ir vienalga, ja šo tekstu izlasa kāds no maniem bijušajiem boyfriends, drosmīgi paziņoja Gvineta. Turpretim Breds, kā jau publicitātes nesaudzībā rūdīts tērauds, ar tik aizkustinošiem paziņojumiem nedižojās. Un jāatzīst, ka, zinot tālāko notikumu attīstību, pareizi darīja. Kā gan viņš tagad taisnotos savai mūža mīlestībai Dženiferai Anistonai? Taču visam, kas dzīvē notiek, ir sava jēga. Par to ir pārliecināts arī Pits.

«Ja paskatīsimies uz situāciju formāli, tad iznāk tā, ka visas iepriekšējās attiecības, protams, izņemot pēdējo, ir izrādījušās neveiksmīgas. Taču uz to var paskatīties arī no citas puses: visi šie sakari ir bijuši nepieciešami abiem partneriem, lai sagatavotos nākamajām attiecībām. Iespējams, ka šie romāni bijuši nolemti iznīcībai jau no paša sākuma. Es saprotu, ka tas neskan romantiski, bet tāda nu ir dzīve. Nedrīkst saistīt ar romantiku pārāk lielas cerības. Tas ir tāpat kā ar izlaiduma balli, uz kuru tu liec tik daudz cerību, bet kas rezultātā sagādā vilšanos.»

Taču — viss labs, kas labi beidzas. Zinot, cik laimīgs ir Breds Pits, ka saticis Dženiferu Anistonu, arī visas iepriekšējās attiecības sevi kaut kādā ziņā ir attaisnojušas. Tagad abi laimīgie var būt lepni, ka viņus dēvē par Holivudas romantiskāko pāri.