Dmitrijs Ivanovičs Mendeļejevs (1834—1907)
Bijis ievērojams krievu ķīmiķis un fiziķis. Dzimis Toboļskā skolotāja ģimenē. Beidzis Galveno pedagoģisko institūtu Pēterburgā, papildinājis zināšanas Heidelbergas universitātē. Strādājis par profesoru Pēterburgas universitātē. Mendeļējeva pētnieciskā darbība aptver daudz dažādu ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas, fizikas, meteoroloģijas, pedagoģijas, gaiskuģniecības un citas zinātniskās nozares. Strādādams pie mācību grāmatas “Ķīmijas pamati,” izdarījis vienu no izcilākajiem dabaszinātnes vispārinājumiem—atklājis elementu periodiskuma likumsakarību un 1869.gadā izstrādājis ķīmisko elementu periodisko tabulu. Mēģinājis eksperimentāli pamatot viedokli, ka šķīdumi ir šķidras disociējošas sistēmas, kas sastāv no šķīdinātāja, izšķīdušas vielas un to mijiedarbības produktu—nestabilu ķīmisko savienojumu molekulām. Šie Mendeļejeva teorētiskie priekšstati par šķīšanas procesu un izšķīdušo vielu ķīmisko mijiedarbību ietverti mūsdienu šķīdības teorijās. Izstrādājis precīza svara teoriju. Panācis metriskās mēru sistēmas ieviešanu Krievijā. 1887.gadā veicis lidojumu ar gaisa balonu, lai novērotu saules aptumsumu un pētītu atmosfēras augšējos slāņus. Bijis viens no Krievijas Ķīmijas biedrības dibinātājiem. Mendeļējeva vārdā nosaukts krāteris uz mēness, zemūdens kalnu grēda Ziemeļu Ledus okeānā, vulkāns Kuriļu salās, līdzenums Špicbergenā un ķīmiskais elements—mendeļejevijs. Ievērojamais zinātnieks miris un apbedīts Pēterburgā.
Kāpēc rakstam ir nosaukums "Cilvēks, uz kura sapņiem balstās zinātne"? Daudzi taču zina slaveno teiksmu, ka Mendeļēeevam viņa periodiskā tabula parādījusies sapnī pēc ilgu gadu darba šinī jomā. Pēc Mendeļejeva atklājumiem uz priekšu ir gājušas visas zinātnes nozares, jo gan autobūvei, IT lietām, fizikai, bioloģijai, visam pamata ir tieši kīmija. Apbrīnojami cik daudz zinātnes labā spēj paveikt viens cilvēks ar sapni.
