Tapusi nu jau otrā daļa par Latvijas ievērojamākajiem cilvēkiem. :)
Kā jau iepriekšējā raksta komentāros bija minēts, daudzi latvieši ir paveikuši ievērojamas lietas. Tādēļ tapis vēlviens raksts par šiem izcilajiem latviešiem.
Nu tad izbaudiet rakstu un lepojieties par viņiem! 
Valters Caps (1905-2003) - Inženieris, kurš izgudroja fotokameru "Minox". Pirmā pasaules kara laikā Valters kopā ar savu ģimeni tika izraidīts uz Krievijas impēriju. No turienes viņš devās apgūt ar fototehniku saistītos darbus Tallinā, kur ieguva visas nepieciešamās zināšanas, lai spētu radīt arī ko jaunu. Tā viņam 1934. gadā jaunā ideja ienāca prātā un Caps izgudroja mazo, bet spiegiem tik nozīmīgo fotokameru, kuras pirmais prototips nāca klajā 1936. gadā. Divus gadus vēlāk (1938. gadā) sākās "Minox" ražošana VEF rūpnīcā, bet 1942. gadā fotoaparātu ražošana tika pārtraukta un iekārtas tika pārvestas uz Vāciju.
Kopš 2004. gada ir ieviesta "Valtera Capa balva" par izciliem izgudrojumiem, kuru līdz šim saņēmuši tikai triju izgudrojumu autori - 2005. gadā to saņēma izgudrotāji Roberts Kalniņš (Latvija) un Beņjaminš Jofems (ASV-Latvija) par nozīmīgiem izgudrojumiem detaļu automatizētā manipulēšanā ar elektromagnētisko lauku, 2007.gadā - Juris Upatnieks (ASV-Latvija) par nozīmīgiem izgudrojumiem hologrāfijā un 2009. gadā - radioinženieris Raimonds Skuruls par izcilu izgudrojumu skaņu apstrādes tehnikas jomā.
Arvīds Blūmentāls (1925-2006) - Pēc Latvijas pamešanas 1945. gadā Arvīds devās uz Austrāliju, kur uzsāka savu leģendāro dzīvi. Austrālijā viņš medīja krokodīlus (pieņemts uzskatīt, ka dzīves laikā nomedījis ap 40'000 krokodilu), izzināja vietējo aborigēnu dzīvesveidu, kā arī raka opālus. Savās izveidotajās opālu raktuvēs viņš arī dzīvoja un ieviesa daudzko jaunu, padarīdams savu mītni par vienu no ekstravagantākajām vietām Austrālijā. Arvīda mājas aizvien ir ļoti populārs tūristu galamērķis.
Pieņemts uzskatīt, ka tieši Arvīds ir iedvesmojis radīt pasaulē plaši pazīstamās filmas "Krokodils Dandijs" galveno personāžu. Par godu viņam ir izveidots arī krokodilveida piemineklis Dundagā, kā apliecinājums tam, cik bezbailīgs vīrs tur kādreiz dzīvojis.
PS: Tiem kas nezin Dandiju --> Lūk šis ir nazis!
Sergejs Žoltoks (1972-2004) - Latvijas hokeja superzvaigzne, kurš 1992. gada NHL draftā tika draftēts ar augsto 55 numuru. Sergejs spēlēja 10 sezonas NHL klubos Našvilas "Predators", Minesotas "Wild", Edmontonas "Oilers", Otavas "Senators", Monreālas "Canadiens" un Bostonas "Bruins". Savā NHL karjeras laikā kopumā aizvadīja 588 spēles, gūdams 111 vārtus un izdarot 147 rezultatīvas piespēles, jeb kopumā guva 258 rezultivitātes punktus. Veiksmīgākā sezona NHL karjerā Žoltokam bija 1999-2000 gada sezona, kad 66 spēlēs iesita 26 vārtus. Kas zin, cik daudzus izcili skaistus vārtus Sergejs būtu guvis, ja viņa karjera nebūtu aprāvusies tik ātri...
Kopš 2005. gada Latvijā notiek Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrs, kurā sacenšas Latvijas, Polijas, Baltkrievijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Krievijas jauniešu izlases.
Sergeja Žoltoka turnīra uzvarētāji: 2005. gadā Dānijas U-20 izlase; 2006. gadā Baltkrievijas U-20 izlase; 2007. gadā Baltkrievijas U-20 izlase; 2008. gadā Latvijas U-20 izlase; 2009. gadā Baltkrievijas U-20 izlase; 2010. Krievijas U-18 izlase; 2011. Krievijas U-18 izlase; 2012. gadā Baltkrievijas U-20 izlase.
PS: Sergejs darbīā --> Lieliskais snaiperis!
