«Pirms 25 gadiem devos nezināmajā, pirmo reizi rokās uzvelkot boksa cimdus, tobrīd vēl neapzinoties, ka tas mani aizvedīs līdz profesionāla sportista karjerai. Bokss laika gaitā kļuva par manu aizraušanos, karjeru un lielāko daļu no manas dzīves,» raksta Mairis Briedis.
Šodien, 19. augustā Mairis Briedis nāca klajā ar paziņojumu, kas, iespējams, bija liels šoks visiem viņa atbalstītājiem. Viņš noslēdz boksera karjeru.
Ierakstā, kuru viņš publicēja savos sociālajos tīklos, viņš raksta:
«Šodien es vēlos dalīties ar lēmumu, kuru pieņemt man nebija viegli. Pirmkārt, jau tādēļ, ka ceļš, kurš šo gadu gaitā ir iets, ir bijis piepildīts ar tik daudz neaizmirstamiem mirkļiem un uzvaras priekiem, tas ir padarījis mani par tādu cilvēku, kāds esmu šodien un ļāvis man visu šo laiku tiekties pēc jauniem mērķiem un sasniegumiem, kas man ir kalpojis kā dzinulis vienmēr tiekties pēc kā vairāk.
Šī tiekšanās pēc vēl kā vairāk, savukārt, ir bijusi medaļas otra puse, kurā ne vienmēr man ir izdevies līdz galam izskaidrot sevi, savus nodomus vairākās situācijās un tas ir palicis kā kaut kas, pie kā man būs jāpiestrādā turpinājumā.
Bet neskatoties ne uz ko, ar visdziļāko pateicību katram cilvēkam, kas mani kādā brīdi ir atbalstījis vai motivējis, vai vienkārši sekojis līdzi manām gaitām es vēlētos teikt paldies par šiem 25 gadiem un oficiāli paziņot par savas profesionālā boksera karjeras noslēgšanu.
Katra cīņa, īpaši tās, kas notika Latvijā, man bija īpašas. Es vienmēr jutu neticamu līdzcilvēku atbalstu, un tieši tas mani iedvesmoja uz augstākiem un vēl augstākiem mērķiem un sasniegumiem. Kā es vienmēr esmu teicis, “mana dopings - ir mana tauta”. Šis atbalsts un enerģija, ko es sajutu no jums, padarīja manu boksera karjeru neaizmirstamu.
Lai vai kā – bokss, tā nebija tikai karjera - tā bija dzīve, piepildīta ar aizrautību, emocijām un sapņiem. Bet ir pienācis laiks atvadīties no ringa un atvērt jaunu nodaļu manā dzīvē.
Es palieku jūsu, Mairis Briedis, un apsolu, ka turpināšu dalīties ar savu pieredzi, palīdzēšu jaunajām bokseru paaudzēm un iedvesmošu visus, kas tiecas pēc saviem sapņiem. Lai šis stāsts būtu piemērs tam, ko var sasniegt, kad sirds deg ar liesmu, ka kļūdas ir iespējams labot, no tām mācoties un, ka svarīgākais ir pēc kritiena piecelties un doties tālāk.
Tālāk, pretī saviem nākamajiem mērķiem.
Ar mīlestību un cieņu,
Mairis Briedis»
