Mākslas ģēnijs Da Vinči atveidojis savu seju Turīnas l�5

Jauni pētījumi veikti saistībā ar slaveno Turīnas līķautu, kas ir viena no kristiešu svētākajām relikvijām, jo tiek uzskatīts, ka tajā pēc noņemšanas no krusta bijis ietīts Jēzus Kristus. Vēlāk atklājās, ka uz drānas redzama Jēzus seja, taču relikvijas autentiskums bieži ticis apstrīdēts.

Nupat zinātnieki nākuši klajā ar jaunu paziņojumu - iespējams, ka uz drānas redzamā seja ir mākslas ģēnija Leonardo da Vinči veiksmīgi radīts pašportrets.

Visaktīvāk šo versiju aizstāv mākslas zinātniece, grafiķe Liliana Švarca, kura jau iepriekš nākusi klajā ar samērā skandaloziem atklājumiem mākslas jomā. Pirms kāda laika tieši viņa izvirzīja teoriju, ka Da Vinči savā slavenākajā darbā "Mona Lisa" patiesībā attēlojis savu seju.

Izmantojot īpašu datorprogrammu un skanēšanas metodi, viņa salīdzinājusi Monas Lisas, Turīnas līķauta un Leonardo da Vinči sejas. Atklājies, ka tām visām ir pilnīgi identiski sejas parametri.

Eksperti pieļauj, ka Da Vinči reiz radījis savas galvas skulptūru, bet tad ar īpašu optikas metodi, kas varētu tikt uzskatīta par fotogrāfijas pašiem pirmsākumiem, "iededzinājis" sejas vaibstu kopiju uz audekla. Skatoties uz līķautu ar neapbruņotu aci, tas izskatās kā fotofilmas negatīvs ar cilvēka atveidu.

Balstoties uz saviem pētījumiem un studijām, kas aptvēra ļoti plašu interešu spektru, pastāv ļoti ticama iespēja, ka Da Vinči varētu būt piedalījies kādā no līķauta "rekonstrukcijām", jo kā zināms, slavenā relikvija vairākkārt cietusi ugunsgrēkos un bijusi pazudusi.

Tiek pieļauta pat tāda iespēja, ka Da Vinči veicis jauna līķauta radīšanu, lai aizstātu kādu citu neveiksmīgu relikvijas kopiju. Slavenais mākslinieks bijis herētiķis, turklāt apvienojumā ar viņa zināšanām optikā, anatomijā, inženierijā un mākslā - ideāla kandidatūra, lai uzņemtos šāda veida falsifikācijas darbu.

1988. gadā, pārbaudot līķautu ar radioaktīvā oglekļa metodi, zinātnieki atzina, ka audekls radīts laikā no 1260. - 1390. gadam, taču uz audekla atrodamās sejas vecumu un rašanās veidu nebija iespējams noteikt un izskanēja viedoklis, ka tā uz audekla parādījusies krietni vēlāk.

Zinātnieki un vēsturnieki lūguši katoļu baznīcu atļaut tiem veikt atkārtotus testus ar slaveno Turīnas līķautu, lai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, mēģinātu rast atbildes uz vēl neatbildētajiem jautājumiem par tā izcelsmi, taču baznīca šādu iespēju kategoriski noraidījusi.