Sveiki Spoki!!
Šis ir mans pirmais raksts, tādēļ ilgi domāju par ko rakstīt.
Izdomāju, ka rakstīšu par apple kompāniju, jo nekas tāds nav īpašs rakstīts tieši kā tā ir izveidojusies.
Ceru, ka jums patiks.
Apple Inc.3
12
1
Tālajā 1976. gadā divi draugi — Stīvs Vozņaks (Steve Wozniak, īsuma labad sevi dēvē par „Woz”) un Stīvs Džobss (Steve Jobs) pieņēma lēmumu dibināt jaunu kompāniju, lai darbotos tam laikam jaunajā datortehnoloģiju jomā. Viņi bija spiesti pārdot pat sev tuvas lietas, lai sakrātu naudu un izveidotu savu kompāniju. Vozņaks kā artavu deva pat savu dārgumu — HP kalkulatoru, bet Džobss — VW busiņu. Apple Computer uzlēkšana slavas zenītā ir viens no Amerikas lieliskākajiem stāstiem. Un nu — pēc 30 gadiem kompānija, kura tika dibināta aprīļa joku dienā, jeb 1. aprīlī un tika nosaukta par Apple, bez īpašas atzīmēšanas uzsāk savu 31. dzīves gadu, lai turpinātu pasauli iepazīstināt ar programmatūru un aparatūru, kas nāk no sirds.
1976.gad artā, kad kompānijas dibināšana Vozam vēl nebija ne prātā, viņš bija pabeidzis savu Apple-1 datoru, kuru viņš piedāvā Hewlett Packard kompānijai: „Vai neesat ieinteresēti pirkt mašīnu, kas strādā ar BASIC un maksā 800 ASV dolārus?” Apple-1 nebija ne klaviatūra, ne korpuss (kādu mēs to pazīstam), ne skaņa vai grafiskā vide — principā, tā bija tikai mātesplate. HP šo piedāvājumu noraidīja, un S.Vozņaks izlēma, ka jādibina kompānija. Pirmais aprīlis, kas tradicionāli ir joku diena šoreiz nebija nekāds joks — Kalifornijā divi tehniski puiši — Stīvs Džobss un Stīvs Vozņaks dibināja Apple Computer. Abi Stīvi bija draugi jau kopš 1972. gada, kad Džobss ieinteresēja Vozņaku personālo datoru veidošanā un pārdošanā. "Ziniet, Apple tika izveidots aprīļa joku dienā 1976. gadā. Tolaik mēs domājām, ka tas ir smieklīgi,” teicis S.Džobs kādā intervijā. Jau tā paša gada maijā Home Brew datoru klubā abi puiši satika Paulu Terelu (Paul Terell), kas bija Byte Shop veikalu ķēdes prezidents, un viņi noslēdza līgumu par 50 datoru piegādi. Katru — par 666,66 dolāriem. Apple-1 tika piegādāts jūnijā. Kopā tika izveidoti aptuveni 200 šie aparāti.
Reklāma
1977. gada februārī Maikls Skots (Michael Scott) kļūst par Apple prezidentu. Pēc 2 mēnešiem aprīlī — gadu pēc kompānijas dibināšanas — dzima tās logo, kuru izmanto vēl šodien. Tā autors Robs Janovs (Rob Janov) uzzīmēja iekostu ābolu, kurš bija izkrāsots 6 krāsās — zaļā, dzeltenā, oranžā, sarkanā, violetā un zilā. Uzņēmumā, kas no Apple Computer pārtapa par Apple Computer.Inc, tika ieguldīti arvien lielāki naudas līdzekļi. Apple II prezentēja gadu pēc kompānijas dibināšanas. Tas bija bāzēts uz pirmās Apple versijas, tikai ar dažiem uzlabojumiem. Tas bija ietērpts plastmasas kastē, Apple II spēja attēlot krāsas, tam bija vairāk ROM un RAM atmiņas. Starp citu, Apple II bija Apple Computer.Inc produktu klāstā līdz pat astoņdesmitajiem. Daži no datora parametriem: CPU - MOS Technology 6502 ar ātrumu 1 MHz; ROM - 12 kB; Video maksimālā izšķirtspēja - 6 krāsas un 280x192 izškirtspējas, 4-bit krāsas pie 40x48 izšķirtspējas; skaļrunis — mono. Dators publiski bija pieejams tikai jūnijā un tā cena bija 1300 dolāri. Interesanti, ka pēc 4 gadiem prezentētais IBM PC būs tieši tādā pašā līmenī kā šis Apple.
