›

Kā špikojis SABIEDRĪBAS krējums?5

11 1

Kā špikojis ir pats sabiedrības krejums ?

Māris Gulbis, politiķis Sekmes. Rīgas 64. vidusskola, kurā mācījos, bija skarba, bet patiesa. Trijnieks, kas bija nopelnīts manā skolā, citviet būtu bijis stabils četrinieks. Man labi padevās vēsture, ģeogrāfija, vācu valoda, toties grūti gāja fizikā, ķīmijā, algebrā un ģeometrijā. Uz liecības man draudēja arī divnieks – ķīmijā. Tad klases audzinātāja gāja par mani aizlikt labu vārdu, lai dod man iespēju labot draudošo nesekmību. Uzvedība. Sākot ar 9. klasi, parādījās pirmās nopietnās simpātijas, un līdz ar to arī kļuva arvien grūtāk stundās mierīgi nosēdēt. Dažkārt sanāca arī kādu stundu nobastot. Vispār man šķiet, ka skola iemāca labas lietas. Pirmkārt, tā veicina disciplīnu un, otrkārt, attīsta gribasspēku. Špikošanas tehnika. Regulāri špikoju matemātikā. Mūsu klasē bija divas meitenes, kuras izcili mācījās. Lai dabūtu labu atzīmi, pie viņām visi stāvēja rindā, arī es. Vai gribētu atgriezties skolā? Vidusskolas laiks man ir palicis atmiņā kā viens no skaistākajiem dzīvē. Labākais bija tā vieglā dzīve, kad ne par ko nav nopietni jāsatraucas. Protams, to visu novērtēju tikai vēlāk.

Rīgas 64. vidusskolas 10. klases skolnieka
Māra Gulbja liecība.
Sekmes vērtētas piecu ballu sistēmā.
Vidējā atzīme: 4,2

Guntars Traubergs, LNT izpilddirektors Sekmes. Tiešām biju uzcītīgs un paklausīgs puika. Šķiet, trijnieks man bija tikai latviešu valodā un dziedāšanā, visos citos priekšmetos – tikai četri un pieci. Dziedāšanā trīs dabūju, jo biju protestējis pret obligāto dziedāšanu korī un vēl atļāvos skolotājai godīgi pateikt, ka opera man nepatīk, jo man liekas, ka viņi bļauj. Ar mācībām nebija it nekādu problēmu, jo man ir ļoti laba atmiņa. Vislabāk man padevās ģeometrija un ķīmija. Ļoti patika visi eksaktie priekšmeti. Uzvedība. Klasē biju pats mazākais un biju visai mierīgs. Kā nekā skolotājas dēls! Ja arī taisīju kādus pigorus, tad parasti tas bija fizkultūras stundās. Špikošanas tehnika. Godīgi sakot, vairs neatceros. Kaut ko jau norakstīju, bet, tā kā man ir ļoti laba atmiņa, tad arī špikeri ir nākuši tikai par labu. Arī tagad nelietoju plānotājus, jo labi atceros visus dienas darbus un tikšanās. Vai gribētu atgriezties skolā? Kādus desmit gadus, kopš beidzu maģistrantūru, neesmu sēdējis pie mācību grāmatām. Pārmaiņas pēc būtu interesanti atkal atgriezties zinību pasaulē.

Ķekavas vidusskolas 10. klases skolnieka
Guntara Trauberga liecība.
Sekmes vērtētas piecu ballu sistēmā.
Vidējā atzīme: 4,2

