«Es biju no tiem cilvēkiem, kuri agrāk bēga no neglītiem piedzīvojumiem.Vai es domāju, ka reiz būšu tik smags noziedznieks?! To es nekad neticēju, kamēr dzīvoju, un tomēr...» - Ansis Kaupēns Jelgavas cietums, 1926. Gads.
„Mēs pavisam bijām četri, kas viens otru nenodod..." Interesanti, bet tautu apdziedātie varoņi vienmēr ir bijuši noziedznieki, laupītāji, pirāti, zagļi un citi burlakas, apbrīnojami, bet tas ir fakts! Latvija nav stāvējusi maliņā arī šajā jomā un uzticīgā četrvienība - tumšie Latvijas (Jelgavas) meži, bērais kumeļš, asiņainais duncis un Kaupēns - laupītājs, tautas varonis, apdziedāšanas objekts un rokoperas galvenais tēls.
Ansis Alberts Kaupēns - dzimis 1895.gada 2.novembrī Jelgavas pusē. Ansis auga kalpu ģimenē. Par viņa dzīvi līdz pilngadībai ziņas ir skopas. 21 gada vecumā (1916.gadā, 1.pasaules kara laikā) Ansi mobilizēja cariskās Krievijas armijā, savukārt 3 gadus vēlāk, 1919.gada nogalē ar seržanta pakāpi ieskaitīts nu jau neatkarīgās Latvijas armijā. 1920.gada janvārī Ansis Kaupēns saņem atļauju doties nedēļu ilgā atvaļinājumā. Nedēļa paiet, taču Kaupēns armijā tā arī neatgriežas. Pasludināts par dezertieri, viņš sāk slapstīties pa dzimtās puses - Jelgavas mežiem, izvairoties no atklātības un reti iegriežoties vecāku mājās.
Slapstoties pa mežiem Ansis bija spiests badoties un meklēt iztiku meža veltēs. Vēlāk prese viņu nodēvēja par latviešu Tarzānu. Pats Kaupēns par šo iesauku smīkņāja un sacīja, ka atšķirībā no džungļu zēna, viņam nācās par iztiku sacensties ar vāverēm un stirnām, jo Latvijas mežos apelsīnu un banānu vietā ir čiekuri un āboli. Nācās izšķirties starp badu un bargo sodu par dezertēšanu. Ja jau gaidāma tiesa par dezertēšanu, tad zaudēt jau nav ko un tā uz skatuves parādījās dziesmā minētais trešais biedrs - asiņainais duncis. Nejaušie gājēji un garām braucošie pajūgi bija viegls mērķis. Un tā viņi jau bija četri - tumšie meži, bērais kumeliņš, asiņainais duncis un ... un ceturtais es Kaupēns pats.
1920. gada 29. janvārī viņš izdarīja savu pirmo laupīšanu. Dienas vidū uz Jelgavas-Līvbērzes ceļa viņš aplaupīja Džūkstes pagasta iedzīvotāju Frici Osi, atņemot viņam 20 latus, zirgu un ragavas. Viņš galvenokārt apstādināja pajūgus un braucējiem atņēma visu, kas tiem bija. Dažreiz viņam pat izdevās tikt pie ieročiem. Skaistkalnes mežā viņš nogalināja kādu avīžu pārdevēju, atņemot viņam sviestu un olas. Uzbrucis kādai večiņai, A. Kaupēns atņēma visu, kas viņai bija līdzi - dažus ābolus... Maldīgas ir teiksmas par to, ka viņš būtu laupījis tikai bagātos, bet salaupīto izdāļājis nabagiem, taču par nožēlu jāsaka, ka Ansis bija tālu no tautas radītā ideālista.
