Katrā profesija ir cilvēki, kuri ir bijuši tik izcili sava mākslā, ka tagad viņi ir kā lielisks paraugs visiem jaunajiem māksliniekiem. Tādēļ arī šomēnes man ir tas gods iepazīstināt Tevi ar vienu no izcilākajiem visu laiku iluzionistiem – Hariju Hudini.
Harijs Hudini (īstajā vārdā Ēriks Weiss) bija ungāru izcelsmes iluzionists, izmukšanas mākslas meistars, kaskadieris, aktieris un filmu producents. Viņš arī bija slavens skeptiķis, kurš atmaskoja daudzus šo laiku šarlatānus.
Harijs piedzima 1874. gada 24. martā septiņu bērnu ģimenē. Viņš kopā ar savu ģimeni emigrēja uz USA 1878. gada 3. jūlijā, kad viņam bija tikai četri gadi.
Maģijas karjeras sākumā viņš nelepojās ar īpašiem sasniegumiem. Toreiz viņš koncentrējās uz kāršu trikiem. Tajos laikos viņš sevi dēvēja par „Kāršu Karali”. Bet ar laiku viņš sāka aizrauties ar izmukšanas trikiem. Rādot maģijas trikus viņš iepazinās ar savu sievu.
Harijs ātri kļuva populārs Eiropā. Viņš braukāja pa daudzām Eiropas pilsētām, kur viņš izaicināja vietējās varas iestādes ieslodzīt viņu rokudzelžos un iemest izcilo burvi cietumā. Daudzās no šiem iestādēm viņš bija galīgi izģērbts un tika kārtīgi izmeklēts. Maskavā Hudini pat paspēja izmukt no Sibīrijas cietuma transporta mašīnas. 1904. gadā, pēc savas Eiropas tūres, Hudini atgriezās Amerikā, kur viņš nopirka māju par 25 000 ASV dolāru.
No 1907. līdz 1910. gadam Hudini ar lieliem panākumiem uzstājās ASV. Viņš atbrīvoja sevi no cietumiem, roku dzelžiem, ķēdēm, striķiem un trako krekliem, daudzreiz pat karājoties ar kājām gaisā visu cilvēku priekšā. Vēlāk Hudini izmuka pat no tik trakām lietam, kā piena kanna piepildīta ar alu.
1912. gadā Hudini izgudroja savu pašu iespaidīgāko izmukšanu, kurā viņš karājās ar kājām gaisā iespundēts ar ūdeni pārpildītā stikla traukā. Šis priekšnesums prasīja Hudini aizturēt elpu vismaz 3 minūtes. Šo priekšnesumu viņš rādīja līdz pat savas karjeras beigām.
Houdini nomira no sekundāra peritonīta, kas radās apendicīta plīsuma dēļ. Tiek runāts, ka Houdini mira viena sava kaskadiera trika dēļ, kad viņš demonstrēja, ka var saņemt vairākus atkārtotus sitienus sev pa vēderu. Houdini pats teica, ka ja viņam būtu bijis vairāk laika sagatavoties sitieniem, viņš būtu labākā forma tos saņemt.
Hudini jau slimoja ar apendicītu dažas dienas pirms tam. Viņa apendicīts visticamāk pārplīstu arī bez traumas, tomēr ar stiprām sāpēm Hudini turpināja izvairīties no mediķu palīdzības.
Kad Hudini atbrauca uz Garricka Teātri Detroitā 1926. gada 24. oktobrī, tā bija viņa pēdējā uzstāšanās. Viņam jau bija 40o C augsta temperatūra un tomēr viņš kāpa uz skatuves.
Aculiecinieki teica, ka viņš zaudēja samaņu šova laikā, tomēr viņam palīdzēja atgūt samaņu un viņš turpināja šovu. Pēc tam viņš tika stacionēts Detroitas Greisas slimnīca. Hudini nomira no peritonīta apendicīta plīsuma dēļ 52 gadu vecumā 1926. gada 31. oktobrī.