Jānis Gleizds (1924-2010) - Cilvēks ātrums, jeb visu laiku izcilākais Latvijas fotomākslas pārstāvis. Cilvēks, kura fotogrāfijas ir pasaulslavenas deļ tā, ka spēj uzrunāt ikvienu un aizskart sirds visdziļākos un tumšākos nostūrus. Pateicoties savām izcilajām fotogrāfijām ir nopelnījis 170 medaļas - 37 zelta, 33 sudraba, 29 bronzas un pārejās zemāka kaluma. Ieguvis 18 kausus un Grand Prix balvas no Latvijas, Francijas, Spānijas, Beļģijas, Šveices, Polijas, Ķīnas, Japānas, Krievijas, Moldāvijas, Ungārijas, Baltkrievijas, Igaunijas, Lietuvas, Argentīnas, Austrijas.
Jāņa darbi piedalījušies vairāk kā 800 izstādēs, kā arī publicēti 650 ārzemju žurnālos. Savu pirmo diplomu nopelnīja 1963. gadā un līdz 1997. gadam kopā jau bija saņemti 600 diplomi no visiem sešiem kontinentiem, arī no Antarktīdas. 1995. gada 3. maijā par nopelniem Latvijas fotomākslā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.
Edvards Liedskalniņš (1887-1951) - Viens no visu laiku visvairāk mītiem apvītākajiem latviešiem, kurš radījis slaveno Koraļļu pili Floridā. Šī pils tapa aptuveni 20 gadus, laika posmā no 1920-1940 gadam, un to Edvards cēla kā veltījumu savai dzimtenē palikušajai līgavai. Akmeņu pārvietošanai Liedskalniņš izmantoja pašdarinātas sviras un vinčas, tos pārvietoja tikai paša spēkiem, bez citu cilvēku palīdzības. Neparastākais tas, ka visus šos tonnām smagos koraļļus viņš bija pārvietojis pa nakti, lai pārējie neuzzinātu Koraļļu pils celtniecības noslēpumus. Edvards Liedskalniņš mira 1951. gada 7. decembrī no nieru slimības. Pēc viņa nāves Koraļļu pils kļuva par tūrisma objektu un 1984. gadā tika iekļauta ASV Nacionālajā vēsturisko vietu reģistrā.
PS: Sīkāka informācija Tas i es rakstā http://spoki.tvnet.lv/vesture/Latvietis-kurs-soke-pasauli/617790.
Kārlis Skrastiņš (1974-2011) - Dzelzs vīrs! Visu laiku labākais Latvijas hokeja aizsargs, kurš 1998. gada NHL draftā tika draftēts tikai ar 230 drafta numuru. Bet Skrastiņš bija cīnitājs, cilvēks, kas nepadevās nevienā situācijā un cīnījās līdz galam. Kārlim NHL karjera aizsākās Našvilas "Predators" sastāvā un tur viņš pavadīja 5 sezonas (1998-2003). 2004-2005. gada laikā, kad NHL bija lokauts, Skrastiņš spēlēja "HK-Rīga 2000" sastāvā un tika atzīts par Baltkrievijas Ekstralīgas sezonas labāko aizsargu. Beidzoties NHL lokautam Skrastiņam atsākās biežā NHL spēļu spēlēšana, līdz 2007. gada februārī Kārlis laboja Tima Hortona rekordu par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām NHL spēlēm starp aizsargiem (Hortonam bija 486, bet Skrastiņam 495). 2000. gada 18. februāra spēle pret "Blues" bija vienīgā, kuru K. Skrastiņš līdz tam bija izlaidis visā savā garajā NHL karjerā. (Jāatzīmē, ka šobrīd šis rekords jau pieder Džejam Būmīsteram)
Kārlis kopumā savas karjeras laikā NHL aizvadīja 832 spēles, gūstot 32 vārtus un izdarot 104 rezultatīvas piespēles. Izlases sastāvā aizvadījis 151 spēli, gustot 28 vārtus un izdarot 38 rezultatīvas piespēles.
Liktenīgajā 2011. gadā Karlis parakstīja līgumu ar KHL klubu Jaroslavļas "Lokomotiv", un jau augustā "Lokomotiv" sastāvā ieguva Latvijas dzelzceļa kausu. Tā paša gada 7. septembrī Krievijā notika lidmašīnas avārija, kurā atradās Jaroslavļas "Lokomotiv" spēlētāji. Drīz pēctam tika paziņots, ka Skrastiņš ir gājis bojā.
PS: Kārlis darbībā --> Dzelzs vīrs!
Konstantīns Raudive (1909-1974) - Latviešu psihologs, filozofs un parapsihologs, kurš pētījis iespējamo dzīvi pēc nāves un izstrādājis pats savu metodi mirušo cilvēku balsu pierakstīšanai, izmantojot "elektronisko balsu" fenomenu. Viņš bija tā pa istam pirmais cilvēks pasaulē, kurš zinātniski centās pierādīt spoku esību. Tas iedvesmoja britu mūziķi Oliveru Ho pieņemt pseidonīmu "Raudive" un 2007. gadā izdot deju mūzikas kompaktdisku "Raudive - Zeitgeist E.P", kurā Olivers izmantojis Konstantīna Raudives idejas par aizkapa balsīm mūzikas ritmos.
