Favorītisma "zvaigznes".6

Diāna de Puatjē (1499-1566) Francijas karaļa Henrija II favorīte. Viņa bija neiedomājami skaista- pareiziem sejas vaibstiem, veselīga sejas āda, ļoti melni mati. Mēļoja, ka viņa savu skaistumu esot ieguvusi pateicoties burvju dzirām. Patiesība viss bija savādāk. Viņa modās sešos no rīta, gāja ledainās vannās un vairākas stunda medīja zirga virsū savu dzinējsuņu pavadībā. Diāna baudīja kazas piena vannas, izvairījās no tolaik sieviešu vidū ļoti populārā pūdera, lūpu krāsas un vaigu sārtuma, jo uzskatīja, ka tas bojā ādu. Viņai bija trīs skaistuma noteikumi, kuri paredzēja neuztraukties, nekad nemīlēt un nebūt līdzjūtīgai. Daudzi centās attēlot viņas gaitu, žestus. Viņas skaistuma kritēriji bija šablons, kuram centās tuvoties gan viņas dzīves laikā, gan pēc nāves. Diānas skaistuma kritēriji: Trim lietām jābūt baltām- ādai, zobiem, rokām; trim melnām- acīm, uzacīm, skropstām; trim skaistām- zobiem, vaigiem, nagiem; trim garām- ķermeni, matiem, pirkstiem; trim īsām- zobiem, ausīm, pēdām; trim šaurām – lūpām, viduklim, potītēm, trim pilnīgām- rokām, gurniem, ikriem; trim mazām- degunam, krūtīm, galvai.

Anna de Pisseleu (1508-1576) Francijas karaļa Franciska I favorīte. Izmantojot savu ietekmi uz karali, nodrošināja savus radiniekus ar labām darba vietām.

Antenaisa de Mortemarta (1641-1707) bija Luija XIV favorīte pēc Luīzes de La Vallieres. Dzemdēja karalim septiņus bērnus, izdzīvoja seši. Zaudēja karaļa uzticību, jo bija aizdomas par to, ka viņa vēlējās to noindēt. Dzīves nogalē palīdzēja nabagiem.

Francuāze de Mentenona (1635-1719). Luijs XIV pievērsa viņai uzmanību, kad Antenaisa de Mertemorta (favorīte) uzaicināja Francuāzi par bērnu aukli. Luisam iepatikās Francuāzes uzmanīgā un mīlestības pilnā attieksme pret viņa bērniem. Luijs XIV pēc savas karalienes nāves slepus apprecēja Francuāzi. Viņa vadīja nabadzīgu muižnieku meiteņu skolu.

Luīze de La Valliere (1644-1710) bija Luija XIV favorīte. Viņa neatšķīrās ar īpašu daiļumu un bija kliba, toties Luīzei izdevās savaldzināt karali ar savu piemīlīgumu un laipno dabu. Dzemdēja četrus dēlus karalim, bet dzīvi palika divi.

Marķīze de Pompadūra (1721-1764). Kopš 1745.g. oficiālā Francijas karaļa Luija XV favorīte. Bija izglītota sieviete- zināja mūziku, gleznoja un dziedāja. Gleznās bieži attēloja ar grāmatu rokās, viņa ar to gribēja parādīt savu inteliģenci. Viņa vadīja ārējo un iekšējo Francijas politiku. Karalis viņai uzticējās un bija gatavs pildīt visas viņas kaprīzes. Viņa tērēja prātam neaptveramas naudas summas tērpiem, kosmētikai, teātrim, dārgakmeņiem un apkalpojošajam personālam. Viņa radīja jaunu modi. Pompadūra ir svarīgākā, talantīgākā un netikumīgākā no visām karaļu mīļākajām.

Grāfiene Dibarī (1743-1793) francijas karaļa Luija XV favorīte. Galmā bija galvenā intrigante un dēkaine. Bija intīmas attiecības ar sievietēm, viena no tām marķīze Rozena. Mira uz giljotīnas, sākumā viņu publiski pēra, tad giljotinēja.

Lola Montez (1821-1861)- īru aktrise un dejotāja. Kopš 1843.g. sevi pasniedza kā spānieti. Būdama Bavārijas karaļa Luija I favorīte, ietekmēja karaļvalsts politiku. Aizbraukusi uz ASV, kļuva par aktrisi.