Ceļojums progresīvajā mūzikā- Sons Of Apollo1

Sons Of Apollo ir mūsdienu progresīvā metāla supergrupa, kuru 2016. gadā izveidojuši Maiks Portnojs( ex- Dream Theater, The Neal Morse band), Billijs Šihans( The Winery Dogs, Mr. Big) , un Dereks Šerenians( Planet X, ex- Dream Theater). Patiesībā, sākumā šo grupu bija plānots dibināt vēl 4 gadus agrāk, kad 2012 šo procesu mēģināja sākt Maiks Portnojs un Billijs Šīihans, kuri uzaicinādami Dereku Šerenianu gribēja dibināt līdzīgu pilnvērtīgu grupu kā "Dream Theater". Ja tiešāk, tad konkrēti Šerinians un Portnojs kad agrāk 4 gadus spēlēja kopā šajā grupā, gribēja atkal spēlēt kopā. Bet kautkā tā notika, ka vairāk par šiem trijiem mūziķiem grupā nezkāpēc vainu negribēja nākt, vai bija kādi citi iemesli. Beigās tomēr grupā ienāca ģitārists Tonijs Makalins( Tonny MacAlpine) , un kopā viņi nospēlēja dažus koncertus. Grupa tā arī saucās- "Portnoy Sheehan Macalpine Sherenian". Izlaiduši koncerta albūmu, viņi taisījās sākt darbu pa nopietno, bet tad Makalpins atteicās turpināt spēlēt, savas smagās slimības dēļ, un čaļi atkal palika trijatā. Vēlāk radās ideja dibināt trio grupu, bet Derekam Šerenianam tāda ideja nepatika, un viņš aizgāja.
Pēctam grupai pievienojās Ričijs Kotzens(Richie Kotzen) un izveidojās trio "The Winery Dogs". Bet tas jau ir cits stāsts. Un tad, 2016. gadā Portnojs Šīhans, un Šerenians atkal sanāca kopā, un šoreiz reāli nolēma dibināt pilnvērtīgu grupu, un pabeidza sastāvu ar ģitāristu Ronu "Bumblefoot" Thalu( ex-Guns`n`Roses, Bumblefoot) un vokālistu Džefu Skottu Sotto (Sotto). Tālāk šie čaļi sāka pa nopietno taisīt "muzonu) un debutēja ar singlu "Alive" angļu un spāņu valodās( otrs nosaukums ir "Tengo Vida"😉 neilgi pirms albūma iznākšanas. Otrs singls apliecināja, grupas smago pusi- tā bija dziesma "Signs Of The Time". Un tad beidzot vēl pēc laika iznāca vesels albūms ar nosaukumu "Psychotic Symphony"(2017). Ko es varu pateikt par šo albumu.... nu pirmkārt, es arī no paša sākuma neīsti sapratu ideju, ka progresīvā metāla grupā var būt hardroka ģitārists un vokālists. Bet kopumā čaļiem labi sanāca šis albūms, tajā ir skaista ievaddziesma "God of the sun" ar tādu smagu taustiņu riffu, tā ka bija uzreiz skaidrs, ko es klausos. Vēlāk dziesma iesākās ar diezgan tādu austrum veidīgu melodiju, un pa bišķītim tas viss pārgāja uz hardroka skaņu. Tālāk albums skanēja interesanti, ar daudziem skaistiem taustiņu un ģitāras solo, un, kas citos albumos notiek ne vienmēr, pēdējā dziesma albumā ir instrumentāla. Kopumā albums man patika, it īpaši tādas dziesmas, kā "Oblivion", "Divine Addiction", un "Opus Maximus". Pēc albuma grupa sāka pasaules tūri. Un jau iepriekšējā gada 31. augustā jau iznāca pirmais koncerta albums- "Live with the Plovdiv Psychotic Symphony". Koncerts tika spēlēts uz estrādes, ar simfonisko orķestri, un korveidīgu back-vokālu. Tajā grupa izlēma spēlēt ne tikai savas dziesmas, bet arī kaverus( svešas, šajā gadījumā leģendāru izpildītāju dziesmas) tādām grupām, kā "Rainbow", "Dream Theater", "Ozzy Osbourne", "Pink Floyd", "Aerosmith", "Queen", un "Led Zeppelin". Man šķiet, skanēja gupa šajā koncertā ļoti labi, un tieši personīgi man šī par brīnumu bija pirmā grupa, kuras koncerta albumā varēju dzirdēt tīru vokālu, bez jebkādām apdarēm. Tas mani ļoti pārsteidza, labā ziņā. Bet, ja nu sākām par vokālu, tad savām dziesmās Džefa balss skanēja ļoti labi, bet kad tika spēlēti kaveri, piemēram dziesmas "The Show Most Go On" no grupas "Queen", vai "Just Let Me Breath" no "Dream Theater", varēja dzirdēt, ka ne visai viņam sanāk izvilkt augšas, diemžēl. Dziesmā "Just Let Me Breath", starpcitu, man šķiet tāpēc, sarežģītās, augstuma ziņā vietas piedziedāja ģitārists Bumblefoot. Ziņas par nākamo studijas albumu sāka parādīties 2019. gada otrajā pusē, kad parādijās singls "Goodbye Divinity". Šī dziesma man personīgi ne īpaši patika, pārāk viņa man atgādināja "Dream Theater" dzismu "New Millennium"(1997). Pats jaunais albums iznāca 2020. gada 17. janvārī. Spriežot pēc albuma bildes, grupa izlēma lieki uzmanību nepieveltīt tajai, un darīt līdzīgi, kā viena cita grupa "Whitesnake" - atstāt vidū grupas ģerboni, augšā grupas nosaukumu, un lejā albuma izlaišanas gadu. Albums saņēma nosaukumu "MMXX", un tā bilde no iepriekšējās atšķirās tikai ar to, ka fonā bija kosmoss, un ģerbonis bija pārkrāsots violetā krāsā. Nu jau jaunais albums man likās nedaudz smagāks, nekā iepriekšējais, bet, kā vienmēr, šeit varēja sadzirdēt "citas grupas" dziesmās, dažviet pat bez liekas piepūles, diemžēl. Kā piemēru, varu parādīt vienu no garākajām, un neskatoties uz visu, laikam arī mīļāko dziesmu "King Of Delusion", kurai sākuma rifs bija tieši no Ozzija Osborna dziesmas "Perry Masion". Kā otra nedaudz "nozagta paveida dziesma" bija trešais šī albuma singls "Desolate July". Dziesma, protams, pasmaga, un veltīta viena mūziķa Deivida "Z" atmiņai. Bet sākums ir nozagts no "Dream Theater" dziesmas "A Change Of Seasons". Principā, albums sanāca skaists, smags, bet, teiktu necik ne labāks par iepriekšējo.
Pēc jaunā albuma iznākšanas, grupa sāka pasaules tūri, kura apmēram pusceļā, dēļ "ārkārta situācijas" tika pārtraukta- čaļi nospēlēja tikai pirmos 2 vai 3 koncertus eiropas tūrē, un viss. Konceti pārnesti uz nākamo gadu.
Patiesībā, laba grupa, man patīk!