Kristena Stjuarte17

J.: Tu esi sasniegusi pusceļu savā ceļojumā kopā ar Bellu Svonu. Vai tevi neuztrauc, ka viņa vārētu pārmākt tavu personību? The Runaways bija lieliska filma, bet tā nekļuva par tādu hītu kā Krēslas filmas. Kā tu izjūti savu dzīvi un karjeru kopā ar Bellu? Kristena: Tā ir tiešām unikāla situācija. Esmu spēlējusi Bellu jau ilgu laiku, un tā ir nopietna iespēja un arī ļoti liela veiksme, jo es vienmēr esmu jutusies skumji, kad jāšķiras no tēla pēc īsa filmēšanas laika, kas mazām filmām parasti ir sešas nedēļas garš. Tā tas vienkārši ir. Protams, tieši viena loma mani ir nostādījusi tādā episkā situācijā, bet patiesībā tā ir tikai vēl viena filma. Nav nekādas atšķirības, vai tu filmējies studijas filmā, vai mazā, neatkarīgā kinolentē. Jo, kad nokļūsti uzņemšanas laukumā, darbs visur ir vienāds. Nekad neesmu domājusi par savu karjeru kādos plānošanas rāmjos, vai prātojot, ko tas man varētu dot. Šī bija filma, kurā vienkārši gribēju piedalīties, un man ir neticami paveicies, ka varu to darīt tik ilgi. J.: Vai bija kāda aina, kura tev bija nopietns izaicinājums? Cik sarežģītas bija cīņas ainas? Kristena: Cīņa bija pilnībā visu pārējo atbildība. Es tikai stāvēju aiz cilvēkiem, kuri bija daudz spēcīgāki par mani. Man nevajadzēja skraidīt apkārt tik daudz, cik otrajā filmā, tāpēc man tas nemaz nebija grūti. Vislielākais izaicinājums laikam bija beidzot pa īstam noskūpstīt Džeikobu, un ieraudzīt, ka pastāv vēl kāds ceļš, kas ir tikpat iekārojams. Viņai ir tāds kā tuneļa skats uz dzīvi, ka Edvards ir vienīgā viņas iespēja. Ļoti dīvaina perspektīva. Pēc tam man bija jādodas pie Edvarda un jāpārrunā šīs jaunās iespējas, kas radīja pavisam citu, vēl nebijušu dinamiku attiecībās. Tā bija citāda Bella. Nekad nebiju spēlējusi kādu, kurš piedzīvotu ko līdzīgu, tāpēc tas bija grūti, es biju pārnervozējusies līdz nāvei. J.: Skūpsta dēļ? Kristena: Tā brīža dēļ, un tāpēc, cik ļoti šis skūpsts atšķīrās no visiem pārējiem filmā. Tas ir visunikālākais brīdis. Tā ir arī viņas kļūda, un es vienmēr esmu teikusi, ka Bella pieļauj daudz kļūdu un vienmēr vēlas paturēt un atcerēties. Es domāju, ka ir aizraujoši beidzot ieraudzīt viņu mazliet sakaunējušos un vienlaikus nobijušos. J.: Valda pieņēmums, ka šo filmu veiksme slēpjas aizliegtajā mīlestībā, mīlā pret vampīru, kas sajauktas ar tradicionālām ģimenes vērtībām. Kā tu domā? Kristena: Manuprāt, ja izslēdz visus stāsta mītiskos aspektus, tāpat paliek pamatīgs un interesants stāsts, kurā gribās piedalīties. Es domāju, ka visas vampīru un vilkaču padarīšanas ir ļoti labs papildinājums intrigas uzturēšanai. Visi vampīru un vilkaču aspekti ir pilnībā ietveri cilvēcības rāmjos, ko prezentē Džeikobs un Edvards. Ja to visu noņemtu nost, viņi paliktu tādi paši cilvēki. Es nedomāju, ka fenomenu rada tieši mistiskais vampīru aspekts. Visa pamatā ir labs stāsts, vampīri tikai paaugstina likmes un padara to mazliet interesantāku, bet es domāju, ka centrā ir izcili varoņi, kuriem ļoti viegli noticēt un kļūt apsēstiem ar viņiem. Ir viegli krist kopā ar viņiem un atdzimt kopā ar viņiem. Nedomāju, ka tam ir sakars ar vampīru lietām. Tas tikai visu madara mazliet pikantāku. J.: Tagad, kad ir uzņemtas jau trīs no šīm filmām, vai ir kādas lietas no attiecīgajām grāmatām, kuras tev būtu gribējies redzēt filmās, bet kuras neiekļāva scenārijā? Kristena: Jā, noteikti. Ir miljons tādu lietu. Katra reize, kad skatījāmies kādu no filmām, īpaši visa aktieru trupa kopā, izvērtās vilšanās pilnā piedzīvojumā. Tāpēc, es beidzot to drīkstu pateikt, esmu īpaši priecīga, ka grāmata Breaking Dawn tiks ekranizēta divās filmās. Tad būs mazāk lietu, kuras nāksies izmest. Es zinu, ka jūs vēlaties zināt konkrētāk, bet šobrīd es nevaru iedomāties nevienu īpašu. J.: Bella netic laulībām. Tu tici? Kristena: Jā, protams. Vienalga kādā veidā. Vēl neesmu gatava apprecēties, bet man ir lieliska ģimene un es kādu dienu arī tādu gribētu. J.: Kuru tērpu dizaineri tu izvēlētos par autoru Bellas kāzu kleitai? Ja tev būtu ļauts pasapņot, kāda tā būtu? Kristena: Nu, Stefanija [Meiere] ir pilnībā par to atbildīga. Esmu