Vienīgā vieta, kur Maikls varēja būt tāds, kāds viņs patiesībā ir, bija rančo ar nosaukumu "Neverland". Šādu nosaukumu Maikls Džeksons iedeva savam rančo par gadu stāstam par Pīteru Penu, kurā bija stāstīts par vietu, kur bērni nekad nepieaug ar nosaukumu "Neverland". Šajā vietā Maikls atgriezās un izbaudīja bērnību, kuras viņam nebija.
Jau kopš bērnības, Maikls uzstājās. Viņa tēvs izveidoja grupu ar nosaukumu "Jacksons 5", kurā Maikls, ātri vien kļuva par līderi. Zēns katru dienu nodarbojās ar dejošanu un dziedāšanu pēc skolas. Viņš atceroties bērnību stāsta, ka pretī ierakstu studijai, kurā Maikls pavadija visu savu laiku, bija parks, kurā vienmēr spēlējās bērni. Katru reizi ejot garām zēns raudāja, jo jau tajā vecumā apzinājās, ka viņa bērnība tiek atņemta. Tēvs ļoti stingri audzināja jauno zvaigzni. Kopā ar brāļiem viņi stundām mēģinaja un mācījās deju soļus. Ja kāds strādāja nepietiekami labi vai kļūdījās, tēvs zēnus sodija ar fiziskā spēka palīdzību. Maikls baidījās savu tēvu, bet ir pateicīgs par to, ka pateicoties viņam, viņš kļuva par to, kas viņš bija. Tēvs Maiklā izraisīja lielāko kompleksu pubertātes vecumā, jo viņš vienmēr norādīja uz to, ka Maiklam ir ļoti neglīts deguns, tieši tāpēc jaunā vecumā Maikls sapņoja par plastisko operāciju. Kad Maikls kļuva vecāks viņš pārtrauca savas un tēva attiecības un ļoti daudzus gadus viņi neuzturēja kontaktu, tikai pēc tam, kā Maikls kļuva par tēvu viņu attiecības sāka uzlaboties.