"Limuzīns Jāņu nakts krāsā" tika atzīta par visu laiku labāko latviešu filmu. Caur smiekliem un traģikomiskām dzīves situācijām, filma parāda latviešu viensētu drūmo likteni: gados vecs tantuks vientuļi aizvada savas dienas, apkopjot lielo saimniecību cik nu spēciņi atļauj. Vīrs sen kā jau miris, dēlus paņēmis karš. Vienīgais atbalsts ir kuplā kaimiņa ģimene, kas piepalīdz gan ar labu vārdu, gan grūtākā mājas darbu solī. Kad Mirtas tantes rokās nejauši nokļūst pilnā loze un šķūnītī stāv tiem laikiem lepns, ar sedziņu pārklāts limuzīns - Pelēcītis - > "baltās nakts krāsā" - pēkšņi uzrodas sen neredzēti radiņi, pusradiņi, bijušo radu radiņi. Visi izrāda lielum lielo prieku atkal Mirtas tanti satiekot, visi gatavi palīdzēt, saimnieciskajos darbos izdabāt …"un sākas pietiekami ironisks stāsts par alkatību, divkosību, par naivu viltību, par tādu kā iemīlēšanos un visādiem ķīviņiem. Mirtas tante tikai raksta testamentus – kurš nu katrā brīdī liekas visvairāk pelnījis lielo mantojumu. "
Un tātad -> "Es gribu uz Munameģi braukt"!