Daudz asaru tika izliets arī dēļ Anša Kaupēna mīlas dēkām. Kādas Jelgavas skaistules dēļ viņš pievērsās vilcienu aplaupīšani, lai iegūtu vairāk naudas un spētu iekarot modes dāmas sirdi, taču no iecerētās Kaupēns „saņēma kurvīti". Viņš „parādīja raksturu" un uzsāka aplidot daiļavas draudzeni pasniedzot viņai vārdadienā dāvanu - 800 Ls (mūsdienās tas varētu būt ap 8000 Ls). Kā spilgtākā no Kaupēna vilciena aplaupīšanas epizodēm ir aprakstīta salīdzinoši precīzi. Lūk, kā šo notikumu atspoguļoja tā laika prese:
„1923.gada septembra naktī, vilcienam braucot caur mežu, lokomotīves vadītājs pēkšņi ievērojis, ka uz sliedēm priekšā atrodas kāds šķērslis. Strauji bremzējot, vilcienu izdevies pirms paša šķēršļa apturēt. Izrādījies, ka tas ir metāla sliežu posms. Mēģinot to dabūt nost no sliedēm, atskan šāviens, un vadītājs ir dabūjis lodi kājā. Izrādās, laupītāji nebija paredzējuši tik enerģisku mašīnista darbību, pašam nekavējoties kāpjot no lokomotīves ārā un stīvējot metāla gabalu no sliedēm nost.
Lokomotīves vadītājam pavēlēts palikt stāvam ar brīdinājumu, ka no meža tas tiek turēts uz grauda. Pēc tam laupītājs sasitis vienīgo vilcienā pieejamo lukturi un devies cauri vagoniem, pirms tam nodzēšot tajos apgaismojumu. Pasažieriem paziņojis, ka tā esot dokumentu pārbaude un vietas atstāt neesot brīv.
Pārbaudot makus ar dokumentiem un naudu, viņš naudu, protams, patur. Tomēr jāņem vērā, ka šis process prasījis diezgan daudz laika, un izrādās, ka kāds no vilciena pavadoņiem tomēr nojautis, ka šāda dokumentu kontrole ir pārāk aizdomīga un pamanījies izmukt no vilciena un doties pēc palīdzības. Tā arī ātri vien sadabūta - atskanējis tuvojošos šāvienu un skaļu balsu troksnis, un Kaupēnam bijis jābēg ārā no vilciena un mežā iekšā. Pēcāk netālu mežā atrasta viņa laupītāja maska".
„Zemgales ziņas".
Slavenākais Latvijas laupītājs - Kaupēns darbojās 6 gadus. Šajā laikā viņš izdara vairāk nekā 30 laupīšanas un 19 slepkavības. Nenotveramo Kaupēnu - laupītāju 1926. gada pavasarī viņa dzīvesvietā arestē Jelgavas 1. Iecirkņa policijas kārtībnieks Jānis Stirna.
Ansi Albertu Kaupēnu tiesāja Kara tiesa Jelgavas virsnieku namā no 1927. Gada 27. Marta līdz 3. Aprīlim. Prāvā tika izskatītas daudzās ciniskās noziedzīgās epizodes, arī bērnu slepkavības, taču tas nebija šķērslis presei ar neslēptu sajūsmu klāstīt jaunumus no tiesas sēdes un sajūsmināties par Kaupēna vīrišķīgo stāju un ironiskajiem smīniem, padarot viņu par tautas varoni un apbrīnas objektu. Līdz ar Ansi Kaupēnu uz pasūdzēto sola atradās arī dažu epizožu līdzdalībnieki Voldemārs Piebalgs, Jānis Vālodze un Kaupēna māsa Anete Bubelte. Tiesa piesprieda A. Kaupēnam un V. Piebalgam nāvessodu pakarot.
Ansi Kaupēnu pakāra naktī uz 1927. Gada 6. Maiju. A. Kaupēna mirstīgās atliekas tika apraktas Vircavas meža masīvā - Ērmaņu priedēs Svētes pagasta robežās, taču precīza apbēdījuma vieta nav zināma.
„ ... Un kad būšu es tad miris,
Rociet mani mežmalā,
Un uz mana kapa rakstiet:
Še dus Kaupēns - laupītājs".
Uz Kaupēna kapa nav nekas rakstīts , taču viņa vārds nav zaudējis atpazīstamību līdz pat šodienai. Kas šajā cilvēkā ir iedvesmojis un apbūris ļaužu prātus tik daudzu gadu desmitu garumā? Vai ilgas pēc kņudinošas bīstamības un visatļautības devas? Vai mocekļa aura, ko diez vai piešķirtu cilvēkam, kas nesodīts turpinātu briesmu darbus pret katru, ieskaitot sirmgalvjus un bērnus? Vai varbūt tomēr aiz šī stāsta slēpjas kāds noslēpums, no kura tikai vārs atplaiksnījums saglabājies no paaudzes paaudzē turpinātā stāsta parindēs...?
