Daudziem cilvēkiem ir bijušas sūdzības par lēnu Windows startēšanos,lēnu programmu darbību,biežu ''frīzošanu'' u.t.t.Te nu būs variants,kā to visu samazināt vai pat vispār novērst.Protams,sūdzās vairāk tie cilvēki,kuri nelieto Intel i7 vai AMD Phenom X6 procesorus,bet gan tie,kuriem sistēma ir vājāka.Bet,pēc manām domām,šis raksts noderēs visiem,jo savu datoru ir jātur kārtībā!Sāksim ar darbiem,kuri jāveic operētājsistēmas vidē (turpmāk-OS).
Bieži vien lēnas darbības cēlonis ir datorvīrusi.Kā pret to cīnīties? Kā jau mēs visi zinām,ir ļoti daudzas antivīrusu programmas.Taču jāatceras,ka neviena antivīrusa programma nespēs nosargāt datoru par visiem 100%.Daudzi cilvēki uzskata,ka tas antivīruss,ko lieto viņi ir vislabākais un,ja tas neatrod nevienu vīrusu,nenozīmē,ka to nav!Es dodu priekšroku bezmaksas antivīrusiem,piem.,Avira AntiVir Personal,Avast Free Antivirus u.c.Taču ir arī kompānijas,kas par savu izstrādāto produktu pieprasa samaksu.Zināmākie maksas antivīrusi ir BitDefender (kas nesen arī izlaidis bezmaksas antivīrusu),Kaspersky Antivirus un Internet Security,ESET NOD32 Antivirus u.c.Neskatoties uz to,ir arī dažādi citi proukti,kas ir orientēti vairāk ''apkarot'' Spyware un Malware.Priekš labas datora aizsardzības pret vīrusiem būtu ieteicams lietot antivīrusu ar real-time aizsardzību un papildus arī kādu Malware ''ķērāju''.Regulāri vajadzētu veikt datora skanēšanas ar antivīrusu,lai būtu pārliecības,ka vīrusu nav.Lai izvairītos no vīrusu iegūšanas,nebūtu ieteicams apmeklēt dažādus ''crack'' mājaslapas,un aktīvi neizmantot failu apmaiņas programmas.Jāatceras,ka uz viena datora nedrīkst atrasties vairāki antivīrusi reizē (ar real-time aizsardzību,bet ir pat ieteicams izmantot kādu Malware/Spyware skaneri un antivīrusu).
Lieki datora resursus patērē arī nevajadzīgi procesi un programmas,kas strādā fonā,dažkārt lietotājam pat nezinot.Kā pret to cīnīties?Visi nevajadzīgie procesi arī palēlina datora startēšanos,jo tie palaižas pirms OS ir pilnīgi ielādējusies.Tos var izņemt no startēšanās spiežotStart->Run->msconfig->startup un atķeksējot visu nevajadzīgo.Cilvēkiem,kuriem zināšanas ir plašākas šajā jomā,var arī atslēgt liekos servisus,kas vairumā gadījumu arī palaiž failus,kuri nav atzīmētu pie startēšanās.Servisus var aplūkot un atslēgt spiežot Start->Run->services.msc (to gan neieteiktu darīt tiem,kas nav noskaidrojuši katra servisa nozīmē OS darbībā).
Pārpildīts cietais disks arī var palēlināt OS darbību.Kā pret to cīnīties?Labs variants,taču laikietiplīgs,ir pašam iztīrīt slēptās mapes no nevajadzīgajiem failiem.Taču tiem,kuriem nav vēlēšanās rakņāties starp daudzām mapēm,ir paredzētas dažas mazas programmas.Pirmā,kura nav jāinstalē,ir integrēta iekš OS-Disk Cleanup.To var atrast spiežot Start->All Programs->Accessories->System Tools->Disk Cleanup.Neskaitot šo,ir vēl viena,parocīga programma,kuru visbiežāk izmantoju es-CCleaner.Programma ir ļoti maza izmēra,taču savu darbu paveic godam.
