Raksts papildināts un pacelts ! Sveiciens visiem praktiskajiem spokiem. Šajā rakstā gribu pastāstīt par garāžu, ko abi ar tēvu iekārtojām pirms nepilna gada. Telpa tika ņemta izbijusi kolhoza laika govju ferma, kas jau kādu laiku ir pārgājusi mūsu īpašumā. Tā ir akmens celtne. Jāsaka, ka stāvoklis nav tas iepriecinošākais, griestus prasās mainīt, un to daļu, kurā krāmējos ar autiņiem nedaudz uzlabot, lai ziemā ir kaut nedaudz siltāks. Ir aizķērušās dažas bildes kā tur pašreiz izskatās, tad nu tās lai arī runā.
Mans stūrītis - garāža28
Aplam daudz bilžu no paša tapšanas procesa diemžēl nav, tik pāris bildes.
Te vēl tēvs nedaudz pielabo manas ielaistās kļūdas, kaut kā negribētos nogāzties lejā no turienes
Tātad, pats galvenais garāžas instruments - rampa. Augstums pietiek. Tiek paņemti riteņu diski no traktora T-150K. Diski šai rampai kopā ir 8 gabali. Katrā stūrī sametināti pa divi kopā tā, kā redzams bildē.
Tagad par stiprinājumiem. Tā kā rampai vajadzīga arī stabilitāte, tad visi diski tiek arī savstarpēji sametināti kopā no katras puses ar savu trubu, tagad kad tas ir izdarīts, varam būt droši, ka diski nekur nešļūkās pa grīdu un samērītie disku attālumi viens no otra patvaļīgi neizmainīsies. Pagaidu variantā rampas braucamo daļu starp diskiem uztaisīju no pabieziem koka dēļiem. Tā kā tas ir koks, tad no tām pašām nevajadzīgajām trubām uzmetinu šādus atbalstus, kādi redzami bildē. Izskatās nedroši bet lieku galvu ķīlā, šis ir spējīgs izturēt lielus smagumus, jau ir pārbaudīts. Kad auto ir uzbraukts augšā, koka braucamo daļu un un tās atbalstus var noņemt, un visai autiņa apakšai var ļoti ērti piekļūt.
Ejam tālāk. Kopskats. Rampa gatava darbam, principā, lai tiktu augšā, katra mašīna ir jāizjūt, jo uzbrauktuve ir taisīta no piekabes bortiem, tie ir gludi, un slapjā laikā un ja vēl ar mitrām riepām, tad var rasties problēmas, to vēl neesmu atkodis, kā lai novērš spolēšanu.
Ziemā kaut kāds neliels siltums tomēr ir vajadzīgs, tāpēc jāuzmetina kāda pečka. Sacīts-darīts. Mājās atradu kaut kādus divus pumpainus apaļus bunduļus, vienam abus galus ciet, otam (apakšējam) tikai vienu galu pavisam ciet, otram galam pusi aizmetinu ciet, un apakšā uztaisu durtiņas. Dūmi tiek izvadīti lielajā skurstenī caur vecu kompresora resīveri. Iekurināt var, siltums nāk pamatīgs un aizdegties arī nekas šeit nevar.
Te nedaudz jaunāks bilžuks. Uzbraukts augšā jau autiņš, viss liekais no rampas noņemts, un visai apakšai var ļoti ērti piekļūt klāt. Šis autiņs jau beidzot izcīnīts, uz kādu brīdi būs miers.
Kas tā par strādāšanu, ja nav mūzikas? Atkal lieku lietā pelēkās šūnas, pa fikso izdomāju šādu štelli. Vecs auto kasešnieks, 12V pārveidotājs, un viena tumba. Iet labi.
Tēva autiņu ar nācās nedaudz pieķīlēt uz TA.
Vēl šinī garāžā no plēves ir iekārtota vieta krāsošanai, arī gaisa kompresors tika uztaisīts pašrocīgi. Apmēram tā man viss tas ir. Tagad jau tikpat kā otrās mājas, atlika kādam redzēt, ko esmu sadarījis, miera vairs nemaz nav.
Tad vēl papildus tam visam vēl tika iepirkts metināmais pusautomāts(vācu Ferbalt), slīpmašīnas, speciālā mastiķu pistole, tā ka lieli līdzekļi netika investēti, bet tagad varu darboties kā kungs, lai arī pilnai laimei te vēl darba vairāk kā saprašanas...
Ejam tālāk. Mājās tika uztaisīts arī jau minētais gaisa kompresors. Kompresora cilindrs tika ņemts no traktora T-150K. Abi resīveri arī noņemti no tā paša traktora. Te ir pāris bildes aizķērušās no pēdējiem darbiem pirms izmēģinājuma.