pārliecināta, ka viņai ir vairākas skaistas idejas. Neesmu nemaz par to domājusi. Bet man šķiet, ka Bella noteikti izvēlētos kaut ko īsti klasisku un ļoti vienkāršu, bet skaistu. Par dizaineriem gan man nav viedokļa. J.: Vai tā būtu balta? Kristena: Jā, vai kremkrāsas, bet noteikti klasiska. Viņa nevēlas precēties, bet tādēļ, ka tas tik daudz nozīmē Edvardam un tāpēc, ka viņam ir tik atšķirīgas vērtības un sajūtas, viņa dos viņam visu, ko viņš vēlas. Es domāju, ka tās būs brīnišķīgas un vērienīgas kāzas, jo tādas ir viņa vēlmes. Parasti viss ir otrādi. Parasti to visu vēlas meitene. Mīļi. J.: Vai Edvards un Džeikobs ir labas izvēles kā vīrieši? Tā kā viņi abi ir mazliet apsēsti un privātīpašnieciski, vai viņi varētu kalpot kā laba izvēle, par kuru sapņot jaunām meitenēm? Kristena: Es nezinu. Ļaudis iedomājas, ka mēs modinām meitenēs veltas cerības, satikt perfekto vīrieti. Bet tas nav kas tāds, ko iespējams ar varu iebāzt galvās. Jebkuram eksistē tāds ideāls un īpaši jau jaunām meitenēm, kurām ir tāds sapnis, ka eksistē kāds, kurš der tieši viņai, un ka viņa būs labāka par pārējām meitenēm, jo tieši viņai būs tāds puisis, kurš nekad viņu nenodos un nepiekrāps. Šis sapnis ir mūžvecs, senāks par Krēslas filmām. Mūsu filma nav perfekta. Neviens no varoņiem nav perfekts, itin nemaz. Viņi visi ir pilnīgi traki un nopietni sabojājuši savas dzīves, un tieši tādēļ viņiem ir labi kopā. Viņi neatvainojas par savu trakumu un viņi pieņem viens otru tādus, kādi viņi ir. Patiesībā, ja tu būtu Bellas draugs, esmu pārliecināta, ka tu viņai teiktu: „Tu labāk rūpīgāk pavēro savu puisi, jo viņš neizturas pret tevi labi.” Džeikobs vispār ir kaprīzs ekscentriķis. Ja tu kādā iemīlies dziļi un patiesi, nekam vairs nav nozīmes, jo tās ir tik pārmācošas emocijas, ka tu esi gatavs nest jebkuru upuri. Par to arī viss mūsu stāsts. J.: Cik ilgi tu jau zini, ka Breaking Dawn būs divās filmās? Kristena: Šāda doma jau bija visu laiku. Viņi par to runāja jau ļoti ilgi, un mēs visi pilnīgi noteikti zinājām, ka tā notiks. Vienkārši – bija ļoti grūti to noklusēt. Mēs visi tikai piemetām ogles. J.: Cik ilgi norisināsies filmēšana? Kristena: Filmēšana paredzēta apmēram sešu mēnešu garumā. Mēs sākam oktobrī, un plānojam beigt ap martu vai februāri. Tiešām neesmu sīki izpētījusi kalendāru. J.: Kā tu domā, vai šīs spekulācijas par tevi un Robu Patinsonu turpināsies līdz pat Krēslas filmu uzņemšanas beigām? Kristena: Iespējams, ka jā. J.: Tātad – kurš labāk skūpstās, Dakota Faninga, Robs Patinsons vai Teilors Lautners? Kristena: Dakota. Man tā vajadzēja atbildēt, jo tā ir vienkāršāk. J.: Šajā filmā mēs ieraugām daudz pieaugušāku Bellu, īpaši izvēloties kļūt par vampīru ne tikai Edvarda dēļ, bet arī citu iemeslu vadīta. Vai vari pastāstīt par Bellu un to, kā viņa pieaug kā sieviete? Kristena: Viņa beidzot pieņem lēmumus pati, nevis tikai seko Edvarda viedoklim, kurš saka, kas viņai jādara. Cilvēki pārsvarā uztver viņu kā vāju personību, līdzatkarīgu meiteni, kurai nemitīgi nepieciešama sava puiša klātbūtne. Tā ir ļoti dziļa maldīšanās. Es uzskatu, ja visu stāstītu no Edvarda skatupunkta, viņš izrādītos tikpat ievainojams un līdzatkarīgs kā viņa. Tā kā stāstīts tiek no viņas punkta, viss atklājas kā tikai viņai piemītošs. Es domāju, ka tagad viņa mierīgi tiek galā ar lietām, kas aizgājušas šķērsām un prot atšķirt labo no ļaunā. Viņa iemācījusies gūt pozitīvu labumu no tā, kas notiek viņai apkārt, viņa padara attiecības stiprākas, tieši balstoties savu pieļauto kļūdu pieredzē. Visi ģimenes locekļi tagad skatās uz viņu citām acīm, it kā domātu: „Nu, labi, varbūt viņa zina, ko vēlas. Varbūt viņa neuzvedas tikai bērnišķīgi un neprātīgi.” J.: Vai vari pastāstīt par citiem saviem projektiem ārpus Krēslas filmām? Kristena: Es spēlēšu Merilū filmā On The Road. Tā bija pirmā mana mīļākā grāmata, un mana varone jau ir ikonizēta. Režisors ir Volters Seils, esmu liela viņa pielūdzēja. Mēs sāksim jau tūlīt pēc šiem Eclipse reklāmas pasākumiem. Jūlijā būs mūsu bitņiku nometne četru nedēļu garumā. Tā ir pavisam maza filma, tāpēc četru nedēļu mēģinājumi tāda filmai ir ko vērts.