Jānis Spoģis, TELE 2 mārketinga direktors Sekmes. Mācības man padevās viegli, un tāpēc arī atzīmes bija labas. Ļoti grūti gāja ar krievu valodu, jo ar skolotāju bija izveidojusies pilnīgi nesaderīga savstarpējā ķīmija. Reiz stundas vidū biju izdomājis mazliet iestiprināties un nokodu milzīgu kumosu no tikko kopā ar draugiem nopirktā baltmaizes kukuļa. Protams, tieši tad skolotāja to pamanīja. Nekavējoties tiku izsaukts pie tāfeles, bet mute pilna ar baltmaizi, parunāt nav iespējams… Pēc tam par šo atgadījumu ar draugiem gardi smējāmies. Uzvedība. Atceros gadījumu, kad darbmācības stundā ar urbi caururbu mācību grāmatu. Lielākie podi sākās tad, kad sapratu, ka urbis ir grāmatā iesprūdis un to nav iespējams izvilkt. Bet bija jau par vēlu – skolotājs mani pamanīja, un rezultātā direktora kabinetā tika noturēta audzināšanas stunda aci pret aci. Šī epizode man joprojām ir spilgtā atmiņā. Pamatskolā meitenes vēl nopietni neinteresēja, tādēļ uzsvars tika likts uz izdarībām kopā ar draugiem. Špikošanas tehnika. Praksē pārbaudīta tehnika bija žaketes piedurknes iekšpusē piestiprinātā gumijā iesieta no parastās burtnīcas izgriezta maza burtnīciņa. Ar to varēja brīvi darboties un vajadzības gadījumā palaist vaļā, lai burtnīciņa eleganti pazustu atpakaļ piedurknē. Vai gribētu atgriezties skolā? Protams, labprāt. Forši draugi, nepiespiesta gaisotne, iespēja sastrādāt visādus nedarbus. Skola ir lielisks sociāls notikums.

Rīgas 73. vidusskolas 8. klases skolnieka
Jāņa Spoģa liecība.
Sekmes vērtētas piecu ballu sistēmā.
Vidējā atzīme: 4,5

Edijs Bošs, žurnālists Sekmes. Līdz divniekiem nekad neesmu nokritis. Vecākajās klasēs atzīmes kļuva mazliet zemākas, bet konkrētie cipari liecībā mani nekad nav satraukuši. Skolotāji par mani bieži teica tā: “Tam puisim ir gaiša galva, žēl tikai, ka nemācās…” Skaidrs, ka es biju slinks. Lai gan man arī nekad nebija ambīciju mācīties uz izcilām atzīmēm. Uzvedība. Nebiju baigais bandīts, drīzāk biju prātvēders. Man patika komentēt skolotāju teikto un uzdot papildjautājumus. Iespējams, šai sakarā jau diezgan agri mācībspēkiem sāku krist uz nerviem. Špikošanas tehnika. Nekā tāda īpaša nebija. Matemātikā, piemēram, sēdēju blakus savam labākajam draugam, kuram šis priekšmets labi padevās. Īstenībā biežāk bija tā, ka norakstīja no manis, nevis es no kāda. Vai gribētu atgriezties skolā? Nostalģija pēc skolas laika saistās ar to, ka tolaik varēja atļauties dzīvot bezrūpīgi. Nebija nekādu lielo pienākumu, par kuriem jūties ārkārtīgi atbildīgs.

Rīgas Franču liceja 8. klases skolnieka
Edija Boša liecība.
Sekmes vērtētas piecu ballu sistēmā.
Vidējā atzīme: 3,9

Lai viss būtu godīgi, savas sekmes atklāja arī KLUBA censoņi.