Savus eksperimenta rezultātus viņš iedalīja 3 grupās - 1)Ierakstītās balsis skaidri saklausāmas. 2)Ierakstītās balsis ir paātrinātas vai slikti dzirdamas un grūtāk identificējamas. 3)Ierakstītās balsis satur skaņu fragmentus, kas satur balsis no garu pasaules vai ārpus cilvēka uztveres esošām sfērām.
Lai gan mums latviešiem Raudive vairāk vai mazāk ir tikai Zentas Mauriņas vīrs, pasaules acīm Konstantīns ir "cilvēks mistika"!
Oļegs Znaroks (1963) - Krievu tautības bijušais Latvijas izlases hokejists un tagadējais treneris. Jau jaunības laikos Oļegs bija talantīgs hokejists, un tas viņam lāva ieklūt PSRS junioru izlasē. Augot vecākam un prātā nosvērtākam, meistarība nezuda. tas ļāva viņam 1990. un 1991. gadā ieklūt PSRS pieaugušo izlasē. Tad sekoja spēlēšana Latvijas izlasē, un tieši Znaroka gūtie vārti izšķirošajā spēlē ar Šveices izlasi 1996. gadā Eindhovenā Pasaules čempionāta B grupā ļāva Latvijas izlasei pirmo reizi nokļūt specīgāko komandu divīzijā.
Lai gan ļoti izcili panākumi kā spēlētājam Oļegam nebija, salīdzinot ar Skrastiņu, Žoltoku, Ozoliņu, tomēr trenera karjera gan ir pavērusies izcili veiksmīga. Visupirms jāatzīmē, ka no 2006.-2011. gadam Oļegs bija Latvijas hokeja izlases treneris. Tai pat laikā Znaroks lieiski vadīja KHL klubu Balašihas MVD, ar kuru 2010. gadā iekļuva Gagarina kausa izcīņas finālā. 2012. gadā viņš atkal atgādināja, ka ir lielisks treneris, nu jau izcīnot Gagarina kausu ar savu trenēto Maskavas "Dinamo" komandu. Un Tas arī nav viss, jo arī šogad Oļegs ir parādījis visiem, kurš te ir lieliskais treneris, iegūstot jau otro reizi pēc kārtas Gagarina kausu.
PS: Mūžam možais un asprātīgais treneris jaunībā --> Oļegs jaunībā!
Paldies, ka izlasīji šo rakstu! :)
Iepriekšējā daļa --> http://spoki.tvnet.lv/slavenibas/Latviesi-kuri-iekaroja-pasauli/637467
Citi interesanti raksti, protams Šeit!
PS: Paldies Vendic,reti eju, spokos,peldetajs,abatons,liptons333,Izlasi vēlreiz par jūsu komentāriem, kuros sniedzāt slaveno personu vārdus, lai šis raksts taptu.
PPS: Izsaki savu domu, par kuriem Latviešiem veidot nākamo daļu! Varbūt tieši Tu tad tiksi pieminēts manā nākamajā rakstā
Izlasi kārtīgi un izvērtē,-cik izglītojoši,-cik dezinformējoši!! Znaroks,bļin,Latvietis??!
Pats zini sliktāk. Džarviss savas karjeras laikā nav izlaidis nevienu spēli. http://en.wikipedia.org/wiki/Doug_Jarvis
Ko tu murgo? 495 spēles pēc kārtas ir aizvadījis Skrastiņs, kurš pēc ceļa traumas izlaida spēles. Džarviss nav izlaidis NEVIENU regulārās sezonas spēli.
Neesi pēc kāda avota kaut ko saputrojis?
Sergejs Znaroks (cilvēks, kurš latviski nespēj pat vārdu pateikt) nekādā gadījumā jau nu nav latvietis.
Tavuprāt, ar to viņi ir šokējuši pasauli un pēc sevis pasaulei ko mantojamu atstājuši? Ko? Savu sasvīdušo hokeja kreklu un kļušku ar autogrāfu?
Viņi ir atstājuši tik pat daudz, cik lielais vairums citu pasaules sportistu un nebūt nav tie izcilākie.
Un ar mani tam nav nekāda sakara, pajoli. 
Labi domāts raksts,ja nebūtu dažas spēcīgas ''lažas'',ņemot vērā virsrakstu...daži krievi un baltvācieši nemaz nav Latvieši!!!
Virsraksts LATVIEŠI....
tālāk lasu:Oļegs Znaroks (1963) - Krievu tautības...
Well...