Problēmas reģistrā (daudzas vecas,neizmantojamas atslēgas u.c.).Kā pret to cīnīties?Ja cilvēkam ir laba pacietība un zināšanas par un ap reģistru,tas pats var to ''satīrīt''.Bet to,protams,daudzi cilvēki nemāk.Tieši tādēļ arī ir paredzētas daudz un dažādas programmas,lai šo darbu izdarītu cilvēku vietā.Domāju,visvienkāršākā būs CCleaner.Jā,tieši tā pati,ar ko iespējams sakopt cietā diska saturu.
Tagad,kad OS vide ir sakopta,laiks ķerties pie ''dzelžiem'',jo tie spēlē lielāko lomu datora darbībā.
Bojātas komponentes. Kā jau mēs visi zinām,nekas nav mūžīgs.Tieši tāpāt ir ar datortehniku.Ja dators ir darbināts ļoti daudz un cītīgi,vai,ja tas ir jau vecs,iespējams,ka ar laiku dažādas komponentes var salūzt vai sākt ''bojāties''.Problēmas var rasties ar visu,sākot no barošanas bloka un beidzot ar nestrādājošu peli vai klaviatūru.Tāpēc,ja dators ir sācis uzvesties dīvaini bez kāda pamata (ar noteikumu,ka OS ir sakopta un tur nemitināt vīrusi),būtu nepieciešams pārbaudīt katru detaļu (procesoru,cieto disku,operatīvo atmiņu,videokarti).Bieži par iemeslu lēnai datora darbībai ir bojāts cietais disks.Diemžēl,ja tas jau ir bojāts,to atgriezt pie dzīvības nevarēs,bet tas tomēr var strādāt (lai gan nav prātīgi tajā glabāt ko svarīgu).Visbiežāk ar ''beigtām'' komponentēm datoru ieslēgt nevar,taču ir arī tādi gadījumi,kad kāda komponente nav pilnīgi nelietojama,un tā kaut kā strādā.
Putekļi un slikta ventilācija/dzesēšana. Datorā veidojas ļoti daudz putekļu un netīrumu,tāpēc tas ir obligāti jātīra (es tīru ~reizi pusgadā).Ko netīrumi spēj nodarīt?Tie veido diez gan lielu kārtu ap radiatoriem un ventilatoriem,tādējādi komponentes sāk ļoti karst un tas izsauc datora ''iefrīzošanu'' un restartēšanos.Ir arī gadījumi,kad komponentes pavisam nodeg,tāpēc būtu jāseko līdzi tīrībai iekšpusē un temperatūrām.
Komponenšu maiņa/uzlabošana. Tā kā datortehnika noveco ļoti strauji,ir iespēja ielikt jaudīgākas komponentes,ja to atļauj mātesplate (ir atbilstoši sloti).Ātrākai datora veiktspējai tiek mainīti procesori un papildināts RAM (operatīvās atmiņas) daudzums.Lai uzlabotu spēļu veiktspēju,tiek uzlabota videokarte un procesors.Pavisam vecām mātesplatēm mūsdienās vai nu nav pieejamas detaļas,vai arī maiņas gadījumā veiktspēja ir minimāla.
Jauns dators. Te laikam nav ko daudz skaidrot,ja vecais dators vairs netur līdzi lietotāja vēlmēm,risinājums ir klāt.
Tagad gribētu apspriest vienu ekstremālu un riskantu iespēju,kā uzlabot datora veiktspēju (nekādā gadījumā neveikt cilvēkiem,kuriem nav iemaņu šajā jomā)-virstaktēšana jeb overclock.Tā ir manuāla metode,kā palielināt procesora vai videokartes jaudu.Īpašu lielu ieguvu,protams,panākt nevar,bet,ja dators ir vecs,tad pie veiksmīgas virstaktēšanas ieguvums būs jūtams.Lai veiktu normālu virstaktēšanu,jābūt labai,tam paredzētai mātesplatei un procesoram ar labu dzesēšanu.Taču,katram plusam ir savs mīnuss. Virstaktēšana spēcīgi palielina komponentes temperatūras;samazina komponentes kalpošanas mūžu. Virstaktēšana ir laikietilpīgs process,jo jāveic dažādi testi un jāseko,vai sistēma strādā stabili pie noteiktām frekvencēm.