Ivars Āboliņš, KLUBA žurnālists Sekmes. Uz mācībām īpaši neiespringu. Jā, man uz liecības ir bijuši arī divnieki. Nesekmīgs esmu bijis fizikā, ķīmijā, ģeometrijā, algebrā, latviešu un angļu valodā, darbmācībā un literatūrā. Neatceros, ka pēc 9. klases būtu sēdējis pie grāmatām un pildījis mājasdarbus. Ā, bija viena reize, kad gatavojos kultūras vēstures eksāmenam… Tas laikam arī viss. Man šķiet, ka mācīšanās sniedz nevis zināšanas, bet trenē sistemātisku domāšu un radina pie disciplīnas. Uzvedība. No dabas emu mierīga rakstura cilvēks, tādēļ ar uzvedību man viss bija kārtībā. Skolas laikā daudz tusēju Vecrīgā ar draugiem, klausījos pankroku, tā ka manas intereses vairāk saistījās ar dzīvi ārpus skolas. Špikošanas tehnika. Špikoju vienīgi ģeometrijā. Man priekšā sēdēja gudra meitene Lolita Kalniņa, kas ļāva no sevis norakstīt. Bet mums bija visai atbaidoša un tendencioza matemātikas skolotāja. Pat ja kāds cilvēks, kurš viņai riebās, bija izdarījis kaut ko labu, viņa viņam principiāli lika sliktu atzīmi. Arī man viņa savu attieksmi demonstrēja ar sliktām atzīmēm. Vai gribētu atgriezties skolā? Nē. Vienīgais, kas man tad patika, ka bija daudz brīvā laika un nebija nekādu rūpju.

Rīgas 64. vidusskolas 10. klases skolnieka
Ivara Āboliņa liecība.
Sekmes vērtētas desmit ballu sistēmā.
Vidējā atzīme: 5,0

Arnis Martinelli, KLUBA mākslinieciskais redaktors Sekmes. Pamatskolā mācījos vēl krievu laikā, kad bija piecu ballu sistēma. Normāla liecība man skaitījās ar pāris četriniekiem (pārējie nevis trijnieki, bet piecnieki). Nebija problēmas nevienā priekšmetā, bet teicamnieks nebiju nevienu reizi. Īpaši padevās matemātika, biju pat iesaukts par Kalkulatoru vai Arhimēdu… Uzvedība. Bija OK, jo kā pionieru posmvedim bija jābūt par piemēru pārējiem. Gadījās arī konflikti, bet vienmēr skolotāji mani aizstāvēja, jo labi mācījos. Špikošanas tehnika. Visi vienmēr man prasīja nošpikot. Tā pelnīju novelkamās bildītes un citus niekus. Kaut kā biju apguvis skolas materiālu jau trīs gadus uz priekšu (brālis ir trīs gadus vecāks). Vai gribētu atgriezties skolā? Jā, bet ne šajā skolā un ne šajā dzīvē…

Rīgas 69. vidusskolas 7. klases skolnieka
Arņa Martinelli liecība.
Sekmes vērtētas piecu ballu sistēmā.
Vidējā atzīme: 4,8

Māris Riekstiņš, ārlietu ministrs

Sekmes. Ilgus gadus mana liecība nemainīgi sastāvēja tikai no piecniekiem, vienīgi vecākajās klasēs parādījās kāds četrinieks un trijnieks. Manuprāt, tas, vai attiecīgais priekšmets patīk vai ne, atkarīgs no tā, kā skolotājs to pasniedz. Man patika ķīmija, fizika, arī dziedāšana un vācu valoda labi padevās. Kritisko priekšmetu man nebija. Uzvedība. Lai arī man bija labas atzīmes, šad tad bija problēmas ar uzvedību. Biju ļoti aktīvs puika. Vai dieniņ, kādus tik podus negāzām! Lai nenotiktu militārās apmācības stunda, izdomājām nocelt tāfeli. Tad vecāko klašu skolēni bija uztaisījuši simbolisku kapakmeni vienam no skolotājiem. Skolēni bija sajūsmā, bet skolas vadība organizēja izmeklēšanu… Špikošanas tehnika. Atzīšos grēkā – jā, es skolā špikoju. Ļoti efektīvs veids ir mazas lapiņas spraust pie šlipses. Vai gribētu atgriezties skolā? Katram laikam ir savs šarms, un nedomāju, ka man gribētos atgriezties skolā. Pozitīvākais skolas gados ir tas, ka tev ir salīdzinoši daudz brīvā laika, bet diemžēl tikai pieaudzis saproti, ka šo laiku vajadzēja izmantot lietderīgi.