Meitene sarkanā apmetnī11
Par brāļu Grimmu "Sarkangalvīti" jau ir tapuši neskaitāmi nostāsti, ieskaitot tos kriminālos, jo ko gan uzkrītoši ģērbusies meitene viena dara tik nomaļā mežā... šoreiz ir tapis mēģinājums fantastikas filmas stilā, piešķirot tai minētā krimināla un šausmu kino noskaņu.
Par izejas punktu tomēr kalpo tradicionalā brāļu Grimmu pasaka. No šī nemirstīgā avota filmas režisore ir centusies izdabūt strīdīgu simboliku, kas attiecas uz cilvēka seksualitāti. Sasniegtais efekts ir pievilcīgs, lai gan kritiķi to atzinuši par nesakarīgu un maz ambiciozu projektu, lai gan tieši seksualitāte ir kļuvusi par filmas galveno trumpi.
Filma “Sarkangalvīte” ir “Krēslas” režisores Katrīnas Hārdvikas jaunākais darbs, kura producents ir pats Leodardo di Kaprio. Bet par ko gan ir šis strīdīgais stāsts, kas balansē uz neveiksmīgas pasakas ekranizācijas un jauniešu auditorijai adresētas filmas robežas?
Nelielā ciematā Daggerhorn, kas paslēpies tumša un noslēpumaina meža vidū, dzīvo skaista meitene vārdā Valērija (Amanda Saifrīda). Viņai un visiem ciemata iedzīvotājiem draud briesmas, jo mežā dzīvo asinskārs vilkatis. Valērijas vecāki pret meitenes gribu vēlas viņu izprecināt ciema bagātākajam puisim, neskatoties uz to, ka meitene jau kopš bērnības mīl izskatīgo un drosmīgo Pīteru.
Iestājoties pilnmēnesim, nežēlīgais vilkatis atgriežas ciematā, laužot gadiem ievēroto vienošanos, ka apmaiņā pret dzīvnieku upuriem, vilkatis cilvēkiem neuzbruks. Aizdomās tiek turēts ikviens, jo kurš gan ir īstais vilkatis un kāpēc viņš spēj sarunāties tikai ar Valēriju?! Situāciju saasina fakts, ka asiņainā pilnmēness laikā, briesmoņa kodiens ikvienu cilvēku spēj pārvērst vilkatī.
Lai filma būtu interesanta jaunākās paaudzes auditorijai, režisore pielikusi visas pūles pie romantisko vadlīniju attīstības. Valērijas mīlas problēmas, nespējot izšķirtioes starp abiem vīriešiem, iedzīvotāju pūlī ievilkto vilkati atbīda otrajā notikumu plānā. Valērijas mīlestība draudīgi izjauc filmas sižetu, jo vainīgā meklējumus pāraug galvenās varones personīgās bailes. Un visam pa vidu mācītājs Solomons (izcilais Gerijs Oldmens), kurš gatavs nogalināt un dzīvu sadedzināt ikvienu, kurš nostāsies ceļā viņa izcilajai vilkača pieveikšanas misijai.
Filmas klimats tiek balstīts uz nevērīgi piespēlētām un maldīgām pēdām un mazliet kičīgu, bet acij ļoti tīkamu stilizāciju. Šajā gadījumā vairs nav svarīga loģika un pragmātisms, bet gan patīkamā sajūta, kas rodas un saglabajas, vērojot skaistos aktierus un nošķirtības sajūta un bailes, uz ekrāna parādoties noslēpumainajam vilkatim ar tumši brūnajām cilvēka acīm.
Filma galvenokārt ir saņēmusi negatīvas atsauksmes. Par Amandu Saifrīdu kritiķi raksta, ka savā lomā viņa esot magnētiska, toties viņu pieviļot galvenās vīriešu lomas tēlotājs un banālais scenārijs. Citi apgalvo, ka filmā pārāk uzkrītoši izmantota Krēslas formula par vilkača un meitenes satikšanos... Filma ierindota 2011. gada desmit sliktāko filmu sarakstā, bet vai kādu tas uztrauc, ja tā spēj uzburt mīlestību?
Valērijas lomā - Amanda Saifrīda
Pītera lomā - Šilo Fernandes