Šī jaukā un harizmātiskā būtne kam pēdēja laikā tiek pieminēti visi viņas tēla Solveigas pāridarijumi...
Patiesībā Solveigas loma ir viena no retajām ļauna rakstura lomām ko spēlējusi Anita...Pirmstam viņa vienmēr spēlējusi labos varoņus...
Anita Kvāla9
47
4
Anita Kvāla ir Saldus rajona Remtes pamatskolas absolvente. Dzimusi Remtē 1954. gada 26. septembrī daudzbērnu ģimenē. Bez Anitas ģimenē bija māsas Rūta, Mārīte, brāļi Guntis, Uldis, Jānis. Māte Emīlija un tēvs Vilis bija gaiši, gudri cilvēki. Ģimene interesējās par mākslu, daudz lasīja grāmatas. Tēvs Vilis līdz pat savas dzīves pēdējam brīdim rakstīja dzejoļus, kurus bieži publicēja. Mātes nepiepildītais sapnis bija kļūt par aktrisi. Anitas mamma mirusi ļoti agri, bet mammai bijis dots solījums, ka Anita kļūs par aktrisi. Mūsu skolas skolotāja Liana Druva, Anitas Kvālas klasesbiedrene, atceras, ka jau skolas gados izteiksmīgās runas konkursos Anita bieži guvusi godalgotas vietas. To, kā viņa runājusi Ā. Elksnes dzejoli „Kliņģerītes”, neesot iespējams aizmirst. Skolā bijusi sirsnīga un vienkārša.
Pēc Remtes pamatskolas beigšanas Anita mācījās Rīgas Kultūras un izglītības tehnikumā. Aktiermākslu apguva Liepājas teātra studijā pie režisora Oļģerta Krodera. Līdztekus darbam teātrī ieguva augstāko teātra izglītību Maskavā. Savu vietu dzīvē Anita izcīnījusi pati saviem spēkiem, cīnoties ar nemitīgām grūtībām, brīžiem pat strādājot pāri saviem spēkiem. Anita par saviem ceļiem uz izglītību stāsta: „Es biju tālredzīga un sapratu, ka izglītībai būs ļoti liela nozīme. Man vienmēr ir gribējies izbāzt galvu ārā no turienes, kur atrodos. Maskava ir milzīgi liela, toreiz (un arī tagad) ļoti nozīmīgs kultūras centrs, jo Eiropa nebija pieejama. Devos uz turieni, iestājos. Mācījos 6 gadus, pabeidzu. Tētis bija ļoti laimīgs un priecīgs.” Kopš 1976. gada strādā Liepājas teātrī. Ārkārtīgi nopietna attieksme pret darbu. Pavērt durvis uz lielo skatuvi ir palīdzējusi arī draudzība ar aktrisi, kinorežisori Dzidru Ritenbergu. Režisors Oļģerts Kroders ir sapratis, ka Anitai ir liels Dieva dots talants, tikai jāstrādā. Talantīgs cilvēks, jo ir gan dziļi dramatiska aktrise, gan raksturlomu tēlotāja. Un tā aktrises mūžā ir bijis bezgala daudz lielu, novērtētu lomu un teātrī jau nostrādāts vairāk kā 30 gadu. Daudzus gadus Anita ir atzīta par vienu no Liepājas teātra vadošajām aktrisēm. 2003. gadā saņēmusi balvu - atzīta par sezonas labāko otrā plāna aktrisi Latvijas teātros. Teātrī atveidojusi apmēram 100 lomu (pirmā loma bijusi Dzērvīte J. Jurkāna lugā „Dzērvīte”), ir arī kino pieredze. Atmiņā pašai aktrisei visvairāk palikusi izrāde „Karaliene māte”. Režisore Māra Ķimele sacījusi, ka A. Kvāla ir talantīga aktrise, viena no latviešu teātra dārgumiem. Aktrise nav aizmirsusi savu dzimto pusi Remti. Viņa pati sacījusi, ka domās arvien biežāk atgriežas savā bērnības zemē Remtē pie cilvēkiem, ar kuriem viņai bijis labi. Remtes skolēni arī ir bijuši Liepājas teātrī, skatījušies izrādes, kurās piedalās aktrise, tikušies ar viņu. Skolotāja Benita Sviķe saka: „Skatoties izrādes Liepājas teātrī, nevaru sevi piespiest vērot citus aktierus tāpēc, ka sirds un dvēsele „piesieta” Anitas tēlojumam! Lai pietiek spēka un enerģijas veidot daudz skaistu lomu!” Daudzi domā, ka Anita ir ļoti atturīga, skarba sieviete, kā jau tas atbilstu dramatisko, traģisko lomu tēlotājai. Pati aktrise to neatzīst un saka: „Patiesi? Bet man taču ir bijušas arī vairākas komiskas lomas. Nē, var jau būt, ka tāds priekšstats radies, jo neesmu no tiem cilvēkiem, kas skrien pretī un smaida. Esmu gan ļoti emocionāla, bet lieku reizi to uz paplātes neuzlieku.”
