Meksikāņu izcelsmes gleznotāja Frīda Kalo ( 1907 - 1954 ) savu sakropļoto ķermeni un dzīves laikā pārciestās sāpes prata izteikt mākslā, ko visa pasaule aprīno vēl šobaltdien.
Kad sāpes pārtop mākslā5
88
1
Kalo vecāku laulība nebija pārāk špoža, tomēr tajā piedzima 4 meitas.Kopā ar viņām dzīvoja divas vecākas pusmāsas, tāpēc mākslinieces bērnība aizritēja sieviešu pasaulē.
6 gadu vecumā Frīda pārcieta poliomielītu, un viņas labā kāja kļuva ievērojami tievāka nekā resnā.
Tākā pēc pārciestā poliomielīta viņai bija arī citas veselības problēmas, meitene nolēma apgūt ārsta profesiju.Taču 18 gadu vecumā Frīda cieta autokatastrofā-viņa atradās autobusā brīdī kad saskrējāš ar tramvaju.Meitene guva nopietnus ievainojumus: mugurkaula, atslēgas kaula,iegurņa un ribu lūzumus, 11 lūzumus labajā kājā, izmežģītu plecu,viņai tika nopietni saspiesta labās kājas pēda,metāla sliede uedūrās vēdera dobumā un dzemdē, tāpēc Frīda visu mūžu pereodiki cieta sapes.Kalo pārcieta desmitiem mugurkaula operācijas.
Šajā laikā viņa pārtrauca medicīnas studijas un pievērsās mākslai.Viņa gleznoja, lai kautkā aizpildītu laiku, jo viņai bija noteikts gultas režīms.Viņas vecāki pat izgatavoja speciāli pielāgotu molbertu.
Lielākoties Frīda gleznoja pati sevi. Kā viņa pati mēdza sacīt:"Es gleznoju sevi, jo tik bieži esmu viena, turklāt sevi es pazīstu vislabāk."
Viņa iepazinās ar mākslinieku Djego Riveru(attēlā),jo ļoti aprīnoja viņa darbus.Šis vīrieti bija 20 gadus vecāks par viņu.Djego ne tikai iedrošināja Frīdai pievērsties mākslai, bet arī aprecēja viņu, kad Frīdai bija 22 gadi.Abi mīlnieki bijuši karstasinīgi pēc dabas, tāpēc laulība bijusi kā pa celmiem.Vīru krāpusi gan Frīda, gan Djego Frīdu.Tomēr visvairāk mākslinieci sadusmojis tas, ka Djego viņu krāpis ar jaunāko māsu.Vēlāk gan abi aprecējāš otreiz, taču arī otrā laulība bija neveiksmīga.
Frīda nomira 47 gadu vecumā no plaušu karsoņa.Līdz pat mūža galam Kalo cīnījāš ar dažādām veselības problēmām, un mūža otrajā pusē viņas labā kāja tika amputēta līdz celim, jo viņaibija sākusies gangrēna. "Es ceru, ka izeja būs prieka pilna un ka es nekad vairs te neatgriezīšos," dažas dienas pirms nāves savā dienasgrāmatā rakstīja Frīda. Ārpus Meksikas viņas darbi kļuva populāri tikai ilgus gadus pēc viņas nāves. Viņas gleznās atspoguļojās pašas sāpes un kaisle, kas mijas ar ļoti piesātinātiem un intensīviem krāsu toņiem.Mākliniece tika pieskaitīta pie sirreālismiem, taču pati to noliedza.Viņas darbi irtik dzīvi, ka daudzi mākslas pazinēji uzsver: Frīdas personību nav iespējams nošķirt no viņas mākslas.
Tev patiks šie raksti
