Aerosmith/Sliktie Puiši No Bostonas/4

Aerosmith mēdz dēvēt par „sliktajiem puišiem no Bostonas”. Īstenībā neviens no grupas biedriem nenāk no Bostonas. Trīs topošie grupas biedri Steven Tallarico (Tyler), Joe Perry un Tom Hamilton satikās Ņūhempšīrā 60to gadu beigās. Bet 1970. gadā visi trīs nolēma, ka tieši Masačūsetas pilsēta Bostona būtu ideāla mājvieta jaunai grupai — Aerosmith.
Grupai pievienojās ģitārists Brad Whitford un bundzinieks Joey Kramer un 1973.gadā grupa izdeva savu debijas albumu Aerosmith. Hita statusu ieguva dziesma „Dream On”.
70tajos gados Aerosmith izdod vairākus albumus un hiti seko viens otram — „Last Child”, „Back in the Saddle”, „Same Old Song and Dance”. Albums Toys in the Attic ieguva platīna statusu un kļuva par vienu no labāk pārdotajiem rok albumiem ASV. Grupa varēja uzstāties 80 000 cilvēku pūļa priekšā festivālā Texxas Jam '78. Aerosmith fenomens bija sācies.
Līdz pat 80to gadu sākumam grupai izdevās ierakstīt un izdot kopā 6 veiksmīgus roka albumus, taču Aerosmith pastāvēšanu nopietni sāka apdraudēt grupas biedru problēmas ar narkotikām (Jerry Garcia no grupas The Grateful Dead's reiz pat izteicās, ka „Aerosmith puiši ir trakākie narkomāni, kādi vien redzēti”). Drīz Joe Perry un Brad Whitford pameta grupu, un laika posms no 1979. gada līdz 1984. gadam grupai bija ļoti drūms, jo tajā visu laiku mainījās dažādi aizstājēji. Līdz 1984. gadā grupā atgriezās Joe Perry un Brad Whitford — to mēdz uzskatīt par Aerosmith otrreizējo dzimšanas mirkli.
1985. gadā grupa paraksta sadarbības līgumu ar ierakstu kompāniju Geff Records un izdod albumu Done With Mirrors, bet 1986. gads atnāk ar interesantu projektu. Mūzikas producents Rick Rubin sapazīstina savā starpā Aerosmith un hip-hopa grupu Run DMC. Viņu kopīgi ierakstītais singls „Walk This Way” acumirklī gūst fenomenālus panākumus.
Panākumu iedrošināta, grupa 1987. gadā izdod albumu Permanent Vacation. Turpmāk topus satricina tādi singli kā „Dude Looks Like a Lady”, „Angel” un „Rag Doll”. Aerosmith negulēja uz lauriem un jau 1989. gadā izdeva albumu Pump, kurā bija tādi topu grāvēji kā „Love in an Elevator” , „Janie's Got a Gun”, „The Other Side” un „What it Takes”.
90gadi iesākās ar albumu Get a Grip, kas tika pārdots 13 miljonos kopiju. Sekoja supersingli — „Livin' on the Edge”, „Cryin'”, „Ea the Rich”, „Crazy” un „Amazing”.
1997. gadā Aerosmith pēc pārtraukuma atgriezās ar jaunu albumu Nine Lives, kas debitēja Billboard topa pirmajā vietā. Arī singli „Pink” un „Falling in Love is Hard on the Knees” guva ievērojamu atzinību.
Aerosmith ar šo atgriešanos pierādīja, ka spēj būt pat vēl aizraujošāki, kā 70tajos. Biļetes uz grupas koncertiem acumirklī izpirka ne tikai Ziemeļamerikā, bet arī Japānā, Austrālijā, Dienvidamerikā un Izraēlā. Desmitgadi viņi noslēdza ar singlu nr.1 visā pasaulē, tituldziesmu filmai „Armageddon” — „I Don't Want to Miss a Thing”. Jauno tūkstošgadi Aerosmith svinēja, izdodot albumu Just Push Play.
2001. gadā, kad Aerosmith tika uzņemti Rokenrola Slavas Alejā, viņu kontā jau bija 2 People's Choice Awards balvas, 6 Billboard Music Awards balvas, 8 American Music Awards balvas, 23 Boston Music Awards balvas, 12 MTV Video Awards balvas un 4 Grammy apbalvojumi. Grupa tika izvēlēta arī kā pirmā roka grupa, kas ieguva MTV Icons statusu.
Kopš grupas izveidošanas 1972. gadā, Aerosmith ir devušies turnejās tik daudz, ka pasauli viņi ir šķērsojuši vismaz 36 reizes un ieguvuši miljoniem fanu visā pasaulē. Viņi ir uzstājušies divos Super Bowl čempionātos (kurus, pēc aplēsēm, uz vietas un televīzijā kopumā noskatījās aptuveni 2 miljardi cilvēku).
Rodas jautājums — kā bariņš rokeru spējuši sasniegt tādus panākumus mūzikas pasaulē? Iespējams, Steven Tyler uz to atbild visprecīzāk: „Mēs nebijām pārāk ambiciozi karjeras sākumā. Tikai vienkārši gribējām kļūt par lielāko notikumu, kas kādreiz staigājis pa planētas virsmu, par lieliskāko roka grupu, kas kādreiz eksistējusi. Mēs vienkārši vēlējāmies visu.”