Šis teksts bija iecerēts kā anotācija BBC filmai "Bairons" (2003), bet es sarakstīju tik daudz, ka nācās rakstu sadalīt. Sausie fakti tika kino rakstam, viss interesantākais - šim.
Bairons4
41
0
Lords Bairons (22.01.1788 - 19.04.1824) tiek uzskatīts par pasaulē pirmo slavenību un viņa ekstravagantie izgājieni – kā agrā jaunībā, tā vēlāk - tiek stāstīti no paaudzes paaaudzei. Piemēram, uzsākot studijas Kembridžā Bairons atveda sev līdzi lāci. Universitātes noteikumi aizliedza turēt suņus, bet par lāčiem tur nekas nebija teikts. Bairons dzēra vīnu no kausa, kurš bija izgatavots no viņa mājas pagalmā atrasta galvaskausa. Ceļojot pa Grieķiju viņš reiz ievērojis savādu ainu – ierēdņu bars nesis kādu saini, kurā iekšā bijusi dzīva būtne. Bairons jautājis, kas atrodas sainī. Viņam paskaidrojuši, ka tajā atrodas vietējā sieviete, kurai bijis sakars ar kādu kristieti un tādēļ viņai tiks izpildīts nāvessods, iemetot jūrā. Bairons panācis sievietes atbrīvošanu un, kad ieraudzījis viņas seju, pārsteigumā sapratis, ka kristietis, kura dēļ sieviete tika notiesāta uz nāvi, bija viņš pats.
Vēl pāris interesanti fakti no lorda Bairona biogrāfijas...
#1 Viņš pirmais aizsāka vampīru tēmu modernajā Rietumu literatūrā. Tas notika 1813. gadā poēmā „Gjaurs”.
#2 Pirmais vampīrstāsts angļu valodā ir Džona Viljama Polidori „Vampīrs” (1819). Polidori bija Bairona ārsts un stāsta galvenajam varonim, lordam Rutvenam, piemīt daudzas Bairona īpašības. „Vampīrs” tika radīts derību rezultātā – pēc jautras Bairona Šveices mājā pavadītas nakts, kurā ietilpa opija tinktūras lietošana un garu izsaukšana, Bairons, Polidori, Persijs Šellijs un viņa mīļākā Mērija Godvina apņēmās viena gada laikā uzrakstīt šausmu stāstu. Solījumu turēja tikai divi no viņiem. Mērija Godvina, vēlāk Šellija, sarakstīja „Frankenšteinu”.
#3 Bairona meita lēdija Ada Lavleisa ir atzīta par pasaulē pirmo progammētāju.
#4 Mūža beigas Bairons pavadīja Grieķijā, atbalstot grieķu neatkarības cīņas (tolaik Grieķija bija Turcijas sastāvdaļa). Situācija bija diezgan bezcerīga, bet pēc Bairona nāves Anglijas ārlietu ministrs Kenings mainīja līdzšinējo politiku. Navarīnas kaujas kaujās apvienotās angļu, krievu un franču flotes izkaroja Grieķijas neatkarību.
Reklāma
Divdesmit četru gadu vecumā Bairons bija iedzīvojies 25.000 mārciņu lielos parādos. Steidzami vajadzēja meklēt izeju no finansiālās trubas un viņš izšķīrās par labu aprēķina laulībām (daudzus gadus vēlāk tāpat rīkosies Oskars Vailds). Laulība jau no sākta gala ir īsts fiasko – Bairons mīl sievietes, kuras dzīvi uztver vienkārši, bet viņa sieva Anabella ir matemātiķe, pārliecināta kristiete un ir apveltīta ar tik patoloģiski pamatīgu domāšanu, ka dzen Baironu ārprātā. Filmā iekļauta šāda epizode: tūlīt pēc kāzam Bairons Anabellai pateica, ka viņu precības bijusi kļūda un vispār viņš esot gatavais Sātans. Anabella par to domā stundām ilgi un pēkšņi sāk tincināt Baironu. – Ko tu domāji, sakot, ka esi Sātans? – Neko! – Kā neko? – Neko! Reizēm es kaut ko pasaku, bet tā nemaz nedomāju. Vai tad tev tā nekad negadās? – Nē, mana mamma man vienmēr mācīja visu vairākkārt apdomāt pirms daru. – Es savukārt daru un ceru, ka man pietiks naudas, lai tiktu galā ar sekām. Murgs ne laulība. Šajā gadījumā pretpoli nepievilkās.