1979.gada jūnijā tiek prezentēta uzlabota versija Apple otrajam datoram — Apple II+. II+ atšķīrās no II ar to, ka tam bija 48K RAM atmiņa un auto-start ROM vienkāršākai startēšanai. Tas bija aprīkots arī ar jaunu Basic versiju, kura bija ar peldošo punktu — jaunās Microsoft kompānijas lolojums. Jaunās versijas cena bija 1200 dolāri un to pārdeva arī Eiropā.
1980. gadā dienasgaismu ierauga Apple III. Jau šajā gadā Džobs bija pieaicinājis dizainerus, kas veidoja produktu līnijas stilu. Maijā prezentētais Apple III dators bija konkurents IBM PC. Dizaineri Apple III izveidoja pilnīgi pēc Džobsa vēlmēm, un šā iemesla dēļ dators netika apgādāts ar dzesēšanas ventilatoru. Rezultātā tika atsaukti tūkstošiem datoru pārkaršanas dēļ. Tas jau sāka līdzināties mūsdienu datoram. Vismaz pēc izskata, jo tehnoloģiski tas bija lēnāks par gliemezi salīdzinot ar šodienas datoriem. Tam bija procesors ar 2 MHz ātrumu, 128K RAM un 4K ROM atmiņas, dators bija savietojams ar lielāko daļu Apple-2 programmām, kaut arī datoram bija pavisam jauna operētājsistēma. Trešās paaudzes Apple bija pirmais, kuram iebūvēta 5,25” diskešu ierīce. Cena jau bija kļuvusi nepatīkama — 4300 līdz 7800 dolāri atkarībā no konfigurācijas.
Reklāma
1981. gadā. Jau šā gada janvārī Džobss pievienojas Macintosh projektam, kas, kā zinām, vēlāk ir nesis augļus un ir gana izplatīta operētājsistēma. Martā S.Džobss nomaina patreizējo prezidentu Maiklu Skotu pret jauno - Maiku Marakulu. Pirmais prezidents Skots tiek iecelts par viceprezidentu. Septembrī tiek prezentēta datu glabāšanas ierīce — veselu piecu megabaitu cietais disks. Tā cena bija graujoša — 3500 dolāri. Vai jūs maksātu tādu naudu par kaut vai 5 terabaitu disku?
1982.gada 22.janvāris. Džobss pārliecina Bilu Geitsu rakstīt BASIC Mac videi. Tas kļūst par izbrāķēto MS BASIC. Februārī dizaineri iepriecina vadību paziņojot, ka Mac korpusa dizains ir pabeigts. Visu projekta dalībnieku paraksti tiek iekļauti korpusa veidošanas veidnē. Zinību dienā — pirmajā septembrī — Lisa projekts, kurš bija sākts jau 1978. gadā, tika prezentēts publikai. Tas bija revolucionārs personālais dators. 10000 dolārus vērtais (mūsdienās ekvivalenti būtu ~ 19 tūkstoši) dators bija paredzēts kā „Next Big Thing” (tieši — nākamā lielā lieta). Datoram bija grafiskais lietotāja interfeiss, jeb GUI. 5 MHz procesors, divas diskešu iekārtas, 12 collu iebūvēts monitors — tas viss un vēl daudz kas kopā maksāja jau minētos 10 tūkstošus. Cietais disks bija 10 MB. Gada beigās Apple ir pirmie datoru ražotāji, kas sasniedz 1 miljarda apgrozījumu.
