Deviņdesmito gadu beigās Igo darbojās Latvijas Nacionālajā operā: viņš izpildīja Kvazimodo lomu Z.Liepiņa operā „Parīzes Dievmātes katedrāle"(1997), Dželsomīno lomu J.Lūsēna mūziklā „Dželsomīno melu zemē”(1998) un vēlāk Viktora lomu Z.Liepiņa operā „No rozes un asinīm”(2000).2000. gadā Igo smagi cieta autoavārijā, viņa dzīvība bija briesmās, taču ar milzīgu gribasspēku, mediķu un draugu atbalstu viņš atgriezās ne tikai pilnvērtīgā dzīvē, bet arī radošā darbā ar pilnu sparu un tikpat lielu entuziasmu kā iepriekš.
Igo skatuves gaitas jau pārsniegušas 30 gadu slieksni. Katru jaunu gadu desmitu viņš atzīmē ar koncertiem: Pirmo desmitgadi - ar koncertiem Rīgas Sporta manēžā, divdesmitgadi ar diviem koncertiem Latvijas Nacionālajā operā, bet trīsdesmitgades ietvaros (2008) notika viens (noslēguma) koncerts arēnā "Rīga" un 15 koncerti dažādās citās vietās Latvijā. Igo ir izdevis vairākus savus albumus: "Tas ir Igo 81-97" (1998), "Bet dzīvē viss ir savādāk" (1999), "Trīs dienas" (2001), "Mirkļa liecinieks" (2005), "Spēle" (2008), "Ieelpots" (2009). Tāpat arī viņš piedalījies citu mūziķu albumu tapšanā: "Iedomu pilsēta" (1984) ar grupu "Līvi", "Vēstule" (1986), "...pie Laika" (1989) un "Remix Gold" (1995) ar grupu "Remix", "Klusums starp mums" (1990) ar Ievu Akurateri, "Tikai tā" (2000) ar grupu "Liepājas brāļi", ka arī veidojis singlus un albumus, sadarbojoties ar "Melo-M", Andri Ērgli, R.A.P, Ladybird, Inu un "Knīpām un knauķiem".
