Benito Musolini dzimis 1883.g.29.jūlijā, miris 1945.g.28.aprīlī, itālis. Nācis no noziedzīgas ģimenes Musolini iestājās Itālijas sociālistiskajā partijā un būdams labs orators ātri ieguva popularitāti. Īpaši populārs sociālistu aprindās viņš kļuva pēc kādas diskusijas, kuras tēma bija “Ir vai nav Dievs”, kurā no vienas puses piedalījās itāļu sociālisti, bet no otras puses Romas katoļu baznīcas pārstāvji. Tā vietā, lai uzsāktu garu teorētisku diskusiju Musolini pateica šādu runu : “Es uzņemu laiku, un paziņoju, ka Dieva nav. Ja viņš ir, lai tuvāko 10 minūšu laikā nosit mani ar zibeni. Ja tas notiks mēs šo diskusiju varam izbeigt.” Pēc šīs runas baznīcas pārstāvjiem vairs nebija ko teikt. Nenoliedzami šāda veida runa katoliskajā Itālijā bija drosme. Tomēr 1914.g. Musolini tika izslēgts no sociālistiskās partijas par musināšanu uz vardarbību. 1919.g. Musolini dibināja Itālijas fašistisko partiju. Pēc 1922.g. oktobra “Gājiena uz Romu” viņš ātri vien kļuva par Itālijas valdības vadītāju, pieņēma vadoņa nosaukumu – “duče” un jau 1926.g. nodibināja fašistisku diktatūru. Līdz ar to sākās Itālijas militārā ekspansija 1934.g. Itālija iekaroja Etiopiju un 1939.g. Albāniju, piedalījās Spānijas republikāņu apspiešanā. 1940.g. līdz ar Vāciju iesaistījās otrajā pasaules karā. 1944.g. sabiedroto karaspēks Musolini arestēja un tikai pateicoties vācu pūlēm konkrētāk Skorceni plānotajai un veiktajai operācijai viņu atbrīvoja. Tomēr 1945.g.28.aprīlī pēc Itālijas ieņemšanas satrakojies itāļu komunistu pūlis viņu un viņa ģimeni bez tiesas, pakāra. Tā beidzās pirmā klasiskā fašisma ideologa dzīve.
Ādolfs Hitlers (dzimis Šiklbrūgers) dzimis 1883.g.20 aprīlī, miris 1945.g.30.aprīlī. Ādolfs Hitlers ir nacionālsociālisma tēvs un arī kapracis, jo viņš gan pacēla nacionālsociālistisko Vāciju uz virsotnēm, gan arī savu kļūdu dēļ, bija vainīgs pie tās kapitulācijas. Ādolfs Hitlers bija paspējis piedalīties arī pirmajā pasaules karā, pēc kara viņu tāpat kā pārējos vāciešus sagaidīja bezdarbs, sagrauta ekonomika un morāle. Reiz, pilnīgi nejauši, viņš piedalījās fašistiskas ievirzes partijas sanāksmē. Dzirdētais viņu tā aizgrāba, ka viņš nolēma šai kustībai pievienoties un tā 1919.g. gadā Minhenē viņš ir viens no nacionālsocialistiskās vācu strādnieku partijas dibinātājiem (Natioanal sozial iztische Deushe Arbeitparte, NSDAP). Hiltlers kļūst par šīs partijas vadītāju 1921.g. un par to arī paliek ļidz savai nāvei. 1923.g. kopā ar ģenerāli Līdendorfu mēģina veikt apvērsumu Minhenē, bet tas neizdodas kad ierodas valdībai lojālais karaspēks Hitlers nodod savus bijušos sabiedrotos. Laika gaitā Vācijā veidojas arvien lielāka
