Sveiciens visiem spocēniem Jaunajā gadā! 
Jau krietnu laika sprīdi EzziiC vajāja gluži vai maniakāla doma - iecirst zobeļus maigajā menciņas miesā. Nu tā gribējās, ka traks varēja palikt, bet kaut kā nesanāca. Vai nu planētas nespēja sarindoties vajadzīgajā secībā, vai nu vienkārši nebija lemts...
Šorīt EzziiC slinki pavēra vienu aci, pakasīja ausi un laiski pārvēlās uz otru sānu. Saulītes nav, tātad jāguļ. Tomēr nekāda gulēšana nesanāca, jo nodevīgi skaļi iezvanījās telefons. Sekoja uzaicinājums izbaudīt pēdējo Ziemassvetku tirdziņa dienu Doma laukumā. No tā pat slinkais EzziiC nespēja atteikties...
Jā, tirgotāji tirgojās, bērni jautrojās, piparkūkas smaržoja, karstvīns aicināja, desiņas vilināja. Bet visskaistākais un visfantastiskākais bija brīdis pie lielās, gaiļotās egles. Zaļā egle bija pilna ar mazajiem, dzīvelīgajiem zvirbulēniem. Un tie visi tik skaisti dziedāja. Žēl, ka mūzika traucēja. Ahh, mazā EzziiC sirsniņa atplauka priekā. Gribējās samīļot, sasildīt un pabarot katru putnēnu...
Mājupceļā uz lidojošas nots EzziiC tika pie kārotās mencas (domāju, jāsaka paldies zvirbulēniem - sačivināja!). Kā viesulis iebrāzies virtuvē, EzziiC atrotīja piedurknes un ķērās pie darba...
