Šim darbam, pirms 8 gadiem iedvesmojos no Igauņu Kantelēm (skat. 1. att.). Tās no mūsu koklēm atširas ar to ka virsējā deka tiek pienaglota ar mazām nagliņām pie korpusa un vēl dažām niansēm. Pēc paša domām šis projekts bija mans veiksmīgākais un arī pēdējais no koka darbiem jo nākamajā darba vietā vairs nebija pieejama galdnieka darbnīca. Savu sapni iemācīties jēdzīgi spēlēt šo brīnuminstrumentu arī neesmu piepildījis. Kokle ir brīnumaina ar savu daudzpusīgo un bagāto skanējumu, kas prasmīga cilvēka rokās mierīgi ieliek pat ģitārai. Ja būs interese, kādreiz varu ielikt fotogrāfijas no Brīvdabas muzeja cītaru fondiem. Pavadīju tur veselu dienu velkot viņas laukā no kastēm un bildējot lai saprastu kā taisa kokles un cītaras.
Liesmu kokle. Būve.11
96
1
Tradicionāla Igauņu kantele.
Paņēmu klucēnu, izlaidu caur biezumēveli un uzskicēju vēlmes.
Reklāma
Sākumā prātīgi ieurbu pa perimetru.
Sāku urbstīt.
Urbu uz velna paraušanu.
Reklāma
Tālāk darbs kaltam.
Salīmēju koku dekai. Pēc tam daudzas reizes laidu caur biezumeni līdz vēlamam rezultātam.
Gribējās ko modernu. Centos cik spēju nebūdams mākslinieks, bet amatnieks -iesācējs.
Reklāma
Piemēru deku.
Stīgu turētājs. Vēlāk gan neizturēja stīgu spēku un salūza pa šķiedrai. Nācās gatavot vēlvienu.
Tev patiks šie raksti
