Mazā Jūlija skolas gados bijusi
ārkārtīgi populāra un puiši kāvušies pat par iespēju pavadīt meiteni uz mājām.
(Ukrainiski - Юлія Володимирівна Тимошенко) Dzimusi 1960. gada 27. novembrī Dņepropetrovskā. Meitas uzvārds Grigjana,
taču vēlāk pieņēmusi mātes uzvārdu – Teļegina. Skolu pabeigusi 1977. gadā. Arī
sabiedriskajā dzīvē meitene bijusi aktīva – bijusi klases līdere, gatavojusi
sienasavīzi un aizrāvusies ar vieglatlētiku. Mazā Jūlija skolas gados Juļa
bijusi ārkārtīgi populāra un puiši kāvušies pat par iespēju pavadīt meiteni uz
mājām.
Vēsture klusē, ko topošā politiķe darījusi nākamo divu gadu laikā, taču
1979.gadā viņa iestājusies Dņepropetrovskas valsts universitātē, kur uzsākusi
ekonomikas un kibernētikas zināšanu apgūšanu.Tajā pašā gadā Jūlija Teļegina apprecējās ar Aleksandru Timošenko un jau nākamajā gadā pasaulē laida meitu Jevgēņiju.1984.gadā J. Timošenko ar izcilību pabeidza universitāte un uzsāka inženiera-ekonomista darbu Dņepropetrovskas mašīnbūves rūpnīcā.
Savukārt Garbačova „perestroikas” iedrošināta 1988.gadā kopā ar vīru uzsāk uzņēmējdarbību – tiek atvērta videonoma.
No 1989. līdz 1991.gadam pilda komercdirektora pienākumus jaunatnes centrā Termināls. Paralēli šiem pienākumiem jau 1990.gadā sāka tirgoties ar naftas produktiem.
1991.gadā J. Timošenko jau ieņem komercdirektores un vēlāk ģenerāldirektores amatu PSRS – Kipras kopuzņēmumā Korporācija Ukrainas benzīns, kas vēlāk pārtapa par Ukrainas vienotās energosistēmas (ЕЭСУ).
Ukrainas vienoto elektrosistēmu prezidentes amata pienākumus J. Timošenko pildīja no 1995. līdz 1997.gadam. Savukārt jau 1996.gadā viņa kļuva par Ukrainas Parlamenta deputāti.
1997.gadā J. Timošenko ieņem politiskās apvienības Gromada priekšsēdētāja vietnieka amatu, bet 1998.gadā no šīs apvienības atkal tiek ievēlēta Parlamentā. Tomēr jau 1999.gadā viņa pamet Gromadu un uzņemas jaunās partijas un Parlamenta frakcijas Batjkivščina vadību.
1999.gadā J. Timošenko kļūst par vicepremjeru Viktora Juščenko valdībā un vada valsts enerģētikas lietas.
Tomēr 2001.gadā J. Timošenko tiek atbrīvota no šī amata, jo Krievijas un Ukrainas prokuratūras pret viņu uzsākušas izmeklēšanu par darbību Ukrainas vienotajās energosistēmās. 2001.gadā viņa nodibina Jūlijas Timošenko Bloku (BJuT) un jau 2002.gadā BJuT Ukrainas parlamentā iegūst 22 vietas. Tā paša gada rudenī J. Timošenko aktīvi piedalās protesta akcijās pret Ukrainas prezidentu Leonīdu Kučmu. 2004.gadā BJuT un Viktora Juščenko vadītais politiskais spēks Naša Ukraina paziņo par koalīcijas izveidošanu, lai atbalstītu V. Juščenko kandidatūru prezidente vēlēšanās.
2004.gada novembrī J. Timošenko kļūst par vienu no Oranžās revolūcijas līderiem. Revolūcijas rezultātā valstī notiek atkārtotas prezidenta vēlēšanas, pēc kurām par valsts vadītāju kļūst V. Juščenko.
2005.gadā J. Timošenko kļūst par premjerministru, bet septembrī, izgaismojott „oranžo” nesaskaņas, viņa šo amatu zaudē.
2006.gadā BJuT vēlēšanās piedalās patstāvīgi un kļūst par otro veiksmīgāko partiju.
2007.gada aprīlī V. Juščenko atlaiž Ukrainas parlamentu, vairākkārt tika noteikti atkārtoto vēlēšanu datumi, bet vēlēšanām notiekot, BJuT atkal kļūst par otro atbalstītāko partiju.
5 fakti par Jūliju Timošenko:
Patīk ģērbties dārgos un izmeklētos tērpos. Dod priekšroku Luis Vouitton, un Chanel brendiem. Ilgu laiku bijusi brunete, taču nu par to jau sākuši piemirst. Viņa katru dienu tērē 40 USD par friziera pakalpojumiem, kas rūpējas par J. Timošenko „firmas frizūru”. Ļoti patīk gatavot un viņas iemīlētākās receptes ir Ukrainas borščs un krievu pankūkas. 2005.gada jūlijā J. Timošenko iekļuva žurnāla Forbes veidotā pasaules ietekmīgāko sieviešu topa 3.vietā.