Bairona dzīves traģēdija bija tā, ka viņš mīlēja sievieti, kuru nedrīkstēja mīlēt - Augusti Lī, savu pusmāsu (attēlā). Tiek uzskatīts, ka viņiem pat esot bijis kopīgs bērns – Medora. Sabiedrība Baironam varēja piedot daudz ko, bet ne asinsgrēku. Sašutums tikai pastiprinājās, kad atklājās, ka Bairons ar nodarbojies ar sodomiju ar savu sievu. Tagad to sauc par anālo seksu un tas skaitās moderni, bet tolaik tas bija kas neiedomājams. Vēl nesenie paziņas novērsās no Bairona, viņš noskaitās un pameta Angliju.
„Visatpalikušākajā Grieķijas provincē cilvēki dzīvo brīvāk nekā civilizētajā Anglijā,” Bairons sacīja vēl 1812. gadā, pēc atgriešanās no Grieķijas. Par Anglijas sabiedrisko iekārtu un valdību viņš jau tolaik nebija ne cik augstās domās. Savā dzejā Bairons nereti kritizēja kā vienu, tā otru. Kritika savulaik tika pat dzimtajai angļu valodai – poēmā „Bepo” (kura vispār ir skumjš stāsts par dižciltīgas sievietes Lauras un viņas mīļotā vīrieša mīlestību, bet poēmas vidū autors novirzās no tēmas un sāk aprakstīt Itāliju un zoboties par Angliju) viņš raksta, ka, salīdzinājumā ar itāļu valodu, angļu valoda izklausās tā, it kā runājot tajā cilvēks „klepotu, svilptu vai spļaudītos”.
Reklāma
Baironam bija vēl viens bērns – 1817. gada janvārī viena no bijušajām mīļākajām, Klēra Klermonta, dzemdēja meitu. Bairons viņu paņēma pie sevis un deva meitenītei vārdu Alegra. Bairons meitu ļoti mīlēja un cerēja, ka viņas klātbūtne iepriecinās viņu vecumdienās. Diemžēl Alegra 5 gadu vecumā saslima un nomira. Bairons vēlējās, lai viņa tiktu apglabāta Anglijā, Herovas baznīcā un lai pie baznīcas sienas būtu piestiprināta plāksne ar uzrakstu „ALEGRA, lorda Dž.G. Bairona meita. Mirusi Banjokavallā, Itālijā, 1822. gada 20. aprīlī, piecu gadu un triju mēnešu vecumā. * Es sekošu viņai, bet viņa neatgriezīsies pie manis.” Diemžēl Herovas vikārs neatrada par iespējamu apglabāt ārlaulībā dzimušu bērnu baznīcā un Alegras pēdējā atdusas vieta ir kapsētā. Sākotnēji viņas kapavietu norādīja tikai rožu krūms. Piemiņas plāksne tika uzlikta 1980. gadā. (Sviests. Kāda starpība vai bērns dzimis laulībā vai ārpus tās? Bērns paliek bērns!)
1823. gadā Bairons devās uz Grieķiju piedalīties cīņā par neatkarību. Viņš arī palīdzēja finansiāli. Bairons kopš dzimšanas bija klibs, kas nopietni ierobežoja viņa ķermeņa fiziskās iespējas, taču par drosmes un vīrišķības trūkumu viņš nevarēja sūdzēties. To viņš bija mantojis gan no Gordoniem (no mātes puses), gan Baironiem. Uzaudzis bez tēva, Bairons kļuva par cilvēku, kurš nicināja autoritātes. Bairona degsme un pašaizliedzība padarīja viņu par Grieķijas nacionālo varoni.
Bairons mira no drudža 36 gadu vecumā. Kopš viņa nāves pagājuši nepilni divi gadsimti, bet viņa dzeja joprojām uzrunā, savukārt viņa personība – piesaista cilvēku interesi. Bairona tēls neskaitāmas reizes izmantots dažādos daiļliteratūras darbos, kino un TV. Piemēram, seriāla „Kalnietis” piektās sezonas sērijā „Modernais Prometejs” viņš parādās kā nemirstīgais – dekadenta rokzvaigzne (šo es gribētu redzēt!).