Edgars Liepiņš
17.12.1928 - 13.09.1995
Āksts un traģikomiķis. Arī vecākais panks Latvijā.
Pat uz nāves gultas viņš labi prata saglabāt humora izjūtu. [2. video]
Edgara Liepiņa kalsno augumu, humora izjūtu un enerģiskumu režisori uzskatīja vairāk piemērotu komiskajiem tēliem, kuros viņš arī lieliski iejutās (spilgts piemērs tam ir slavenais televīzijas varonis Hugo de Diego jeb Hugo Diegs). Tomēr, kā teicis pat Edgars Liepiņš, viņam tuvāki traģikomiskie tēli, kuri viņam arī lieliski izdevās. Visuzskatāmākais piemērs - izrāde “Leģenda par Pūcesspieģeli”, kurā viņam tika Tila loma.
Edgara Liepiņa augstākais popularitātes vilnis sākās 1978. gadā, kad viņš sadziedājās ar Raimondu Paulu. Pauls un Liepiņš sniedza ne tikai simtiem koncertu Latvijā, bet arī Krievijā un visā PSRS, Austrālijā, Amerikā, Francijā un citur Eiropā. Abu mūziķu sadarbības rezultātā radās albums “Raimonds Pauls un Edgars Liepiņš”, kurā tika iekļautas tādas dziesmas kā “Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc”, “Lācītis”, “Ķiļķens un Klimpa”. Lai cik nesaprotami tas šķistu mūsu dienās, šis albums tika iekļauts aizliegto mūzikas albumu sarakstā. Arī aiz dzīvespriecīgajām programmām slēpās milzīgs daudzums stundu, kuras pavadītas dažādu ierēdņu kabinetos, lai iegūtu atļauju ar saviem koncertuzvedumiem iepriecināt cilvēkus. Diemžēl daudzas Edgara Liepiņa idejas tika atzītas par padomju ideoloģijai neatbilstošām, tās dažreiz redzēt bija lemts vien trimdā mītošajiem latvieši.
Lielais Smējējs, Smieklu Karalis, Ākstu Āksts, Tils, Latvijas vecākais panks nu jau trīspadsmito gadu atdusas Skultes kapos. Viņa talants bija tiks spilgts, ka to aizmirst grūti, tādēļ, katru gadu viņa līdzcilvēki, draugi un talanta cienītāji sanāk kopā, lai atcerētos Edgaru Liepiņu – lielisko komiķi ar skumjo sirdi.
Edgara Liepiņa kalsno augumu, humora izjūtu un enerģiskumu režisori uzskatīja vairāk piemērotu komiskajiem tēliem, kuros viņš arī lieliski iejutās (spilgts piemērs tam ir slavenais televīzijas varonis Hugo de Diego jeb Hugo Diegs). Tomēr, kā teicis pat Edgars Liepiņš, viņam tuvāki traģikomiskie tēli, kuri viņam arī lieliski izdevās. Visuzskatāmākais piemērs - izrāde “Leģenda par Pūcesspieģeli”, kurā viņam tika Tila loma.
Edgara Liepiņa augstākais popularitātes vilnis sākās 1978. gadā, kad viņš sadziedājās ar Raimondu Paulu. Pauls un Liepiņš sniedza ne tikai simtiem koncertu Latvijā, bet arī Krievijā un visā PSRS, Austrālijā, Amerikā, Francijā un citur Eiropā. Abu mūziķu sadarbības rezultātā radās albums “Raimonds Pauls un Edgars Liepiņš”, kurā tika iekļautas tādas dziesmas kā “Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc”, “Lācītis”, “Ķiļķens un Klimpa”. Lai cik nesaprotami tas šķistu mūsu dienās, šis albums tika iekļauts aizliegto mūzikas albumu sarakstā. Arī aiz dzīvespriecīgajām programmām slēpās milzīgs daudzums stundu, kuras pavadītas dažādu ierēdņu kabinetos, lai iegūtu atļauju ar saviem koncertuzvedumiem iepriecināt cilvēkus. Diemžēl daudzas Edgara Liepiņa idejas tika atzītas par padomju ideoloģijai neatbilstošām, tās dažreiz redzēt bija lemts vien trimdā mītošajiem latvieši.
Lielais Smējējs, Smieklu Karalis, Ākstu Āksts, Tils, Latvijas vecākais panks nu jau trīspadsmito gadu atdusas Skultes kapos. Viņa talants bija tiks spilgts, ka to aizmirst grūti, tādēļ, katru gadu viņa līdzcilvēki, draugi un talanta cienītāji sanāk kopā, lai atcerētos Edgaru Liepiņu – lielisko komiķi ar skumjo sirdi.
