Kārtējie DIY dzelži no manas saimniecības – šoreiz jaudīgāki nekā parasti izgatavoju. Īsumā pastāstīšu kāpēc tieši šādi un ne citādi.
Visu laiku man ir patikuši pastiprinātāji ar metāla tranzistoriem, nevis to plastmasas jaunākajiem brāļiem. Kaut kas tajās metāla bundžās ir. Varbūt tāpēc, ka tādi bija vecajā tehnikā un atkal nostaļģija pie vainas. D klases mazie moduļi nav priekš manis - man patīk smagi, lieli un viegli montējami. Bez palielināmā stikla un mikro pincetes.
Shēma tik aizvēlēta labi pārbaudīta un tai bija pieejams labs apraksts ar montāžu (jo šis bija mans pirmais pastiprinātājs) , kā arī aprakstīts darbības princips un nopublicēts iespiestās plates zīmējums. Un shēmas autors bija profesors, tāpēc uz to var paļauties. Kā jau minēju - mans pirmais DIY pastiprinātājs, kurš salodēts no A-Z, kā arī tika ielikts korpusā, nevis palika „galda” versijā.
Detaļas tika sūtītas no Amerikas digikey veikala vai pirktas ELFA veikalā, jo šos jaudas tranzistorus baigi vilto- un ebajā visticamāk būtu brāķi vai neatbilstu jaudai. JA būvē priekš sevis, nav jēga ekonomēt uz detaļām, kuras pēc ta var visu gala rezultātā sabojāt.
Diezgan pamatīgs barošanas bloks ar vismaz 600W transformatoru un milzīgiem kondensatoriem 7 cm diametrā. Transformators sver savi 11kg. Izejas jauda tīri 120W pie 8 omi un 200 W pie 4 omi un tikpat pie 2 omi, jo pēc tam nostrādā aizsardzība. Laika gaitā tika nomainīti tumbu konektori, bet caurumi bija urbti uz dubulto konektoru, kurš salūza, tāpēc lielie , jaunie konektori sanāk diezgan tuvu. Vēl īsts pārbaudījums saurbt precīzi tranzistoru izvadu un stiprinājumu caurumus.
Par šasiju izmantota 4mm bieza alumīnija plāksne, pie kuras stiprinās radiatori, jā labāk būtu likt radiatorus ar vertikālu ribojumu, bet tādi nebija man pieejami. Bez tam ikdienā lietojot šis pastiprinātājs nemaz neuzkarst tik ļoti. Protams ja tagad ko tādu būvētu, darītu varbūt nedaudz savādāk – bet priekš pirmās konstrukcijas ir ok, kaut gan neieteiktu uzreiz sākt ar tik jaudīgiem un salīdzinoši sarežģītiem verķiem.
Dizains lakonisks, bez skaļuma regulatora, jo izmantoju pārī ar priekšpastiprinātāju.
Laikam ritot radās doma par aktīvā sabvūfera būvi. Kaste tik aizgatavota un pēc šādas pat shēmas tika salodēts vēl viens pastiprinātāja kanāls. Tika notestēts darbība, taču iedvesma šo pabeigt nepietika, laikam tāpēc , ka man jau bij aktīvais sabvūfers un mans DIY sanāca baigi liels un jaudīgs, kā arī konstruktīvi nebiju padomājis par tā lietderīgu montāžu un apkalpošanu. Jūtu, kaut kad „nobriedīšu” aktīvā sabvūfera būvniecībai, bet ar citu pieeju un lielāku pieredzi.
Tad man ienācās neejošs Amfiton gala pastiprinātājs, kurš uzreiz tika izķidāts jo nepatīk man mocīties ar murgaino veco krievu tehnikas aparātu labošanu. Paņēmu tikai toroidālo transformatoru un radiatorus no tā, pārējās detaļas tika utilizētas. Un kā reiz radiatori jau bija saurbti priekš 4 metāla tranzistoriem TO-3 korpusā. Pamazām iezagās doma, ka sabvūfers jājauc ārā un jābūvē vēl viens pastiprinātājs. Domāts darīts, tika sagādātas alumīnija plāksnes korpusam un darbi varēja sākties.
Tika izgatavota vēl viena kanāla plate, tāpēc abu kanālu izpildījums nav identisks. Un esošais transformators ilgtermiņā nespēj nodrošināt 2x200W jaudu, bet tas mani īpaši neuztrauc jo esmu vairāk melomāns nekā lielas jaudas cienītājs.
Korpuss tika slīpēts lai izskatītos „cilvēcīgāk”.
Abiem aparātiem platums izveidots uz standarta 430mm lai sader plauktā ar citām tehnikas vienībām. Abi šie pastiprinātāji nu jau pāris gadus bi-ampingā kustina manas skandas caur priekšpastiprinātāju. Mazākais augšējo frekvenču skaļruņus un lielais vidējo un zemo frekvenču skaļruņus.
Sīkāk apraksts bildēs, tuvojas lietaina nedēļas nogale - ņemam atkal instrumentus rokās !