1983.gada janvārī izlaistais Apple IIe kļūst par vienu no veiksmīgākajiem Apple datoriem tajā laikā. Kaut arī tam bija procesors ar tikai 1,02 MHz frekvenci, 64K RAM (papildināma līdz 128K) un 32K ROM, tas kļuva par pieprasītu produktu dēļ tā cenas — 1400 dolāri. Datoru pārtrauca ražot 1985. gadā. Novembrī dienasgaismu veikalu plauktos ieraudzīja AppeWorks — integrēta paka, kas saturēja teksta apstrādes programmu, tabulu redaktoru un datu bāzes programmu.
Reklāma
1984.gads. GUI — mums pierastais grafiskais interfeiss. To pilnībā izstrādāja 70. gados, kad grupa speciālistu no Xerox Palo Alto Research Center (PARC) izveidoja Alto, GUI-bāzētu datoru. Kad Džobss bija ekskursijā uz PARC, viņš redzēja personālo datoru nākotni Alto datorā — GUI. Liela daļa no interfeisa tika izmantota Lisa un Mac datoros, pie kuru interfeisa darbs bija uzsākts jau pirms PARC apmeklējuma. Daudzi PARC inžinieri pārgāja strādāt uz Apple. Kad Džobss 1984. gadā apvainoja B.Geitsu GUI zagšanā no Apple un tā izmantošanā Windows 1.0 programmā, Geits atbildēja: „Nē, Stīv, es domāju, ka mēs abi esam kaimiņos bagātniekam Xerox. Tu ielauzies tur, lai nozagtu TV, bet atklāji, ka es jau biju pirmais, tādēļ uzskatīji, ka tas nav godīgi, jo vēlies pats nozagt TV.” Ar šādu ironiju Bils atbildēja Stīvam. Tas gan nav liedzis Apple tiesāties ar Microsoft daudzus gadus vēlāk. Šā paša gada janvārī Macworld pirmais žurnāls nonāca kioskos — uz tā vāka gozējās tolaik jaunais Stīvs Džobss un žurnāla cena bija 4 dolāri. Janvārī MS izlaida arī pirmo Word versiju, kas paredzēta Mac datoriem.
1985. gads. Pirmās desmitgades pēdējā — 1985. gadā - Apple pārsauc Lisa datoru par Macintosh XL. Tiek arī noorganizēta pirmā Macworld konference Sanfrancisko Moskone centrā. Tā kļuvusi par vienu no galvenajiem notikumiem, kad Apple paziņo plānus, ieceres un stāsta par jaunumiem. Līdzīgi kā Intel Developer Forum. 29. aprīlī paziņo par Macintosh XL ražošanas pārtraukšanu. Pēdējo Lisa/MacXL izlaiž Teksasas rūpnīcā. Sun Remarketing nopērk tūkstošiem pēdējos Lisa datorus un vēlāk tos izdevīgi pārdod jau nedaudz uzlabotus. Septembris bija dūms laiks Apple kompānijai — aiziet viens no dibinātājiem Stīvs Džobss. Laikā, kad Apple pārdevuši 500 tūkstošus Macintosh modeļus, Džobs izlemj veidot jaunu kompāniju. 17. septembrī viņš iesniedz atlūgumu. Jau pēc nedēļas — 23. datumā Apple uzsāk tiesu darbus pret Stīvu, jo tiek uzskatīts, ka viņš zina pārāk daudz tehnoloģisko noslēpumu, kurus varētu izmantot jaunajā kompānijā. Neatkarīgi no iekšējiem konfliktiem, Microsoft izlaiž Excel, kas paredzēts Mac datoriem.
Tev patiks šie raksti
