Armands Jaunzems: to, kāda būs mana diena, es izlemju pats1

Domu gājienu var mainīt un vadīt

Pirms vairākiem gadiem Armanda Jaunzema dzīve bija nebeidzama ballīte, kas reizēm burtiski ievilkās uz vairākām dienām un kurā netrūka apreibinošu vielu, bet tīras drēbes bija reta greznība. Kādu rītu pamodies, Armands nolēma, ka ir piemērota diena, lai mirtu. Tīrās veiksmes pēc viņš tomēr izdzīvoja. Šobrīd Armands sporto, ir mīlošās attiecībās, cenšas rādīt labu piemēru draudzenes dēlam un mācās katru dienu dzīvot ar prieku.

“Es vēl neesmu tas vecis, kāds gribētu būt. Mans brālis man ir perfekts piemērs, kādam jābūt vīrietim,” stāsta Armands. “Mēs agrāk kopā trenējāmies basketbolā, viņš mani vienmēr ir fiziski dzinis uz priekšu, bet pirms pāris gadiem atstāja mani uz pauzes. Tur vispār ir tāds stāsts, par kādu cilvēki domā, ka ar viņiem nekad nekas tāds nenotiks. Viņš dzīvoja ārzemēs, satika meiteni, ļoti ātri iemīlējās un jau pēc mēnešiem trim saderinājās. Bet nedēļu vēlāk viss bija cauri. Brālis atnāca mājās un atrada draudzeni guļam uz grīdas pēc kaut kādas lēkmes. Pāris dienas vēlāk viņa slimnīcā nomira. Kad kaut kas tāds notiek, visas ikdienas problēmas un sarežģījumi liekas bulšits. Kā kaut kam tādam tikt pāri? Ko mans brālis? Nevis salūza, bet gadu vienkārši trenējās, lasīja, tikās ar draugiem, viņš savu prātu apspēlēja tā, ka tika ar to galā. Viņš nav visu laiku bēdīgs, dzīve turpinās, un viņš dzīvo tālāk. Skatos uz viņu kā uz perfektāko piemēru, ka tu vari grozīt to aparātu savā galvā, kā vēlies, un nolemt, kā tu gribi justies.”

Armands atzīst – labs piemērs ir ārkārtīgi svarīgs. Tāds ir arī kāds viņa draugs, ar kuru kopā noskrieta maratona distance: “Ja man būtu jādod citiem džekiem padoms, es teiktu, ka ir svarīgi, lai ir viens labs draugs, tāds check up body. Nevis tāds, kurš aicina iedzert, bet tāds, kurš pasaka – tu sen neesi bijis skriet.”