Iepriekšējā 2019. gada februārī grupa Dream Theater laida pasaulē jaunu albūmu "Distance Over Time", un protams, ka pēctam bija jāsāk spēlēt pasaules tūre par godu šim albumam. Un tad atklājās, ka tieši tajā gadā grupai bija veselas četras jubilejas albumiem- 10 gadi albūmam "Black Clods& Silver linings"(2009), 20 gadi "Metropolis pt.2- Scenes From A Memory"(1999), 30 gadi "When Dream and Day Unite"(1989), un dzimšanas gads jaunajam albūmam.
Grupa izlēma palikt pie otrā varianta, laikam tādēļ, ka albums ir vispopulārākais no visiem pārējiem. Atgādināšu, ka Dream Theater jau spēlēja pilnu albumu "Scenes From a Memory" 2001. gada koncerta albumā "Metropolis 2000: Scenes From New York", tāpēc būs, ar ko salīdzināt😉
Tātad, viņi devās iepriekšējā gada martā jaunajā tūrē, ar nosaukumu "Distance over time, celebrating 20 years from Scenes From A Memory Tour". Spēlēja viņi to ilgi, līdz šī gada martā viņu neapturēja situācija ar covidu. Un jau tieši tad tika anonsēts jauns koncerta albums koncertam, kurš tika pa veselām divām naktīm nospēlēts Londonā. Jau tūres laikā, protams, kā vienmēr, fani filmēja koncertus, un īpaši akcentēja vokālista Džeimsa LaBrī gandrīz beigto balsi. Itīpaši populārs internetā palika video, kur vokālists dziedāja dziesmu "Scene six- Home". Dziesma pattiešam ir sarežģīta, es neredzu jēgas apsmiet cilvēku, kurš caur lielām grūtībām reāli cenšas nodziedāt.
Setlists, kā koncerta albumam, tā arī pilnīgi visai tūrei bija šāds:
1. Intro/ Untethered Angel (no jaunā albuma)
2. A Nightmare To Remember (pirmo reiz koncerta versijā pēdējos 11 gados)
3. Fall Into The Light (atkal no jaunā albuma)
4. Barstool Warrior (un atkal no jaunā albuma)
5. In The Presence Of Enemies (no 2007. gada albuma)
6. Pale Blue Dot (un atkal no jaunā albuma)
--pauze--
7-19. Viss "Scenes From A Memory" albums
20. At Wit`s End( no jaunā albuma skaista balāde)
21. Paralyzed( bonusa dziesma, arī no jaunā albuma, ASV tūrē viņas vietā bija "Pull Me Under)
Tātad, manas domas par koncertu: kopumā sanāca viss labi, iespaidīgi, ar savu uguntiņu(par brīnumu). Īpaši labi skanēja Džordans Rudess, nebija, paldies Dievam, problēmas ar "saspiestu" basģitāras skaņu Džonam Majangam, ļoti laba bungu skaņa, tikai nedaudz nepatika, kā skanēja ģitāra. Pat arī Džeimsam LaBrī skanēja balss samērā labi, protams, ar visu vokāla pievilkšanu, bet ne tik stipri redzami, kā iepriekšējā koncerta albumā. Vokālā fantāzija LaBrī vēljoprojām nav zudusi, un protams, Džons Petručī atkal izpildīja back-vokālu Portnoja, un LaBrī balsīs🙂
Koncertā īpaši patika satriecošās dziesmas "Finally Free" beigas, un arī nākamās dziesmas beigas. Nedaudz bēdīgi, ka muzikantiem pietrūka fantāzijas kaut vai vismaz bišķiņ paimprovizēt, "modificēt" kādas dziesmas skanējumu. Ar to labāk paveicās iepriekšējā, neoficiālajā koncerta albūmā, kur tika spēlēts viss albums "Images And Words". Tāpat arī šeit nebija neviena nopietna kāda instrumenta soliņa, ja nu tikai tā, simboliski, gandrīz neievelkot dziesmu. Ļoti patika Maika Mandžīni bungu mākslinieciskā apdare.
Kopumā, viss bija labi, žēl tikai, ka pirmais koncerta oficiālais albums pēdējos 6 gados😞
Pirms šī šedevra katrs, no grupas muzikants instagramā skaisti intrigoja fanus. Dažs labs jau sapriecājās, ka šis "lielais gadījums" ir Maika Portnoja atgriešanās... līdz tam es vēl šaubījos, vai ir vēl palicis kāds cilvēks, kurš uz to cer.
