Ļoti daudz laika aizgāja, kamēr atradu baļļu meistaru Jāni no Madonas puses, kurš uzņēmās man uztaisīt baļļu, kurā es ar famīliju varētu pasutināt savas miesas un uzkrāt spēkus, kā arī nosvilināt kādu kaloriju patīkamā veidā. Baļļa būs no ozolkoka, kurš pēc 20-25 gadiem būs kā melnais ozols, un būs izmantojams vintage mēbeļu ražošanai.
Baļļu gribējās jau sen, standarts ir pieejams uz visiem stūriem visos iespējamos variantos. Standarts ir 180 līdz 220cm diametrā, bet tāds izmērs reāli ir priekš 4 cilvēkiem, jo baļļa ir jādala arī ar katlu, kurš aizņem savu kvadrātmetru platību tajā baļļā. Ja salien vairāk tauta, tad ūdens plūst pāri malām, kad visi izkāpj ārā, baļļā ūdens labi ja virs soliem. Šāds risinājums mani neapmierināja, tāpēc meklēju, kurš var uztaisīt lielāku, nu tā uz kādiem 4 metriem diametrā, lai var salīst iekšā visi, var arī mazliet paplunčāties, un baļļa būs ūdens iekšā arī otrai reizei.
Pamatni sagatavot bija viegli, bija veci pirts pamati, kuriem uzlēja izlīdzinošo kārtu, iekšā iemontēja trubas, pa kurām ūdeni nolaist, viss bija sagatavots.
Tagad paliek iet mežā, gatavot malku, kā arī vilkt ārā baļķus, lai apkārt baļļai uztaisītu nojumi, kas sargās katlu no saules un karstuma, kā arī nekritīs tik daudz lapas, skujas, sīkie zariņi iekšā.
Kopējā tāme saskrēja uz 3000 eirām, jo ja taisa, tad taisa ilgam laika, ozolam ir cena, nerūsējošā tērauda stīpām, skrūvēm, leņķīšiem ir cena, katls gan pa krīzes cenām 2010.gadā tika uzcepts, un protams kvalitatīvs darbs.