"Visiem ir vajadzīga mīlestība. Tās neesamība rada briesmoni," tā Mērija Šellija teica par savu drūmo un stilā ieturētas estētikas piesātināto Frankenšteinu. Un viņa zināja, ko saka. 1797. gada 30. augustā pasaulē nāca ņiprs meitēns- Mērija. Tas mātei maksāja dzīvību- pēc dzemdībām sākās drudzis, un nedēļas laikā viņa nomira. Daudzi Mērijas Šellijas biogrāfi ir pārliecināti, ka ideja par briesmoni, kas nogalina savu radītāju, aizsākusies jau bērnībā. Grūti iztēloties, kādas izjūtas plosa jūtīga bērna dvēseli, ja māte viņa dēļ ir zaudējusi dzīvību. Gleznainajā Londonas klusās priekšpilsētas Somersas apkārtnē, kur mitinājās Mērijas ģimene, par meitenes iecienītāko pastaigu vietu kļuva kapsēta, un pirmos burtus viņa apguva, pētot mātes kapa pieminekli. 1816. gada maijā Mērija Šellija ar vīru (Persiju Šelliju) un Kleiru Kleirmontu (savu pusmāsu) devās pavadīt vasaru pie Ženēvas ezera. Kādā vakarā, laikapstākļu spiesti pavadīt telpās, viņi kopā ar grupu citu jaunu rakstnieku un intelektuāļu, ietekmējušies no spoku stāstiem no grāmatas Fantasmagoriana, nolēma sarīkot savstarpējas sacensības šausmu stāstu rakstīšanā. (Viens no šī vakara viesiem - Džons Polidori - vēlāk sarakstīja romānu "Vampīrs" (The Vampyre, 1819), kas lielā mērā ietekmēja Bremu Stokeru.) Nākamajā naktī Mērija Šellija esot redzējus sapni, kas bijis romāna "Frankenšteins" pamatā. 1816. gada septembrī Mērija Šellija ar Persiju Šelliju atgriezās Anglijā. Tā paša gada 9. oktobrī viņas pusmāsa Fanija Aimleja izdarīja pašnāvību, savukārt 10. decembrī pašnāvību izdarīja Pērsija Šellija pirmā sieva Herieta. 1816. gada 30. decembrī, drīz vien pēc Herietas nāves, Pērsijs un Mērija apprecējās. 1817. gada pavasarī Mērija Šellija pabeidza rakstīt "Frankenšteinu", būdama tikai 19 gadus veca. Sākumā viņi dzīvoja vairākās vietās Anglijā, pēc tam Itālijā. Itālijā nomira divi viņu bērni - meita Kleira un dēls Vils. 1822.gada 8. jūlijā gāja bojā Mērijas Šellijas vīrs. Mērijai bija tikai 24 gadi, bet, šķita, ka dzīve ir beigusies. Mērija Šellija uzrakstīja vēl dažus romānus - Valperga (1823), Last Man (1826), The Fortunes of Perkin Warbeck (1830), Lodore (1835), Falkner (1837). Mērija Šellija nomira 1851. gada 1. februārī 53 gadu vecumā Londonā, gandrīz 30 gadus pēc mīļotā vīra, nāves cēlonis - smadzeņu vēzis.
Mērija Šellija4
26
2
Mērija Šellija
Sieviete, kas radīja cilvēcīgu briesmoni
"Visiem ir vajadzīga mīlestība. Tās neesamība rada briesmoni," tā Mērija Šellija teica par savu drūmo un stilā ieturētas estētikas piesātināto Frankenšteinu. Un viņa zināja, ko saka. 1797. gada 30. augustā pasaulē nāca ņiprs meitēns- Mērija. Tas mātei maksāja dzīvību- pēc dzemdībām sākās drudzis, un nedēļas laikā viņa nomira. Daudzi Mērijas Šellijas biogrāfi ir pārliecināti, ka ideja par briesmoni, kas nogalina savu radītāju, aizsākusies jau bērnībā. Grūti iztēloties, kādas izjūtas plosa jūtīga bērna dvēseli, ja māte viņa dēļ ir zaudējusi dzīvību. Gleznainajā Londonas klusās priekšpilsētas Somersas apkārtnē, kur mitinājās Mērijas ģimene, par meitenes iecienītāko pastaigu vietu kļuva kapsēta, un pirmos burtus viņa apguva, pētot mātes kapa pieminekli. 1816. gada maijā Mērija Šellija ar vīru (Persiju Šelliju) un Kleiru Kleirmontu (savu pusmāsu) devās pavadīt vasaru pie Ženēvas ezera. Kādā vakarā, laikapstākļu spiesti pavadīt telpās, viņi kopā ar grupu citu jaunu rakstnieku un intelektuāļu, ietekmējušies no spoku stāstiem no grāmatas Fantasmagoriana, nolēma sarīkot savstarpējas sacensības šausmu stāstu rakstīšanā. (Viens no šī vakara viesiem - Džons Polidori - vēlāk sarakstīja romānu "Vampīrs" (The Vampyre, 1819), kas lielā mērā ietekmēja Bremu Stokeru.) Nākamajā naktī Mērija Šellija esot redzējus sapni, kas bijis romāna "Frankenšteins" pamatā. 