ja redzēts piedodiet,spokos neko tādu neatrod(meklētājā)(tas par video)
biogrāfiju pieliku,lai nav tikai pliks video
Andris Šķēle (dzimis 1958. gada 16. janvārī Apē) ir Latvijas uzņēmējs un politiķis. Viņš bija Latvijas Ministru prezidents laika posmā no 1995. gada 21. decembra līdz 1997. gada 6. augustam un no 1999. gada 16. jūlija līdz 2000. gada 5. maijam, ir Tautas partijas dibinātājs un priekšsēdētājs.
Biogrāfija
Beidzis Lauksaimniecības akadēmiju mehanizācijas specialitātē. Darboties valsts pārvaldē sācis 1990. gadā, kļūdams par lauksaimniecības ministra D. Ģēgera vietnieku I. Godmaņa vadītajā ministru padomē. 1993. gadā, kad Augstākā padome izteica neuzticību ministram D. Ģēgerim, A. Šķēle uz laiku kļuva par lauksaimniecības ministra vietas izpildītāju. Nākošajos divos gados A. Šķēle oficiāli nedarbojās politikā, toties bija aktīvs uzņēmējdarbībā. 1994. gadā viņš bija arī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora vietas izpildītājs, tomēr vairāk šis posms viņa dzīvē ievērojams ar virknes pārtikas rūpniecības nozares uzņēmumu privatizāciju un aktīvu uzņēmējdarbību šajā un citās nozarēs.
Politiskā darbība
Lielajā politikā A. Šķēles vārds pirmo reizi parādījās 1995. gadā, kad 6. Saeimā ievēlētās politiskās partijas ilgstoši nespēja vienoties un izveidot valdību. A. Šķēle tika piedāvāts kā bezpartejisks kandidāts, kas spētu apvienot partijas, un 1995. gada 21. septembrī viņš tika ievēlēts par Ministru prezidentu. Valdība darbojās līdz 1997. gadam, kad A. Šķēle iesniedza Valsts prezidentam G. Ulmanim demisijas rakstu, jo valdībai nebija atbalsta Saeimā. Tomēr arī nākošo valdību veidot tika uzaicināts A. Šķēle un viņa 2. Ministru kabinets darbojās no 1997. gada 13. februāra līdz 1997. gada 7. augustam. 1998. gadā viņš dibināja Tautas partiju un tā uzvarēja 7. Saeimas vēlēšanās. Sākotnēji Tautas partija tika atstāta ārpus valdības, tomēr 1999. gada jūlijā tā krita un A. Šķēle Ministru prezidenta amatā nomainīja V. Krištopanu, kļūdams par otro politiķi pēc K. Ulmaņa, kas vadījis trīs valdības. Šķēles 3. Ministru kabinets darbojās no no 1999. gada 16. jūlija līdz 2000. gada 5. maijam. Pēc valdības demisijas viņš atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, pēc tam tika ievēlēts arī 8. Saeimā, tomēr dažādas problēmas saistībā ar iepriekšējo un esošo uzņēmējdarbību, tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī nespēja saprasties ar šajā Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem mazināja A. Šķēles interesi par publiskiem politiskajiem procesiem, tāpēc 2003. gada 16. janvārī viņš nolika Saeimas deputāta mandātu un formāli pameta visus vēlētos amatus un aktīvo politiku. Tomēr neviens neapšaubīja A. Šķēles lielo ietekmi uz Tautas partiju un politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem valstī arī turpmākajos gados.
Jau kopš iepriekšējās desmitgades vidus A. Šķēle ir viens no visbagātākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā. Viņš bija saistīts arī ar vairākiem skaļiem kriminālprocesiem, piemēram Digitālās televīzijas lietu un tā saukto Jūrmalgeitas skandālu, tomēr visos gadījumos A. Šķēles oficiālā līdzdalība ir aprobežojusies ar liecinieka statusu.
2009. gada oktobrī, Tautas partijai esot smagā krīzē, tās kādreizējais dibinātājs paziņoja par atgriešanos aktīvā politikā un gatavību uzņemties gan partijas līdera, gan saraksta līdera 10. Saeimas vēlēšanās, gan partijas Ministru prezidenta kandidāta lomu. Tautas partijas 12. kongresā 2009. gada 21. novembrī gandrīz vienprātīgi ievēlēts par tās priekšsēdētāju.
Privātā dzīve
A. Šķēles otrā sieva ir politiķe, Tautas partijas biedre, bijusī Saeimas deputāte Kristiāna Lībane-Šķēle. Viņa tāpat kā A. Šķēles meitas no pirmās laulības Anete Šķēle-Pētersone un Madara Šķēle ir līdzīpašniece ar A. Šķēli saistītos uzņēmumos, visi ģimenes locekļi tiek iekļauti Latvijas miljonāru sarakstos. A. Šķēles ģimene dzīvo Saulkrastu novada, Lilastē, īpašumā "Mākoņi".
žetons tam cilvēkam!
