Kurta Kobeina kults.19

1967.gadā dzimušais Kurts Kobeins auga lauku apvidū Vašingtonas štata Alberdīnā un darīja visu,ko spēja,lai iegūtu uzmanību un popularitāti.Viņš gribēja sasniegt roka skatuves virsotnes,bet astoņdesmitajos gados spēlēja kaut ko pavisam tradicionālu un banālu.Daudziem, ar kuriem Kobeins kopā meiģināja spēlēt,viņa ambīcijas šķita pārāk lielas,un viņam visu laiku nācās meklēt jaunus kompanjonus grupai.Pēc vairākām inkarnācijām saglabājās tikai basists Krists Novoseliks,līdz Kobeins 1988.gada martā pieņēma bundzinieku Čadu Čaningu,lai izveidotu Nirvana.

Grupas pirmais albums Bleach,ko izdeva kompānija Sub Pop,iznāca 1989.gada jūnijā.Sākumā tas palika gandrīz nepamanīts,un,dodoties mazā ASV turnejā pa viduvējiem klubiem un bāriem,Nirvana nereti spēlēja desmit cilvēku auditorijai.Kad grupa devās Eiropas turnejā kopā ar Sub Pop grupu Tad,drīz viņus klausījās jau simti.Bundzinieks Deivs Grols pievienojās Nirvana 1990.gada augustā un kopā ar viņu ierakstītie demo palīdzēja grupai noslēgt līgumu ar Geffen Records apakškompāniju.

Reibinošais lēkts.

Nevermind,grupas otrais albums,iznāca 1991.gada septembrī un deva pasaulei leģendāro Smells Like Teen Spirit,kura nosaukumā Kobeins izmantoja uz savas draudzenes dezodoranta izlasīto.Jau šeit izpaudās viņa jauneklīgā harisma,jo dziesma nepārprotami bija veltīta smaržai,kas rodas,tīņu dezodorantam saplūstot ar miesas aromātu,un ko var sajust cieša ķermeniskā kontaktā ar jaunu sievieti.Singla pārdošanas skaitļi auga milzīgos ātrumos gan ASV,gan Eiropā,un arī albums tika pārdots vairākos miljonos kopiju.Nu jau arī pirmais iepriekš nevienam nevajadzīgas grupas albums Bleach pēkšņi parādījās čārtos.

Iespaidīgā uzstāšanās 9.MTV balvu piešķiršanas ceremonijā Losandželosā arī deva pasaulei spilgtu priekšstatu par šo jauno dumpinieku nevaldāmajām dusmām.Viņi parādīja savu attieksmi pret šo komerciāli spožo ceremoniju,pēc dziesmas lithium nospēlēšanas sasitot visus savus instrumentus.Un,it kā ar to vēl nebūtu pietiekami,Kurts Kobeins piegāja un uzspļāva Guns N'Roses līdera aksela Rouza sintezatoram.par spīti panākumiem,dziedātājs cieta no smagas depresijas un heroīna atkarības.Viņš pats sevi sagrāva un par to vaimanāja arī dziesmā : "Too much and yet too little" ("Par daudz un vēl par maz").Grupa gribēja savu trešo albumu nosaukt I Hate Myself And I Want To Die,bet ierakstu kompānija to atraidīja,un albums 1993.gada februārī iznāca kā In Utero.Tas tūliņ nokļuva čārtu pirmajās vietās,kaut nevienam no tajā iekļautajām dziesmām nebija hitu potenciāla.Nirvana vienkārši bija kults.

Neizbēgamais gals.

Acīmredzot ir mākslinieki,kas nespēj tikt galā citādi : Kobeins sev iešāva galvā savas mājas garāžā drīz pēc tam,kad bija jau nokļuvis slimnīcā,pārdozējot heroīnu 1994.gada 5.aprīlī.Viņa pirmsnāves zīmīte bija rinda no Nīlas Janga dziesmas My My,Hey Hey: "It's better to burn out than fade away''.Viņa bezgalīgā fanu armija,kurā atrodami arī daudzi mūsdienu mūziķi,veltīgi gaida kādu memoriālu vietu.Varas institūcijas negrib,lai arī turp dotos svētceļnieku pūļi,līdzīgi kā tie jau nemitīgi plūst gar Džima Morisona kapu Parīzē.