Reklāma
Kolēģi teātrī uzsvēruši, ka Anita ir grūts cilvēks, jo darbā uz kompromisiem neiziet, gan sev, gan partneriem izvirza visaugstākās prasības, tomēr otru tik smejošu un humoru mīlošu cilvēku Liepājas teātrī neatrast. Dēlam Kārlim lielākā autoritāte ir mamma. Aktrises raksturīgākā īpašība - nepadoties, visu darīt pamatīgi. Viņa uzskata, ka dzīves lielākā vērtība ir izglītība un novēl jauniešiem to iegūt, kaut arī ceļā uz izglītību būtu jāpārvar daudz grūtību.
Nozīmīgākās lomas Liepājas teātrī: 2010 Sausene – P. Rozīša “Ceplis” 2009 Kleopatra – “Beigta balle” (pēc N. Erdmana lugas “Pašnāvnieks”) Anita Sondore – “Citi balti krekli” (pēc G. Priedes lugas “Trīspadsmitā”) Anita (ceļojošas teātra trupas aktrise) – Ē. Kestnera “Mazais cilvēks” 2008 Lidija – L. Stumbres “Pāris – nepāris” Bordena kundze – D. Kunca “Bērniņi…”, 2007./2008. gada “Spēlmaņu nakts” nominācija “Gada aktrise otrā plāna lomā” 2007 Vecmāmiņa – K. Briknera “Sarkangalvīte un vilks” 2006 Anna – V. Gibsona „Lupatu Anna” Baltā dāma – S. Vensko „Novēli man…” Žavote – T. Gabes „Kristāla kurpīte” 2005 Stāsti „Ķirurģiskais diegs Nr.3,5″, “Šis vīrietis un šī sieviete”- A. Gavaldas “Kā gribētos, lai kāds mani gaida” Bišera kundze – A. Eglīša “par purna tiesu” 2003 Aukle – V. Šekspīra “Romeo un Džuljeta. Mīts” Džuljeta – F. Fellīni “Džuljeta un…” 2002 Mārkbija – O. Vailda “Ideāls vīrs” Sieviete – T. Dorsta “Es, Feierbahs” 2001 Anfisa – A. Čehova “Trīs māsas” 2000 Regīna – M. Sanatanelli “Karaliene māte” 1998 Luīze – T. Dorsta “Paula kungs” – 1998./1999. gada “Spēlmaņu nakts” balva nominācijā “Labākā aktrise otrā plāna lomā” 1997 Dzintra – M. Zīles “Natālija, Nata-Lija” 1996 Holunderne – F. Molnāra “Lilioms” Piķamice – E. Uspenska “Krokodils Kārlis un viņa draugi” 1994 Ģertrūde – V. Šekspīra “Hamlets” 1993 Alvinga kundze – H. Ibsena “Spoki” 1990 Nensija – Ž.K. Karjēra “Harolds un Moda” 1988 Līze – R. Blaumaņa “Indrāni” 1987 Regana – V. Šekspīra “Karalis Līrs” Maša – A. Čehova “Kaija” 1986 Eleonora – J. Druces “Laimes istabiņa” Elizabete – F. Šillera “Dons Karloss” 1985 Ieva – J. Jaunsudrabiņa “Aija” 1984 Ada Fergusone – S. Moema “Modernā laulība” Ofēlija – V. Šekspīra “Hamlets” 1983 Sanita – J. Lūša “Ko tur liegties, nav vērts…” 1982 Meitene – R. Kerndla “Es satiku meiteni” Ella – V. Slavkina “Stilīgais un viņa meita” 1981 Zāra – R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” 1980 Hanija – E. Olbija “Kam no Vulfa kundzes bail?” 1979 Sarkangalvīte – K. Briknera “Sarkangalvīte un vilks” Martirio – F. Garsijas – Lorkas “Bernardas Albas māja” 1977 Sniedze – A. Brigaderes “Princese Gundega un karalis Brusubārda” Mazais princis – A. Sent-Ekziperī “Mazais princis” 1976 Dzērvīte – J. Jurkāna “Dzērvīte” Lomas citos teātros: Liene – L. Gundara “Truša dziesma”, 2001 – studijteātrī “Mūris” Hekabe – Eiripīda, B. Rubesas „Bēgšana no Trojas”, 2004, projekts Karostas jūrmalā Lomas kino un TV: Terēze – „Šīs bīstamās balkona durvis”, 1978 seriāls „Cukura nams”, 1997 „Mona”, 2005
Reklāma
Tev patiks šie raksti