1816. gada septembrī Mērija Šellija ar Persiju Šelliju atgriezās Anglijā. Tā paša gada 9. oktobrī viņas pusmāsa Fanija Aimleja izdarīja pašnāvību, savukārt 10. decembrī pašnāvību izdarīja Pērsija Šellija pirmā sieva Herieta. 1816. gada 30. decembrī, drīz vien pēc Herietas nāves, Pērsijs un Mērija apprecējās. 1817. gada pavasarī Mērija Šellija pabeidza rakstīt "Frankenšteinu", būdama tikai 19 gadus veca. Sākumā viņi dzīvoja vairākās vietās Anglijā, pēc tam Itālijā. Itālijā nomira divi viņu bērni - meita Kleira un dēls Vils. 1822.gada 8. jūlijā gāja bojā Mērijas Šellijas vīrs. Mērijai bija tikai 24 gadi, bet, šķita, ka dzīve ir beigusies. Mērija Šellija uzrakstīja vēl dažus romānus - Valperga (1823), Last Man (1826), The Fortunes of Perkin Warbeck (1830), Lodore (1835), Falkner (1837). Mērija Šellija nomira 1851. gada 1. februārī 53 gadu vecumā Londonā, gandrīz 30 gadus pēc mīļotā vīra, nāves cēlonis - smadzeņu vēzis.
"Visiem ir vajadzīga mīlestība. Tās neesamība rada briesmoni," tā Mērija Šellija teica par savu drūmo un stilā ieturētas estētikas piesātināto Frankenšteinu. Un viņa zināja, ko saka. 1797. gada 30. augustā pasaulē nāca ņiprs meitēns- Mērija. Tas mātei maksāja dzīvību- pēc dzemdībām sākās drudzis, un nedēļas laikā viņa nomira. Daudzi Mērijas Šellijas biogrāfi ir pārliecināti, ka ideja par briesmoni, kas nogalina savu radītāju, aizsākusies jau bērnībā. Grūti iztēloties, kādas izjūtas plosa jūtīga bērna dvēseli, ja māte viņa dēļ ir zaudējusi dzīvību. Gleznainajā Londonas klusās priekšpilsētas Somersas apkārtnē, kur mitinājās Mērijas ģimene, par meitenes iecienītāko pastaigu vietu kļuva kapsēta, un pirmos burtus viņa apguva, pētot mātes kapa pieminekli. 1816. gada maijā Mērija Šellija ar vīru (Persiju Šelliju) un Kleiru Kleirmontu (savu pusmāsu) devās pavadīt vasaru pie Ženēvas ezera. Kādā vakarā, laikapstākļu spiesti pavadīt telpās, viņi kopā ar grupu citu jaunu rakstnieku un intelektuāļu, ietekmējušies no spoku stāstiem no grāmatas Fantasmagoriana, nolēma sarīkot savstarpējas sacensības šausmu stāstu rakstīšanā. (Viens no šī vakara viesiem - Džons Polidori - vēlāk sarakstīja romānu "Vampīrs" (The Vampyre, 1819), kas lielā mērā ietekmēja Bremu Stokeru.) Nākamajā naktī Mērija Šellija esot redzējus sapni, kas bijis romāna "Frankenšteins" pamatā. 1816. gada septembrī Mērija Šellija ar Persiju Šelliju atgriezās Anglijā. Tā paša gada 9. oktobrī viņas pusmāsa Fanija Aimleja izdarīja pašnāvību, savukārt 10. decembrī pašnāvību izdarīja Pērsija Šellija pirmā sieva Herieta. 1816. gada 30. decembrī, drīz vien pēc Herietas nāves, Pērsijs un Mērija apprecējās. 1817. gada pavasarī Mērija Šellija pabeidza rakstīt "Frankenšteinu", būdama tikai 19 gadus veca. Sākumā viņi dzīvoja vairākās vietās Anglijā, pēc tam Itālijā. Itālijā nomira divi viņu bērni - meita Kleira un dēls Vils. 1822.gada 8. jūlijā gāja bojā Mērijas Šellijas vīrs. Mērijai bija tikai 24 gadi, bet, šķita, ka dzīve ir beigusies. Mērija Šellija uzrakstīja vēl dažus romānus - Valperga (1823), Last Man (1826), The Fortunes of Perkin Warbeck (1830), Lodore (1835), Falkner (1837). Mērija Šellija nomira 1851. gada 1. februārī 53 gadu vecumā Londonā, gandrīz 30 gadus pēc mīļotā vīra, nāves cēlonis - smadzeņu vēzis.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
