par nikolaju valujevu.
PS. pati to visu tulkoju, iespējams būs kļūdiņas.. un bilu arī diezko daudz nav.. :(
Dzimis ļeņingradā 21 augusta 1973 gada 10 rītā. Svēra 3kg un 200g. garums - 51cm. Nikolaja dēls pārpsēja pašu nikolaju par 500g un 2cm.
Bēnudārzā es jau biju garākais grupiņā par 1 galvu. 1 klasē biju skolotajas garumā. Visi domāja, ka paliku uz otru gadu. Tiesa gan, ka skolotaja nebija īpaši gara, bet mūsu vienādais garums visus iespaidoja. Mani vecāki Sergejs Nikolajevs, un māte Nadežda Mihailovna, arī viņi neatšķīrās ar garumu, māte bija īsāka par 2cm par tēvu, un tēva garums bija 1.68cm. Gēni laikam pārgāja pie manis no mana vecvectēva kurš bija garāks par 2m. žēl, ka visas viņa fotogrāfijas sadega ļeņigradas blokādē. Stāstīja Nikolajs.
Bērna gados kā jau visi zēni es spēlēju futbolu. Ziemā spēlējām hokeju. Dēļ tā pat pagalmā ar zeniem uztaisījām savu `ledus halli`. Visas spēles man sagādā grūtības. Es vienkārši nebiju tik ātrs kā citi. Viņi bija ātrāki par mani. Vasarā mēs visu dienu pavadījām pie ezera, braukājām uz velosipēdiem. Ezerā man vislabāk patika makšķerēt, tēvs man iemācija to bērnudarza laika gados. Viņš bija lielisks makšķernieks. Turpināja Nikolajs.
Mācoties skolā 5klasē es sāku spēlēt basketbolu. Pēctam pārgāju internāt skolā ļeņingradā. Basketbola mačā es guvu čempiona kausu krievijas jauniešu līgā. Turpināja tālāk Nikolajs.
Mācoties tajā pašā skolā es sāku nodarboties ar vieglatlētiku un novēlēju tai 6 gadus. Mani ļoti ieinteresēja diska mešana. Teica Nikolajs.
Savu nodarbi ar vieglatlētiku es sāku vairāk kā ar labiem rezultātiem. Un tad tālāk es kļuvu par masterklases diska metēju. Tālāk teica Nikolajs.
Pēc skolas beigšanas mācījos vēl 2 gadus sporta akadēmijā. Labi beidzot akadēmiju pārgāju uz insitūtu.
Nodarboties ar boksu es nolēmu 20gados. Bet mans pirmais trenniņš notika 1993.gada pavasarī. Bija ļoti grūti apgūt visus boksa paņēmienus 20 gados. Viss bija kā jaunums : skriešana, lēcieni, kaušanās ar partneriem, apgūt tehniku maisa sišanā, kaušanās ar ēnu. Priekš manis pakāpeniski atverāš jauna pasaule, pavisam man nepazīstama, bet tajā pašā laikā ļoti interesanta.
Mans pirmais trenneris bija, Oļegs Šalaevs. Savā laikā viņš pārdzīvoja ļoti daudz kaujas Vācijā. Vācieši viņam iedeva vārdu `pitbulls` jo viņš cīnījās pēc savas nodabas. Pirmos soļus boksā es spēru pie viņa vadīšanas.
Mans pirmais lielākais sasniegums bija 15oktobrī 1993gadā Berlinē. Tajā dienā es cīnījos ar amerikānieti Džonu Mortenu. Es guvu uzvaru 2raundā ar nokautu. Manas dzimtās pilsētas čempionātā guvu otro vietu. Pēc dažām cīņām es boksējos arī krievijas 1994 gada čempionātā, kurš norisinājās Sanktpēterburgā un guvu sudraba medaļu. Pēctam noskaidrojās ka mana pirmā cīņa berlīnē izrādījas profesionāla un man vajadzēja sākt nodarboties ar prof. boksu.
Pateicoties boksam es apceļoju visu pasauli, kur tik es cīnījos. Es cīnījos austrālijā, Japānā, dienvid korejā, ASV, čehijā, vācijā, ukrainā, baltkrievijā.bet tiesa gan savu pirmo uzvaru es svinēju dzimtenē. 1999 gadā dzimtajā pilsētā es kļuvu par krievijas čempionu. Nākamajā gadā es ieguvu čempiona titulu. Un tad es to atkal ieguvu 5 reizes.
Esmu precejies. Savu līgavu sastapu drauga d-dienā. Ar laiku mūsu attiecības parauga lielās jūtās, kam kā pierādījums ir mūsu dēls Griša. Laiks mani un Gaļu iespaidoja dažādi. Mēs dzīvojam Sankt-Pēterburgā. stasta nikolajs.
+ nikolajs ir
smagākais un garākais (213 cm) boksa čempions. Savas karjeras laikā izcīnījis 50 uzvaru un 1 reizi zaudējis.
