Normal 0 MicrosoftInternetExplorer4 table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm; mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan; font-size:10.0pt; font-family:"Times New Roman";}
Nu tā, lai atzīmētu šī ūsainā onkulīša nāves dienu, izdomāju uzcept nelielu rakstiņu par šo despotisko mušumaisu, ko mūsdienās vajadzētu drukāt uz tualetes papīra.
Tātad, šī lielā sērga, kas ir pazīstama zem Staļina pseidonīma, uzbruka pasaulei tajā tālajā 1878. gada 8. decembrī. Kropļa „early life” nav īsti vērts iedziļināties, jāņem vērā tikai fakti, ka tad viņš atklāja sava nākotnes gultas partnera, sifiliķa Uļjanova (Ļeņins, for fuck sake!) ķēpājumus un 1903. gadā pievienojās viņa noziedzīgajam sindikātam.
Ave Satan, sifiliķis Uļjanovs nosprāga tā kunga 1924. gada 21. janvārī, un mūsu mazais gruzīnu puika atrada pāris citus gultas biedrus, ar kuriem galu galā nāca pie varas.
No 1927, līdz pat 1939. gadam, Staļinonkulis veidoja visādus mēslus, tai skaitā pastiprināja cenzūru, sāka nogalināt nevainīgus ļautiņus, iznīcināja zinātni un kultūru, veica industrializāciju, solīja utopiju, rīkoja geju praidus, brauca ratos dzēruma stāvoklī, veica netiklas darbības ar citplanētiešiem, apēda visu nabadzīgo ļautiņu maizi, apčurāja citu nāciju svētākos pieminekļus un aizceļoja laikā, lai varētu notēlot sevi pirmajā Red Alert.
Kā jau visiem zināms, 1939. gadā sākās WWII. Ap to laiku mūsu laimīgais varmāka sāka tusēt ar Fīreru un aizdeva viņam ideju par koncentrācijas nometnēm. 23. augustā šie divi interesantie cilvēciņi noslēdza tā saukto Molotova – Rībentropa pakaļu, kas ar klizmu sadalīja Eiropu divās daļās, vēlāk uzceļot dzelzs tualetes papīru starp tām. Diemžēl mūsu oriģinālais emo puika izrādījās gudrāks un pārkāpa šo līgumu 1941. gada 22. jūnijā. Pāris mēnešus vēlāk, mūsu visu tautu un cilvēku učiks un fāterītis sāka līst pēcpusē sabiedrotajiem, muldot, ka palīdzēšot sakaut Fīreru. 5. decembrī Staļina noziedzīgais sindikāts sāka spiest Fričus atpakaļ uz Vērmahtu, pa ceļam darot visādas maucības, par ko viņus visus kā vienu vajadzētu izkastrēt. Mums visiem zināmajā datumā, šie maitas iegāja Berlīnē, nospēra pāris kaulus, nosaucot tos par Ādolfa Hitlera un Evas Braunas mirstīgajām atliekām un laikam brauca mājās (kā tad...).
45. gadā beidzās farss, ko mēs pazīstam kā WWII. Nu bija sabiedroto kārta līst dirsā un tā mēs uz 50 gadiem iegrābāmies mēslā līdz plecam un vēl šodien cenšamies mazgāt nost mēslus no plaukstas. No 45. līdz 53. gadam turpinājās visa sindikāta darbība pilnā sparā un mūsu asiņojošās brūces tika drāztas, līdz , ne no šā, ne tā, vecais perdelis atstiepa kātus visiem zināmajā 1953. gada 5. martā.
Vēl mūsdienās atrodas nekrofili, kas gribētu pārgulēt ar šo Mario klonu. Ar pirkstu ne uz vienu netaisos rādīt (Ždanoka, Plinners, un pārējie no kreisā zvēru un putnu dārza). Mūsdienās var atrast vēl interesantus faktus par šo seska gabalu, kā piemēram, http://en.wikipedia.org/wiki/Stalin no kurienes es būtībā ņēmu visu info, vai arī http://lv.neciklopedija.org/wiki/Sta%C4%BCins kāda cita interpretācijā.
