Bet ne par to ir stāsts, stāsts ir par manas kaķenes vecmuteri, drauga EX kaķene. Tas mazais apaļais pūkainais kamols bija man ciema suņu lielākais bieds, jo kaķim bērnībā laikam neviens neiemācija baidīties.
Ejam vienu dienu ar draugu pa ielu, skatamies, aiz mājas stūra parādās suns, liels krancis, skrien ta it kā viņam pie pakaļas kūla degtu. Varētu padomāt, ka skrienošs suns ir reta parādība, bēgošs suns, hmm interesanti, bet bēgošs suns ar bailēm acīs, tas ir kaut kas. Un sunim pa pēdām mazais, apaļais pūkainais kamols. Stāvam ar čomu blisinam acis, vai barībes ķēde sapi**sies, vai atkal veikalā aliņam skidons tikai dēļ iztecējušā termiņa? Saskatamies, parunāt nespējam, čoms nomurmina pāris vārdus un ķeras pie bikšu pogas. Nu neko, izdomājām, ka ir bik par daudz iedzerts un nu tomēr kaut kāda sakritība vienkārši. Palēnām paurīšos sāk ieplūst svaigas asinis, prāts kļūst skaidrāks, un te pēkšņi otrais aplis, atkal suns, kūla, bailes acīs, mazais pūkainais kamols, viss izdzertais alus ir dzerts velti, jo pēkšņi atskurbām. sīkais velns dzen kranci līdz kokam un tad pats uzskrien kokā :/ atkal neloģiski, kapēc vajāt, ja pats uzskrien kokā?! Krancis skrien skrien, līdz saprot, ka vajātājs atstājies, apgriežās pretējā virzienā, saņem drosmi un skaļi rejot griež atpakaļ virzienā uz koku! Te nu atkal muļķa lopiņš sapi**s rēķināšanā, tiklīdz suns pieskrien pie koka, pūkainais draņķis betmena cienīgi piezemējas sunim uz purna un sāk taisīt sev suņādas siksniņu vai arī paklāju.
Stāsta morāle?!
1. Ja Muhameds neiet pie kalna, tad vienkārši mazliet jāpagaida, kamēr kalns aizies pie Muhameda
2. Neņem veikalā alu uz super atlaidēm, tas visu tikai padara vēl sliktāku
Ir viens vēl interesantaks stāsts, par to, kā to kaķi iemidzināja, bet pirms rakšanas gandrīz nācās iemidzināšanu dabeigt ar lāpstu, ķipa refleksi, bet es jau domāju, ka vetārsts kapeikpisējs. Vajadzēja iemidzinat, jo kaķis bija vecs un ļoti slims.
